“Saulesdārza nākotne ir likta uz spēles…” - Šos vārdus ar cerību pilnu zemtekstu varējām lasīt mūsu Mežaparka avīzes iepriekšējā laidienā. Kā tagad rit šī “spēle”, un vai tiek ievēroti civilizēti spēles noteikumi ārpus futbola laukuma robežām, kā tika minēts iepriekšējā rakstā?
Par šiem jautājumiem rosināju uz sarunu Kristīni Āboliņu, Mežaparka Attīstības biedrības Vides nodaļas vadītāju. Lūk, ko viņa pastāstīja.
- Patiešām, “spēle” rit spraigi, un Saulesdārza izmantošanas priekšlikumu un projektu ir daudz. Turklāt pretendentu konkrētie projekti, to saturs un iespējamais finansējums tiek izklāstīts Sabiedriskās konsultatīvās padomes sēdēs, kas notiek Izglītības un zinātnes ministrijā. Starp citu, šīs konsultatīvās padomes līdzdalība Saulesdārza nākotnes veidošanā ir ļoti būtiska un nozīmīga. To apliecina padomes locekļu izteiktie priekšlikumi un iesniegtie dokumentu labojumi un papildinājumi.
- Tātad ir jau arī konkrēti priekšlikumi un dokumenti.
- Ir izstrādāti vairāki Saulesdārza attīstības stratēģijas varianti, no kuriem Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk tekstā – IZM) izvēlēsies atbilstošāko.
1. IZM iznomā Saulesdārzu galvenajam nomniekam, kura nomas līgumā ir paredzēts slēgt apakšnomas līgumus ar vēl dažiem nomniekiem, kuri realizē noteikta veida izglītību / izglītošanu. Galvenais nomnieks maksā galvenos Saulesdārza uzturēšanas izdevumus, lai apakšnomnieki varētu brīvi veikt izglītību.
2. IZM slēdz nomas līgumus ar vairākiem nomniekiem par atsevišķām teritorijas daļām un atsevišķām ēkām, sabalansējot Saulesdārza uzturēšanas izdevumus proporcionāli nomnieku varēšanai un funkcijām.
3. IZM slēdz sadarbības / nomas līgumus ar Rīgas skolu valdi un organizācijām, kuras Saulesdārzā nodrošina izglītību visām Rīgas u.c. skolām.
4. Tiek izveidots mehānisms, ar kuru valsts, pašvaldības, uzņēmēji un citi interesenti finansē Saulesdārza attīstību bērnu izglītības vajadzībām.
5. Saulesdārza viena vai vairākas no ēkām uz 5-8 gadiem tiek iznomātas par tirgus cenām firmām vai uzņēmējiem, piemēram, ar izglītību vai vidi saistītām firmām (bez tiesībām iznomāt tālāk), kuras sedz Saulesdārza uzturēšanas izdevumus un ēku uzturēšanu kārtībā, tādējādi uzreiz radot iespēju parka daļu un vienu / divas ēkas izmantot bērnu izglītībai.
- Kādas ir projektu tēmas, un kas ir to autori?
- Ir gandrīz desmit pretendenti, kas izteikuši gatavību darboties Saulesdārza attīstībā ar konkrētiem projektiem. Katrā no tiem paredzēta arī nepieciešamā Saulesdārza teritorija un finansu avoti. Tā, piemēram, Bērnu vides skolas projektā, kā to norāda jau skolas nosaukums, paredzēta bērnu vides izglītība, kā arī skolotāju apmācība un semināri. Darbs ar mazpulcēniem, kā arī bērnu ziemas un vasaras nometnes varētu notikt, ja realizētos Latvijas mazpulku organizācijas ieceres. Savukārt “Saules māja” kā metodikas centrs un vieta bērnu nodarbībām iecerēta “Neparasto Rīdzinieku” projektā. Apvienība “Lāčplēsis” plānojis rehabilitācijas centru bērniem. Skolotāju un vecāku apmācība par portidžas mācību sistēmu bērniem ar īpašām vajadzībām ir Latvijas Portidžas mācībsistēmas asociācijas projekta pamatā.
- Interesanti, kādas ieceres ar Saulesdārza attīstību saista tuvējās Mežaparka organizācijas?
- Protams, konkrēti projekti ir arī “kaimiņu” organizācijām. Mežaparka sākumskola varētu paplašināt telpas mācībām un semināriem, bet Saulesdārza parkā notiktu āra nodarbības. Skolas projektā ir arī variants par jaunas skolas ēkas būvi Saulesdārzā. SIA “Ķeizarmežs” plānojis jaunu futbola infrastruktūru, internātu un citus pasākumus, kas nepieciešamas bērnu un pieaugušo futbola attīstībai. Rokas klēpī neturam arī mēs, Mežaparka attīstības biedrība. Mūsu projekts paredz Saulesdārzu piemērot bērnu nodarbībām un rekreācijai. Teritorijā tiktu izveidots bērnu rotaļu laukums, kā arī pastaigu taka gar ezeru.
- Projektu patiešām ir daudz. Bet kurš no Saulesdārza attīstības stratēģijas variantiem varētu būt piemērots, lai to visu īstenotu?
- Pašlaik tiek gatavots nomas līgums ar galveno nomnieku. Tātad Izglītības un zinātnes ministrija no iepriekš pieminētajiem variantiem ir izvēlējusies pirmo. Marta beigās notika kārtējā konsultatīvās padomes sanāksme, un tajā izglītības un zinātnes ministra padomnieces Anita Kalniņa un Inese Kalniņa iepazīstināja padomes locekļus ar Nekustamā īpašuma nomas līgumu, ar kuru tiek pārjaunotas līgumattiecības, kas tika nodibinātas starp IZM un SIA “Ķeizarmežs” ar 2000.gada 1.marta zemes nomas līgumu, 2000.gada 9.maija nekustamā īpašuma nomas līgumu un 2001.gada 6.decembra vienošanos par grozījumiem 2000.gada 9.maija nekustamā īpašuma nomas līgumā.
- Vai tad, īsāk sakot, te nav tie paši vēži vecajā kulītē?
- Pagaidām neskaidrību vēl ir ļoti daudz, un tādēļ grūti pateikt, cik liels ir IZM atbalsts tieši “Ķeizarmeža” interesēm. Mežaparka attīstības biedrība ir iesniegusi daudz būtisku labojumu šajā līgumā, un liela daļa no tiem ir pieņemta. Tomēr daudz nepilnību un neprecizitāšu vēl ir arī šajā pēdējā līguma variantā. Tā, piemēram, līgumam vēl joprojām nav pievienotas kartes un nav nospraustas konkrētas robežas, tādēļ nevar noteikt, kurš ko izmanto un par ko ir atbildīgs. Turklāt 43 810 kvadrāt-metrus liels zemes gabals ar kadastra numuru 0100 084 2040 vispār nebija iekļauts līgumā. Vairākas nozīmīgas darbības nomniekam tika atļautas bez saskaņošanas ar Saulesdārza sabiedrisko padomi. Īpaši svarīgi tas ir celtniecības darbu jomā. Tādēļ iesniedzām arī šādu labojumu: “Jebkāda veida būvdarbu ieceri pirms projektēšanas un dokumentu saskaņošanas Nomnieks rakstiski saskaņo ar Iznomātāju, bet Iznomātājs pirms rakstiskas atļaujas izsniegšanas konsultējas ar Saulesdārza sabiedrisko padomi. Pirms būvdarbu uzsākšanas Iznomātājam rakstveidā jāapstiprina būvdarbu projekti un attiecīgie dokumenti.” Bez konsultācijām ar padomi, mūsuprāt, nomnieks nedrīkst arī nodot zemi vai ēkas citiem lietošanā. Līdzīgi konsultācijas lūdzām iekļaut arī par citiem līguma punktiem.
Zināmu neizpratni rada līguma punkts par nomnieka darbības noteikumiem Saulesdārzā un par iespēju iedzīvotājiem atpūsties parkā vai pie ezera. Uzskatām, ka nomnieka darbība un rīcības plāns jāpublicē jau līguma sabiedriskās apspriešanas laikā, kas drīzumā tiks izsludināts. Savukārt parks jāatstāj publikai pieejams, jo Saulesdārzam ir jābūt vienai no sabiedrībai pieejamām vietām no Ezermalas ielas līdz
krastam un ezeram. Pretējā gadījumā kārtējo reizi būs tradicionālā situācija, ka pastaigu taka un tauvas josla ir, bet tur var piekļūt tikai peldus no ezera.
Izteicām arī vēlējumu, lai Saulesdārza sabiedriskās padomes locekļi reizi trijos gados tiktu sasaukti un kopā ar IZM un nomnieku pārskatītu šā līguma izpildi un turpmākās rīcības plānus.
Kristīni Āboliņu uz sarunu rosināja Biruta Bernacka
Mežaparka Attīstības biedrības avīze
"Mežaparks - Pirmā Dārzu Pilsēta Eiropā"
"Mežaparks - Pirmā Dārzu Pilsēta Eiropā"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru