No 20. līdz 23. oktobrim Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments organizēja starptautisko pilsētplānotāju un arhitektu plenēru “Rīgas zaļās sirds – Mežaparka – nākotnes vīzijas”. Mežaparka Attīstības biedrība piedalījās plenēra ievadseminārā ar lekciju, kurā tika sniegts biedrības skatījums par Mežaparka parka (turpmāk – Mežaparka) attīstību. Astoņas plenēra dalībnieku komandas, divas pašmāju un sešas no citām Eiropas valstīm, izstrādāja savas vīzijas Mežaparka attīstībai. Četras no tām tika atzītas par labākajām un saņēma apbalvojumu 1000 EUR apmērā katra.
Kopsaucējs visām plenēra komandām bija, ka Mežaparku jāsaglabā kā vienotu teritoriju ar dabisku meža ainavu. Pamatā tika piedāvātas divas koncepcijas Mežaparka attīstībai: viena paredz dažādas aktivitātes vairāk koncentrēt parka vidū ap lielo estrādi un pārējā teritorijā saglabāt mežu, bet otra – aktivitātes veidot pašreizējā izvietojumā un vairāk teritorijas malās, bet mežu saglabāt vidū un citviet.
Vairāki arhitektu biroji piedāvāja pārcelt Mežaparka lielo estrādi tuvāk Ķīšezeram, nodrošināt iespējas atpūsties un izglītoties bērniem, izmantot bijušā Vudisona naftas termināla teritoriju dažādiem transporta risinājumiem vai atrakcijām, vai atveseļot to kā zaļo zonu un veidot jaunus Mežaparka “vārtus” no Viestura prospekta puses.
Par labākajiem plenēra darbiem tika atzīts Beļģijas komandas darbs “Nesamazinātais Mežaparks” , Somijas komandas darbs “Unisono”, Venta Didrihsona arhitektūras studijas piedāvātais darbs “Princese un zaļā karaļvalsts” un Lietuvas arhitektu Mežaparka attīstības redzējums “Mežakodols”. Skatītāju simpātijas ieguva Beļģijas arhitektu darbs.
Beļģijas komandas darbs “Nesamazinātais Mežaparks” saredz piecus galvenos Mežaparka pamatelementus: jaunie Mežaparka “vārti” no Viestura prospekta puses, kur Vudisona termināla apkārtnē varētu izveidot arī lielas autostāvvietas, Ķeizarmeža avēnija, kurā atrastos dažādas kafejnīcas, izklaides un atpūtas iespējas, Kārļa Padega SPA – kūrorta pakalpojumi Mežaparka ziemeļu daļā, Ķīšezera pludmale pie Nacionālā zooloģiskā dārza un Ķīšezera krastā – jaunā Dziesmu svētku estrāde “Dainu kamols”. Pārējā parka teritorijā tiek piedāvāts izvietot “1000 dārgumus” – aktīvās un pasīvās atpūtas iespējas: strūklakas, pastaigu takas, slidotavas u.c.
Somijas komandas darbs “Unisono” uzsver izkliedētu objektu attīstību parkā. Jaunas takas tiek piedāvātas kā koka laipas pārus metrus virs zemes. Jauns risinājums ir arī estrādei – teltveidīga konstrukcija, kas ir nolaižama pēc Dziesmu svētkiem. Vudisona termināla vietā tiek piedāvāts virzemē izvietot kinoteātri, bet pazemē – autostāvvietas. Gaisa tramvajs 12 km garumā ar 12 pieturvietām ar skattorņiem apvij visu Mežaparka teritoriju. Galvenās takas un gaisa tramvaja ceļu ir paredzēts izgaismot, lai parka apmeklētāji visos gada laikos justos droši.
Venta Didrihsona arhitektūras studijas darbs “Princese un zaļā karaļvalsts” arī piedāvā veidot jaunus Mežaparka vārtus no Viestura prospekta puses. No “vārtiem” apmeklētāji varētu nokļūt līdz Mežaparka estrādei un Ķīšezera krastam cauri izveidotam pilsētas parkam, kas būtu sava veida josla Mežaparka vidējā daļā, pārējā parka teritorijā atstājot mežu. Pilsētas parkā ievērojams objekts būtu bērnu pilsētiņa. Veloceliņu attīstība Rīgā tika piedāvāts kā veids, lai stimulētu velotransporta izmantošanu, braucot uz Mežaparku.
Lietuvas arhitektu darbs “Meža kodols” uzsver Mežaparka centrālās daļas attīstību. Līdz estrādei cilvēki varētu nokļūt pa takām vai pa tuneli, kur varētu norisināties aktivitātes visu gadu. Tur varētu izvietot muzejus, kinoteātri, kafejnīcas, bērnu pulciņu vietas utml.
Otrā Latvijas komanda – birojs “8 A.M.” savā darbā liek akcentu uz tramvaja izveidi visapkārt parka teritorijai. Plenēra dalībniece no Šveices piedāvā pēc iespējas mazāk iejaukties Mežaparks vidē, attīstot tikai pastaigu celiņus un veidojot pļavas atpūtai, kur parka apmeklētāji varētu organizēt piknikus un citādi aktīvi atpūsties. Nīderlandes komanda arī piedāvā maksimāli izmantot esošās iespējas un mazāk iejaukties dabiskā vidē. Kā galvenie objekti tiek minēti – lielā estrāde, sporta komplekss, Dziesmu svētku muzejs pie Ķīšezera un bērnu pilsētiņa. Igaunijas arhitekti piedāvā vienu no radikālākām domām – savienot Ķīšezeru un Daugavas krastu, veidojot platu aleju ar dažādām atpūtas un izklaides iespējām.
Preses konferencē, kas tika rīkota pēc plēnēra 24. oktobrī, Pilsētas attīstības departmenta direktors Vilnis Štrams definēja sekojošus prioritāros darbus, lai veicinātu Mežaparka plānveidīgu attīstību:
Ø jānosaka vienu Rīgas domes struktūrvienību, kas atbild par parka turpmāko apsaimniekošanu un attīstību, un jāpiešķir tai pietiekams finansējums;
Ø jāpieņem lēmumu par esošās Dziesmu svētku lielās estrādes rekonstrukciju vai jaunas estrādes būvniecību esošā vai jaunā izvietojumā, lai būvdarbus varētu pabeigt līdz nākamajiem Dziesmu svētkiem 2008. gadā;
Ø pēc jaunā Rīgas attīstības plāna apstiprināšanas izstrādāt detālplānojumu Parkam, kas balstītos uz Mežaparka plēnēra rezultātiem.
Detālplānojuma uzsākšanas lēmumprojekts
Šī gada 30. novembrī Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja lēmumprojektu par Mežaparka teritorijas detālplānojuma izstrādes uzsākšanu. Mērķis ir izstrādāt detalizētu zemes lietošanas plānu Mežaparka teritorijas attīstībai, jaunai apbūvei un transporta infrastruktūras izveidei. 2006. gada Rīgas pašvaldības budžeta projektā Mežaparka vienotās teritorijas detālplānojuma izstrādei ir paredzēti līdzekļi.
Detālplānojuma darba uzdevums paredz, ka plānojuma izstrādes gaitā sabiedriskajiem objektiem būs jānosaka nepieciešamo autostāvvietu skaits un stāvlaukumu izvietojums, kā arī jānosaka esošā naftas termināla atrašanās lietderība Mežaparka teritorijā. Paredzēts veikt Mežaparka teritorijas grunts piesārņojuma izpēti, nosakot nepieciešamo sanācijas darbu apjomu.
Detālplānojuma darba uzdevums, kuru vēl ir jāapstiprina Rīgas domei, paredz, ka maksimālā apbūves intensitāte šajā teritorijā varētu būt ne vairāk kā 30%. Tomēr šis apbūves intensitātes rādītājs ir lielāks nekā tas, kas ir paredzēts vēl neapstiprinātā jaunā Rīgas Attīstības plāna (2006.-2018.gadam) teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos, kur teikts, ka “Mežaparka teritorijas kopējā bilancē apzaļumotām teritorijām jābūt ne mazāk par 80%”.
Saskaņā ar plānošanas noteikumiem Mežaparka detālplānojuma izstrādāšanas laikā sabiedrībai būs divas iespējas izteikties par piedāvāto detālplānojumu, kā arī varēs apskatīt Mežaparka plānošanas plenērā izstrādātās parka attīstības vīzijas.
Kaut gan Mežaparka plānošanas plenēra rezultātā netika definēta viennozīmīga attīstības vīzija Mežaparkam, kopumā tika rasts laba izpratne par to, kādi attīstības veidi un intensitāte ir saderīga ar meža parka rakstura saglabāšanu, vienlaicīgi nodrošinot rekreācijas, atpūtas un kultūras iespējas rīdziniekiem cauru gadu un lepnas mājas latviešu Dziesmu svētkiem. Cerams, ka plenārā iegūtās atziņas tiks iekļautas paredzētajā detālplānojumā un tiks ņemtas vērā Mežaparka turpmākajā attīstībā.
Izmantotie informācijas avoti: Pilsētas attīstības departamenta 24.10.2005.mēdiju ziņojums.
LETA 30.10.2005.
A.Zīlāns
Mežaparka Attīstības biedrības avīze
"Mežaparks - Pirmā Dārzu Pilsēta Eiropā"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru