Nopietnā variantā, protams, šāds jautājums ir neloģisks. Taču Ķīšezera liktenis vēl joprojām ir apdraudēts. Un tādēļ ir satraukti Mežaparka Attīstības biedrības locekļu un Mežaparka iedzīvotāju prāti jau kopš 2002.gada janvāra, kad nelikumīgā būvgružu un sadzīves atkritumu izbēršana Ķīšezerā izvērtās milzīgos apjomos un Mežaparka Attīstības biedrība nosūtīja pirmās brīdinājuma vēstules vadošajām iestādēm.
Ezera krastā Ezermalas ielā 20, kur uz pašvaldības īpašumā esošās zemes bez nomas līguma vēl joprojām saimnieko SIA “Ezermala” (direktors Ilgvars Kavacs), “nevienam nezināmi” darboņi pāris mēnešu laikā pašvaldībai piederošajā ezerā izgāzuši ap 60 000 kubikmetru būvgružu un sadzīves atkritumu. Zinātāji lēš, ka tas ir vairāk nekā 17 tūkstošu “klusu” autokravu! Tādējādi ezeram “atņemti” aptuveni divi hektāri zemes, kuras tirgus vērtība pārsniedz divus miljonus dolāru.
Lielos apjomos izbērtie būvgruži piesārņojuši ezeru, kā arī zaļo zonu un tauvas joslu, izmainīta krasta dabiskā līnija un tā padarīta necaurstaigājama. Turklāt aizbērtais ezers un vairāk nekā metra augstumā uzbērtais krasts ir aizsprostojis gruntsūdens plūsmu uz ezeru, izraisot paaugstinātu mitrumu apkārtējo māju gruntsgabalos un pagrabos. Ir notikusi zemes appludināšana, kas būtiski pazeminājusi tās tirgus vērtību.
Un tas viss notiek Valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklī “Mežaparks”! Tas ir pretrunā gan Ministru kabineta attiecīgajiem noteikumiem, gan arī izstrādātajam Mežaparka līdzsvarotas attīstības projektam, kurā pamatprincips ir – saglabāt un attīstīt Mežaparka kultūrvidi, padarīt savu dzīvesvietu un rajonu patīkamāku.
Mežaparka Attīstības biedrība un tuvējo māju iedzīvotāji kopš 2002.gada ir nosūtījuši vairāk nekā 20 iesniegumus par šiem jautājumiem dažādām ministrijām un iestādēm, tostarp arī LR Ģenerālprokuratūrai. Atbildes vēstuļu lielākajā daļā tika pausta vienīgi neziņa par notikušo vai arī norādīts, kurai iestādei iesniegums ticis pārsūtīts. Mežaparka sāpi saklausīja arī laikrakstu “Diena”, “Rīgas Balss” un “Neatkarīgās” žurnālisti un ir publicējuši vairāk nekā 30 informāciju un “pētniecisku” materiālu.
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona prokuratūra 2003.gada oktobrī ir ierosinājusi krimināllietu par nodarīto kaitējumu dabai, kaut arī pirms tam Rīgas pilsētas 26.policijas nodaļa bija atteikusi ierosināt krimināllietu, norādot, ka Ķīšezerā “aizbērtie” hektāri nav būtisks kaitējums dabai.
Vides valsts inspekcija ir uzdevusi Rīgas domei sakārtot ezera krastu, izvedot būvgružus un atjaunojot dabisko Ķīšezera krasta līniju. Sākumā noteiktos izpildes termiņus pagarināja, un tagad tie ir – 2004.gada 20.maijs (būvgružu izvešanai) un 20.jūnijs (krasta līnijas atjaunošanai).
Tā kā būvgružu izvešanai vajadzīgā summa ir liela – ap 250 tūkstoši latu, ierēdņu starpā atkal risinās “enerģiska” domu apmaiņa par to, kā un cik kurš reaģējis ezera aizbēršanas laikā, kura iestāde vainojama šī fakta piesegšanā, nonākot pat līdz absurdam – pirms izvešanas esot jāveic būvgružu analīze, kur, protams, atkal trūkst četri tūkstoši latu.
Šī domu apmaiņa krietni patērēja laiku, un rezultātā tika nokavēts līdzekļu pieprasīšanas termiņš 2004.gada budžetam. Arī pašlaik, šķiet, nav cerību tos iekļaut pilsētas budžeta grozījumu sarakstā, kas tiks skatīts jau maija sākumā. Jo, kā liecina Rīgas domes institūciju atbildes uz Mežaparka Attīstības biedrības kārtējām vēstulēm 2004.gada 11.februārī un 23.martā, visas darbības ir ļoti nekonkrētas un maija sākums jau ir klāt.
Tikmēr nelikumības būvgružiem aizbērtajā Ķīšezera līča teritorijā turpinās. Te novietoti vairāki smilšu smēlēji, metāla lielgabarīta konstrukcijas, ezera ūdenī ieguldītas metāla caurules, notiek aktīva novietotās tehnikas remontēšana. Un vienkāršam iedzīvotājam vai atpūtniekam te vispār nav ko meklēt, jo krasta teritorija ir iežogota un to apsargā pie tehnikas piesietais suns. Kaut arī Rīgas domes Vides departaments jau 2004.gada 18.februārī ir pieprasījis SIA “Ezermala” atbrīvot teritoriju no nožogojuma, metāla konstrukcijām, smilšu skalojamās tehnikas un metāla caurulēm.
Patvaļa aizbērtā Ķīšezera teritorijā turpinās, un turpina eksistēt arī jautājums: kam traucē liels ezers lielā pilsētā (lasi: kurš grib iedzīvoties uz ezera rēķina)?
Biruta Bernacka,
Mežaparka Attīstības biedrības valdes locekle
Mežaparka Attīstības biedrības avīze
"Mežaparks - Pirmā Dārzu Pilsēta Eiropā"
"Mežaparks - Pirmā Dārzu Pilsēta Eiropā"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru