Gustavs Ādolfs - minirestorāns, kafeinīca Mežaparkā, vienu tramvaja pieturu pirms Zooloģiskā dārza!
Šādus vārdus jau vairākus gadus var dzirdēt gan Mežaparkā, gan arī citur Rīgā. Un tas nozīmē – tikšanos mūsu kafejnīcā-minirestorānā “Gustavs Ādolfs”. Jāatzīst, ka ar šo nosaukumu mums patiešām ir paveicies, un par to esam pateicīgi mūsu kafejnīcas “krustmātei” Saulcerītei Viesei.
Un notika tas tā. Kad bijām pārsprieduši dažādus variantus un neviens tā īsti neiepatikās, tad lūdzām, protams, Saulcerīti palīgos. Ātri vien kļuva skaidrs, ka šis nosaukums jāsaista ar kādu no tiem cilvēkiem, kas savulaik bijuši saistīti ar Mežaparku. Vairākām šādām personībām vārds bija Gustavs. Varbūt tas varētu būt īstais? Mēģinājām iedomāties, kā tas tiktu locīts ikdienā: Gustavs, Gusts, Gustiņš... Varbūt vēl kaut kā. Nē, tas tomēr neatbilda mūsu iecerēm par interjera un darbības stilu.
Uzmanīgi uzklausījusi mūsu iebildumus, Saulcerīte prātoja tālāk: - Bet kāpēc nevarētu būt divi vārdi – Gustavs Ādolfs? Tas būtu par pagodinājumu gan vienam no Mežaparka villu kolonijas pamatlicējiem – toreizējam Rīgas galvenajam inženierim Gustavam Ādolfam Agtem, gan Zviedrijas karalim Gustavam Ādolfam. Protams, Gustava Agtes ieguldījums ir nozīmīgs ne tikai Mežaparkā, bet arī Rīgā: viņa darbības liecinieki ir pontonu tilts pār Daugavu, lielie spīķeri Daugavmalā, mazais graciozais tiltiņš pār pilsētas kanālu pie Bastejkalna un citas būves. Ar viņa atbalstu 1882. gadā Rīgā sāk darboties zirgu tramvajs, bet 1901. gadā – pirmais elektriskais tramvajs. Savukārt par Zviedrijas karali liecina vēstures fakts, ka poļu-zviedru kara beigu cēlienā 1621. gadā viņš ar savu karaspēku apmeties Ķīšezera krastā tagadējā Mežaparkā.
Jo vairāk klausījāmies Saulcerītes Vieses vārdos, jo pārliecinošāks šķita šis variants par mūsu kafejnīcas nosaukumu. Taču mūsu sadarbība ar to vēl nebeidzās. Tā kā interjeru bijām iecerējuši pilsoniskā stilā – kā pirms 100 gadiem un, protams, tieši un tikai Mežaparkam piemērotu, tad Saulcerītes palīdzība kļuva praktiska un vēl šodien ikviena apmeklētāja acīm baudāma. Un proti – tie ir dažādu laiku Mežaparka namu fotoattēli, seni dokumenti (starp citu, te ir arī sludinājums par zemes gabalu pārdošanu Ķeizarvaldē, zvanīt pa telefonu Nr. 876), avīzes, 1622. gada Rīgas kartes reprodukcija, fotogrāfijas.
Tas viss “pārceļoja” uz mūsu kafejnīcas sienām, sadarbojoties ar mūsu “krustmāti”, un šodien kafejnīcas apmeklētājiem ir iespēja to visu novērtēt. Un, mūsuprāt, tas arī rada to mājīgo, mierīgo noskaņu, ko vēlējāmies sniegt. Jāatzīst, ka apmeklētāji arī labprāt pieņem šo piedāvājumu. Tā, piemēram, kāda viešņa bija patīkami pārsteigta, mūsu interjerā izliktajā nodzeltējušajā avīzes lappusē izlasot savas mātes klavierskolotājas sludinājumu par privātstundām.
Par daudz ko esam pateicīgi mūsu “krustmātei” Saulcerītei Viesei, jo visu laiku varējām rēķināties ar viņas atbalstu un “žiperīgajām” idejām ikvienā lietā, gūt vērtīgus padomus gan par ēdienu gatavošanu, gan par dzīvi vispār.
AIJA KALNIŅA
Mežaparka Attīstības biedrības avīze
"Mežaparks - Pirmā Dārzu Pilsēta Eiropā"
"Mežaparks - Pirmā Dārzu Pilsēta Eiropā"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru