Iedzīvotāju un pārvaldes institūciju viedokļu analīze

Viens no līdzsvarotas attīstības pamatprincipiem ir subsidiaritāte. No problēmu risināšanas mēroga, no teritorijas pārvaldīšanas mēroga - jautājuma risināšanas nacionālā, reģionālā, pašvaldības, atsevišķas organizācijas vai individuālā līmenī - ir atkarīga attiecīgās sistēmas autonomija un arī efektivitāte. Būtiski ir pievērsties optimāla pašpārvaldes sadalījuma izpētei pilsētas ietvaros un tieši kompetences sadalījumam starp valsti, pilsētu, tās mikrorajoniem, dažādām organizācijām un arī pašiem iedzīvotājiem. Piedalīšanās līdzsvarotas attīstības īstenošanā, arī sabiedrības līdzdalība, daudzveidība un sadarbība ir ļoti nozīmīgi ilgtspējības pamatprincipi.
Lai pilsēta radītu kvalitatīvu dzīves vidi, ir svarīgi saskaņot ekspertu viedokli un iedzīvotāju intereses, izmantojot darboties spējīgus mehānismus sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai.
Disertācijas izstrādes gaitā veiktā pētījuma uzdevums bija analizēt līdzsvarotas attīstības dimensijas - subsidiaritāti un sadarbību attīstības plānošanas procesā, salīdzinot Rīgas daļas - Mežaparka iedzīvotāju viedokli un Rīgas pārvaldes iestāžu viedokli par Mežaparka vēlamo attīstību.
Mežaparka iedzīvotāju un Rīgas pārvaldes institūciju viedokļi par turpmāko Mežaparka attīstību un to salīdzinājums
Mežaparka iedzīvotāju viedoklis ir analizēts, izmantojot Mežaparka līdzsvarotas attīstības plānā 2002 (turpmāk - plāns) noteiktās rīcības. Rīgas pārvaldes institūciju viedoklis par Rīgas turpmāko attīstību ir ņemts no Rīgas attīstības mērķprogrammā 2001-2005 (turpmāk - mērķprogramma) iekļautajiem projektiem. 3. tabulā ir atspoguļoti analīzes rezultāti.
Tikai 5 no 188 plāna rīcībām ir pilnībā iekļautas mērķprogrammā, turklāt tikai viena rīcība ir apstiprināto un iesākto projektu kategorijā, pārējās 4 rīcības - perspektīvo projektu kategorijā. 57% plānā minēto rīcību vispār nav ietvertas mērķprogrammā, un tas nozīmē, ka pilsēta šo Mežaparka iedzīvotāju izvēlēto rīcību īstenošanai nav plānojusi atvēlēt līdzekļus. 35% (trešdaļas) plāna rīcību izpilde paredzēta valsts likumos vai Rīgas noteikumos, tātad Mežaparka
teritorijā šie likumi un noteikumi iedzīvotāju skatījuma netiek pildīti vai ir nepilnīgi pildīti. Normatīvo aktu neievērošanas iemesls drīzāk ir finansējuma trūkums vai plānu neievērošana tad, kad tiek apstiprināti kārtējie izņēmuma gadījumi. Mērķprogrammā nav iekļautas 35 no normatīvajos aktos paredzētajām 67 rīcībām, tātad pilsēta nav paredzējusi pievērst uzmanību noteikumu izpildes nodrošināšanai.
Mežaparka līdzsvarotai attīstībai problēmas var radīt prioritāšu un kritēriju trūkums Rīgas attīstības mērķprogrammā. Tas var būt par iemeslu Rīgas attīstībai būtiski atšķirīgos virzienos kā nemērķtiecīgam un politizētam procesam, kurā iedzīvotāji nevar spriest par pilsētas attīstības prioritātēm un tiek apgrūtināta līdzsvarotas attīstības nodrošināšanai nepieciešamā visu pušu sadarbība un sabiedrības piedalīšanās. Mērķprogrammas un plāna būtiskās atšķirības rajona attīstības redzējumā norāda uz nepieciešamību Rīgā vairāk ievērot sadarbības principu starp sabiedrību un lēmumu pieņēmējiem.
Konkrētie iedzīvotāju priekšlikumi plānā liecina, ka sabiedrība var būt «eksperts», piemēram, sociālo, transporta, zaļo zonu un atkritumu saimniecības attīstības jautājumu konstruktīvā risināšanā, un iespējams, ka šo jautājumu risināšana, arī plānošana, vienmēr visas pilsētas mērogā nav efektīvākā pašpārvaldes līmeņa izmantošana. Subsidiaritātes principa attīstīšanai Rīgā ir plašs potenciāls.
Rīgas attīstības mērķprogrammas un Mežaparka līdzsvarotas attīstības plāna īstenošanas iespēju izvērtējums
Reālā attīstība Mežaparkā ir atkarīga no Rīgas attīstības mērķprogrammas un Mežaparka līdzsvarotas attīstības plāna īstenošanas konsekvences.
Mērķprogrammā ietvertajiem projektiem, kuriem nepieciešamais finansējums ievērojami pārsniedz pilsētas budžetā tiem atvēlamo naudas apjomu, atlases kritēriji finansēšanai nav definēti. Turklāt ir projekti, kuru īstenošanai tiek atvēlēti Rīgas pilsētas līdzekļi, lai gan projekti vispār nav iekļauti mērķprogrammā. Neskaidrību mērķprogrammas pašreizējo projektu īstenošanas iespējamībā vieš tas, ka mērķprogramma ir katru gadu pārskatāma un papildināma ar jauniem projektiem, taču nav kritēriju jaunu projektu iekļaušanai. Jāsecina, ka mērķprogramma nedod sabiedrībai skaidru priekšstatu par tuvāko 2-3 gadu laikā īstenojamiem projektiem. To 43% mērķprogrammas projektu realizācija, kuri lielākā vai mazākā mērā ir saistīti ar Mežaparka iedzīvotāju izvirzītajām prioritātēm rajona attīstībā, ir atkarīga no lēmumu pieņemšanas procesa - no nekur nedefinētiem lēmumu pieņemšanas kritērijiem.
Mežaparka iedzīvotāju veidotais plāns nav domē apstiprināts dokuments, un pagaidām tā īstenošanai nav atvēlēti resursi. Tajā iekļauto rīcību izpilde ir atkarīga no institūciju ieinteresētības realizēt iedzīvotāju priekšlikumus, no privāto uzņēmēju, Mežaparka Attīstības biedrības un citu nevalstisko organizāciju aktivitātes, kā arī iedzīvotāju iniciatīvas. Līdz ar to acīm redzama ir nevalstisko organizāciju, uzņēmēju un iedzīvotāju darbības nozīme pilsētas attīstībā, kas saskanētu ar iedzīvotāju vēlmēm.