Problēma par aizbērto Ķīšezeru Ezermalas ielā 20 b joprojām liek lauzīt galvas mūsu pilsētas varasvīriem, jo vaininieks aizvien vēl nav atrasts, savukārt vadošās institūcijas savā starpā nespēj sadalīt atbildību par pārkāpumu novēršanu. Un tā ik pa brīdim šīs problēmas “bumbiņa” tiek mētāta no viena departamenta otrā. Pasekosim tai un iepazīsimies ar vienu no risinājuma variantiem.
Rīgas domes Vides komitejas sēdē 2004.gada 11.maijā tika pieņemts lēmums ārkārtas situācijas novēršanai pie Ķīšezera, Ezermalas ielā 20 b, atļaut izmantot Ls 20 000 no Rīgas pilsētas īpašumā esošo nesakopto dabas pamatņu sakopšanas programmas līdzekļiem. Minētie līdzekļi tiktu izmantoti teritorijas rekultivācijai un gruntsūdens līnijas pazemināšanai.
Atcerēsimies, ka tās pašas Vides komitejas 2003.gada 26.augusta sēdē tika pieņemts lēmums pagarināt termiņu būvgružu izvešanai un izvest tos līdz 2004.gada 20.maijam, bet Ķīšezera krasta līniju atjaunot līdz 2004.gada 20.jūnijam. Gan centrālajos laikrakstos, gan Mežaparka Attīstības biedrības izdevumos publicētajā informācijā varējām izsekot, cik rezultatīva ir bijusi atbildīgo institūciju darbība: gada laikā situācija ezera krastā nav izmainījusies ne par mata tiesu un nu jau arī par būvgružu izvešanai nepieciešamajiem līdzekļiem vairs nerunā. Lai slēptu savu bezdarbību, ierēdņi ir gatavi izšķiest lielus līdzekļus, kas nelietderīgi tiktu izmantoti nelikumīgās būvgružu izgāztuves labiekārtošanai, nevis likvidēšanai. Pēc būvgružu izvešanas šāda meliorācija vairs nebūtu vajadzīga. Šie līdzekļi nepieciešami tikai vienam mērķim – apzināti izbērto būvgružu izvešanai un Ķīšezera krasta līnijas atjaunošanai. Pašlaik šķiet, ka pašvaldība grasās ignorēt arī Valsts vides inspekcijas rīkojumu par ezera krastu. Tas viss ir pretrunā ar Mežaparka Attīstības biedrības un iedzīvotāju vēlmēm un uzskatiem.
Tiesa gan, ir jau arī viena labā ziņa visā šai “romānā”. Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja noraidījusi SIA “Ezermala” iesniegumu par zemes gabala Ezermalas ielā 20 b nomu uz 25 gadiem. Pilsēta te iecerējusi izveidot publisku pludmali, tai pašā laikā nolēmusi arī izlikt zīmi, ka šajā vietā peldēties nav vēlams lielā dziļuma un ūdens kvalitātes dēļ. Tā sakot, ņemsim ūdens vanniņu no mājām līdzi un iesim uz būvgružiem sauļoties!
Bet varbūt tomēr vēl cerēsim, ka būs cits variants?
Biruta Bernacka,
Mežaparka Attīstības biedrības valdes locekle
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru