Fotogrāfs Krišs Rake ir dzimis 1897.gada 29.augustā toreizējā Kuldīgas apriņķī. Ir zināms, ka mācījies Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Bet trūkst ziņu par to, kā apguvis fotogrāfa arodu.
Jau kopš 1925.gada Rake ir pazīstams kā grupu fotogrāfs. Viņa objektīvs ir dokumentējis studentu korporācijas, skolēnu grupas, mediķus, dažādas sapulces un saviesīgus vakarus. Vairāk nekā desmit gadus viņa fotodarbnīca atradās Rīgā, Ganu ielā 4, bet no 1939.gada – Dzirnavu ielā 7. Kopš 1940.gada Rakes fotodarbnīca bija Z. Meierovica bulvārī 10 (vācu laikā to pārdēvēja par Vācu Ordeņa gatvi), un tur arī 1944.gadā viņš turpināja strādāt.
Trīsdesmito gadu beigās tika nodibināta Latvijas Amatniecības kamera, un Krišs Rake tur iestājās fotogrāfu sekcijā. Kad 1962.gada jūlijā tiek nodibināts fotoamatieru klubs “Rīga”, K. Rake ir tā biedrs un aktīvi iesaistās kluba darbībā. Diemžēl īss ir šis darbošanās periods. 1965.gadā Zvaigznes dienā – 6.janvārī fotogrāfs Krišs Rake aiziet mūžībā. Viņš ir apbedīts Rīgā, Meža kapos, par ko vēstī tuvinieku liktā piemiņas zīme.
Visbagātīgākais fotogrāfa Kriša Rakes arhīvs glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā. Savulaik muzejam to nodeva viņa dēls Ilmārs Rake (arī fotogrāfs). Apmēram trīs tūkstoši fotoplašu ataino K. Rakes aktīvāko periodu – trīsdesmitos gadus. Arī P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja krātuvē glabājas ap 250 K.Rakes fotogrāfijas par medicīnas tēmu: studentu absolventu izlaidumi, pasniedzēji, Latvijas Sarkanā Krusta pasākumi, arī slimnīcu ēkas.
Arī Latvijas Fotogrāfijas muzejā ir vairākas interesantas dažāda formāta grupu fotogrāfijas. No latviešu fotogrāfijas vēstures viedokļa, nozīmīgas ir pirmo fotogrāfu amata meistaru kursu beidzēji, iespējams, 1939.gadā. Kaut arī viņi visi bija fotodarbnīcu īpašnieki ar pieredzi savā arodā, tomēr Amatniecības kameras prasība bija, lai būtu reāls izglītības dokuments. Šo kursu pasniedzējs bija erudītais un daudz pieredzējušais fotomeistars Vilis Rīdzenieks.
Krišam Rakem kā profesionālam fotogrāfam, turklāt izteiktam grupu fotogrāfam, ir sava noteikta un iezīmīga vieta latviešu fotogrāfijas vēsturē. Viņa darbi veido divdesmito gadu otrās puses un trīsdesmito gadu Latvijas sabiedrības koptēlu.
PĒTERIS KORSAKS, fotovēsturnieks
Mežaparka Attīstības biedrības avīze
"Mežaparks - Pirmā Dārzu Pilsēta Eiropā"
"Mežaparks - Pirmā Dārzu Pilsēta Eiropā"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru