Simtgadīgā Hamburgas iela

Viena no pirmajām Mežaparka ielām ir nosaukta Hanzas savienības pilsētas Hamburgas vārdā. Tā veidota pagājušā gadsimta sākumā pēc Rīgas dārzu direktora Georga Kūfalta vadītā projekta, piedaloties pilsētas galvenajam mežzinim Eiženam Ostvaldam. Rūpīgi izstrādātajā plānojumā ievērots un saglabāts apbūvējamās teritorijas dabiskais reljefs ar senajām kāpām skaistajā priežu mežā, apbūvei izcērtot tikai minimālo koku skaitu. Iela sākas pie Kokneses prospekta un, metot gleznainus līkumus, aizvijas līdz pat Ezermalas ielai. Daudzas senās celtnes šajā ielā ir vietējās un valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi, daļa no tām tagad ir rūpīgi restaurētas, bet ielas brīvajos gruntsgabalos pēdējos gados ir uzceltas vairākas jaunas ēkas.

Pirmā Hamburgas ielā uzbūvētā divstāvu māja ir Oskara Heinriha Agtes nams Hamburgas ielā 1 (tagad Sudraba Edžus ielā 1), kas celta 1902.gadā arhitekta Frīdriha Šefela vadībā, izmantojot Berlīnes arhitekta Alberta Gīzekes veidotās skices. Krāšņais nams izceļas ar savu zelmiņu pildrežģa konstrukciju un raksturīgiem jūgendstila elementiem. Interesanti, ka mājai gadu gaitā ir mainīta adrese, laikam tāpēc, ka māja atrodas abu minēto ielu stūrī. Mājas īpašnieks Oskars Heinrihs Agte bija Rīgas pilsētas galvenā inženiera Gustava Agtes brāļadēls, kas pēc sava onkuļa nāves kļuva par viņa iepriekš vadītās Būvbiedrības direktoru. Tūlīt pēc pārcelšanās uz jauno māju Mežaparkā Oskars Heinrihs Agte sāka rūpēties par šī rajona labiekārtošanu. 1903.gadā pēc viņa priekšlikuma ir ierīkota zirgu tramvaja līnija līdz Annasmuižai. Viņš bija arī viens no sporta biedrības Kaiserwald dibinātājiem un tās valdes loceklis. 1939.gadā viņš negaidot aiziet aizsaulē, bet viņa kundze Elizabete un dēls Gerhards drīz pēc viņa bērēm izceļoja uz Vāciju. Līdz ar to māja kļuva par īres namu. Padomju gados šeit uzņemtas vairākas mākslas filmas. Tagad mājai ir jauns īpašnieks, kas pēc remonta mazliet mainījis nama ārējo izskatu un dārzā izcirtis dažus kokus.

Savas dzīves laikā Oskars Heinrihs Agte iegādājās arī blakus esošo, pēc arhitekta E. Frīzendorfa projekta celto īres namu Hamburgas ielā 3. Mājā dzīvoja baronu fon Kampenhauzenu ģimenes pārstāvji un trīsdesmitajos gados tā laika pazīstamais sportists Aleksandrs Kudis. Pēckara gados nams nonāca namu pārvaldes rīcībā. Dažās telpās pirms vēlēšanām ierīkoja aģitpunktu, dažādos laikos darbojās bērnu istaba un Mežaparka bibliotēkas bērnu grāmatu nodaļa. 1993.gadā dažas telpas pārņēma Latviešu tautas lietišķās mākslas biedrība Ilgas Madres vadībā. Šeit pulcējās arī LNNK nodaļas biedri, bet kādā pelēcīgā rudens vakarā notika nu jau leģendārā Mežaparka dāmu sapulce, kuru organizēja rakstniece Saulcerīte Viese un arhitekte Indra Vijupe, lai kopīgi pārrunātu dažādus, ar mūsu kultūrvēsturiskā rajona problēmām saistītus jautājumus. Faktiski tas bija sākums 1997.gadā dibinātajai Mežaparka Attīstības biedrībai.

Ielas pretējā pusē ilgus gadus bija neliels, cilvēku roku neskarts priežu mežs ar dabas veidotu ieleju un uzkalnu Kokneses prospekta malā, kur bērni ziemā slidinājās un brauca ar kamaniņām. Ar laiku šeit ierīkoja bērnu spēļu laukumu, bet pirms dažiem gadiem mežu sadalīja gruntsgabalos, un veiksmīgi projektētās mājas, tāpat kā pārējās jaunbūves šajā ielā, tagad labi iekļaujas ielas kopējā ainavā.

Gruntsgabalu Hamburgas ielā 4 pagājušā gadsimta sākumā iegādājās šīs ielas veidotājs Georgs Kūfalts, bet pats māju šeit neuzcēla, jo bija spiests aizbraukt no Latvijas. Zemesgabalu pārņēma Rīgas būvbiedrība, kura pēc arhitekta Artura Mēdlingera projekta 1925.gadā tur uzceļ īres namu. Šo īpašumu pēc dažiem gadiem nopērk pazīstamais ausu un deguna slimību ārsts, LU profesors Reinholds Sniķers, bet pats ar ģimeni mājā nedzīvo. 1941.gada 23.jūnijā namā norisinās dramatisks notikums: šeit dzīvojošais atvaļinātais pulkvedis Nikolajs Fogelmanis tiek negaidīti apcietināts, jo savas mājas pagalmā iznesis no kamīna izgrābtās gailējošās ogles, kuru niecīgo atblāzmu un vājo dūmu strūkliņu padomju varas pārstāvji uzskatījuši par signalizēšanu vācu lidmašīnām, kas jau riņķoja virs Rīgas. Ņemot vērā arī viņa iepriekšējo līdzdalību Latvijas un Padomju Savienības pamiera sarunu ievadīšanā 1920.gadā, viņu jau pēc trim dienām nošauj Rīgas Centrālcietumā kopā ar citiem Latvijas armijas virsniekiem. Nikolajs Fogelmanis apglabāts Rīgas Meža kapos pie Baltajiem krustiem.

Ventspilī čeka arestēja arī šajā mājā dzīvojošo virsnieku un žurnālistu Georgu Timušku, dzejnieces Veltas Tomas pirmo vīru.

1905.gadā Hamburgas ielā 5 un 7 pēc arhitekta E. Kupfera veidotiem projektiem uzceļ divas mājas. Pirmā ir skaista divdzīvokļu ēka ar dzīvokli sētniekam un bagātu koka spraišļojumu, bet otrā – dvīņuēka. Trīsdesmitajos gados Hamburgas ielā 5 atradās XII Prefektūras iecirkņa nodaļa, kas rūpējās par kārtību Mežaparkā. Dārzā tajā laikā auguši bagātīgi ražojoši korinšu koki. Otrā pasaules kara laikā mājā esot bijusi vācu komandantūra, bet pēc kara - namu pārvalde. Blakus ēkā 20.-30.gados atradās Galvenās artilērijas noliktavas kanceleja un noliktavas priekšnieka dzīvoklis, darbojās Galvenās artilērijas daļas virsnieku klubs.

Bijušajā F.Lemmeriha namā Hamburgas ielā 6 dzīvoja Rīgas Atlētu kluba biedrs Kārlis Grauers, kurš 1927.gadā kopā ar studentu Arnoldu Siksnu nopeldēja apmēram 20 km garu distanci no Jahtkluba Balasta dambī līdz Ķīšezera jahtklubam. Tagadējais mājas īpašnieks namu skaisti izremontējis un sakopis apkārtni.

Pēc nostāstiem, blakus mājā, Hamburgas ielā 6a, klusi pensijas gadus aizvadīja Rīgas Semināra baptistu draudzes pirmais mācītājs un garīgā semināra pirmais direktors Jānis Aleksandrs Freijs ar kundzi Ludmilu Freiju, tulkotāju.

Hamburgas ielā 9 atrodas viena no skaistākajām mājām Mežaparkā, kura celta pēc arhitekta K.Felsko projekta 1908.gadā uz stāvas kāpas. Tā domāta vienai ģimenei, bet mājas īpašnieks rūpnieks Hermanis Petersens, biedrības “Melngalvju kompānija” biedrs, šeit dzīvoja gan pats ar ģimeni, gan dažas telpas izīrēja. Mājā dažādos laikos dzīvojuši dažādi ļaudis - gan Rīgas cirka īpašnieks Solomonskis, kurš uzdāvinājis blakus mājā dzīvojošajai Brigitei Vilkei-Agtei ēzelīti Mišu (tas aizvests uz Agtes ģimenei piederošo Heilhofu Ezermalas ielā, tur nodzīvojis 15 gadus un piedalījies pat brīvdabas uzvedumos), gan kādu laiku apmeties arī Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Oto Goldfelds-Zeltiņš, kurš bija laikraksta “Jaunākās Ziņas” korespondents un, ceļojot pa Spāņu Maroku, apcietināts uz aizdoma pamata par spiegošanu. Viņš vēlāk apceļojis Ziemeļāfriku, piedalījies arī kādā divkaujā, par ko saņēmis sodu. Padomju laikā šeit dzīvoja Baltijas kara apgabala pavēlnieks maršals Ivans Bagramjans. Pēc viņa aizbraukšanas mājā ierīkoja bērnudārzu. Tad atkal māja tika nodota krievu armijas vajadzībām. Tagad nams ir Vācijas vēstniecības valdījumā.

Hamburgas ielā 10 atrodas koku ieskauta ēka ar mansarda jumtu (arh. H.Pīrangs), kuru no īpašnieka H.Heringa nopirka pazīstamais ārsts, sanatorijas Ezermalas ielā 34 bijušais īpašnieks Dr.K.Hahs. Jauniegūtajā mājā ap 1925.gadu bija slimnīca, bet vēlāk dzīvoja sanatorijas medicīniskās māsas, istabmeitas, strādnieces, kalpones un daži skolnieki.

1933.gada 17.decembrī avīzē “Pēdējā Brīdī “ negaidīti parādās raksts ar satraucošu virsrakstu: “Kas tā par vāciešu “koloniju” Meža parkā, kuras dalībnieki berlīnieši?“, kam nākošajās dienās seko citi raksti un tiek piesaistīta policijas uzmanība. Tam par iemeslu bija pēkšņā vāciski runājošu jaunekļu grupas parādīšanās līdz šim klusajā mājā, kuri pēc stājas un uzvedības atgādināja karavīrus. Pēc policijas pārbaudes izrādījās, ka mājas īpašnieks Dr.K.Hahs, sporta biedrības “Ķeizarmežs” biedrs, bija nodevis vienu dzīvokli vācu bezdarbnieku Darba nometnei, kuru organizēja “Vācu baltiešu tautas savienība Latvijā”. Nometnē valdīja stingra disciplīna, katru rītu jaunieši kolonnā devās uz tuvējo “Ķeizarmeža” sporta laukumu un tur ar īrētām vagonetēm veda zemi, veidojot uzbērumu. Katram strādniekam maksāja Ls 0,70 dienā, bet ēdiens un dzīvoklis bija par brīvu. Nometne darbojās visu ziemu, bet 1934.gada maijā nams pārgāja juriskonsulta Osvalda Ozoliņa īpašumā.

1904. gadā Hamburgas ielā 11, dārza dziļumā, pēc arhitekta P.Mandelštama projekta uzceļ valsts padomnieka un Rīgas policijmeistara P. Gertika villu, bagātīgi rotātu ar zelmiņiem, tornīšiem, verandām, terasēm utt. No 1911.gada mājā dzīvoja acu ārsts Fēlikss Lūkins ar ģimeni. Viņa kundze pazīstamā rakstniece Ivande Kaija šeit sarakstīja savu ievērojamāko romānu “Iedzimtais grēks”, kas izsauca lielu sabiedrības uzmanību. Uz viņas dzīvokli ceļoja Aspazijas un Raiņa vēstules no Šveices. Tagad šīs mājas adrese ir Sudrabu Edžus ielā 13/1, jo dārza malā Hamburgas ielā 11 savu divdzīvokļu namu 1912.gadā uzceļ Konrāds Nolls pēc arhitekta Ē.fon Betihera projekta.

Marijas Jenihas māju Hamburgas ielā 12 arhitekts A.Krūmiņš 1934.gadā projektējis kā divdzīvokļu māju, bet pēc mājas grāmatas datiem viens dzīvoklis vienmēr bijis izīrēts.

Tāpat tas noticis 1914.gadā celtajā F.Budes mājā (arh. P.Dreijers) Hamburgas ielā 14, kura divdesmitajos gados pārbūvēta un vēlāk nonāk Marijas Sproģes īpašumā. Šīs mājas otrajā dzīvoklī bieži mainās iedzīvotāji. Deviņdesmitajos gados īpašumu atgūst mantinieki, māju izremontē un šeit iekārto restorānu ar viesnīcu. Īpašums pagājušajā gadā pārdots britu uzņēmumam Anderson Real Estate.

Arī Kārļa Mackes māju Hamburgas ielā 16 projektē arh. P.Dreijers (1914), bet divdesmito gadu nogalē ēku iegādājas Valsts prezidents Gustavs Zemgals, kurš kopā ar ģimeni šeit pavada vasaras. Šajā namā pēc ilgas un smagas slimības 1928.gada 7.jūlijā mirst Gustava Zemgala dzīvesbiedre Emīlija. Prezidents pēc viņas nāves māju pārdod Dr. Mihailam Salimanam.

K.Agtes projektētajā O.Savicka mājā Hamburgas ielā 17 dzīvoja ievērojamais vācu avīzes Rigaer Rundschau žurnālists Dr. pfil. Hanss Rimša, rakstnieks, teātra kritiķis un redaktors Jūlijs Roze, Herdera institūta profesors Leo Vitte, bet no 1942.līdz 1944.gadam - Latvijas Universitātes privātdocents, mineralogs Otto Mellis ar kundzi Irēnu Mellis, kura ilgus gadus bija rakstnieces Zentas Mauriņas sekretāre un palīdze, grāmatas “Trīsdesmit divi gadi kopā ar Zentu Mauriņu” autore.

Hamburgas ielā 19 atrodas būvinženiera, ūdensbūvju speciālista, LU profesora un LU inženierzinātņu fakultātes dekāna Edgara Jakobi māja un bijusī dzīves vieta, celta pēc paša izstrādāta projekta un veidota lietišķā jūgendstila formā.

Hamburgas ielā 21 ir viena no trim arhitekta Augusta Vites projektētajām mājām Mežaparkā, celta 1908.gadā. Mājas pirmais īpašnieks bija A.Savickis. Arī no šīs mājas, tāpat kā no daudziem šīs ielas dzīvokļiem, pēc kara krievu karavīri aizveduši mēbeles.

Notikumiem bagāta vēsture ir arī E. Bernharda vienģimenes mājai Hamburgas ielā 23, kuru 1909.gadā lietišķā jūgendstila izteiksmē veidojis arhitekts H.Tīmers. Apmēram pēc desmit gadiem māja nonāk Tirdzniecības un rūpniecības akciju sabiedrības “Baltika “ dibinātāja Kārļa Bļodnieka un viņa ģimenes īpašumā. 1940.gadā namu nacionalizēja, bet bijušie mājas īpašnieki kara laikā aizbrauca no Latvijas un miruši ASV. Pēc Otrā pasaules kara mājā pārbūvē vairākas telpas, pagalmā izcērt kokus un šeit iekārto bērnu slimnīcu, bet pēc nama denacionalizācijas mantinieki ēku pārdod Šveices vēstniecībai. Pēc rūpīgās ēkas restaurācijas tā tagad pilnībā atguvusi savu sākotnēji veidoto fasādi.

Vienīgā arhitekta Oskara Bāra projektētā māja Mežaparkā - Valsts nozīmes kultūras piemineklis Hamburgas ielā 25 pierāda, kā, prasmīgi plānojot, var izmantot dabīgo reljefu ar augstu kāpu gruntsgabalā. Laika gaitā māja ir piederējusi vairākiem īpašniekiem: prof. P.V.Denferam, V.Denzeram, Markshauzenam un Tēraudam. Trīsdesmito gadu pirmajā pusē te darbojās T.Rihteram piederošā bērnu sanatorija, vēlāk māju nopērk Latvijas sūtniecības darbinieks Anatols Dinsbergs. Padomju laikā mājā mitinājās vairākas ģimenes. Tagadējie mājas īpašnieki skaisto namu ar pildrežģa motīviem ir priekšzīmīgi restaurējuši.

Tāpat bagātīgs pildrežģa rotājums redzams blakus esošajai Rīgas domes darbinieka Voldemāra Pickena mājai Hamburgas ielā 27, kura celta 1910.gadā pēc arhitekta H.Zeiberliha ieceres. Vēlāk mājai ir dubultnumurs 27/29 un tur dzīvo ķīmiķis Aleksandrs Anspachs, ķīmiskās tīrītavas un krāsotavas īpašnieks. 1944.gada vasarā mājā atradās vācu armijā kritušo karavīru piederīgo apgādes nodaļa. Pēc kara mājai atkal tiek mainīts numurs uz “27” , jo 29.numurs ir piešķirts blakus esošajai mājai.

Arhitekta E.fon Trompovska 1911.gadā veidotajā A.Macnera mājā Hamburgas ielā 31 kādu laiku bijusi ārstes F.Naikinas privātsanatorija “Meža pils” ar 10 vietām. Tā speciāli ierīkota pacientiem, kuri sirguši ar iekšķīgām un nervu slimībām.

Blakus šai mājai nesen uzbūvēta jauna ēka, bet 1937.gadā celto Z.Peirosas māju Hamburgas ielā 37 (arh. T.Krīgere) paplašināja padomju laikā.

Tāda īsumā ir šīs senās ielas vēsture simt gadu garumā. Cerēsim, ka, rūpīgu roku koptas un saudzētas, senās vēsturiskās celtnes un staltās priedes vēl ilgi vēstīs par to cilvēku darbu un dabas mīlestību, kuri šeit pirmie veidoja šo gleznaino ielu cilvēku veselīgai atpūtai un estētiskajam baudījumam.

Saulcerīte Neilande

Mežaparka Attīstības biedrības avīze
"Mežaparks - Pirmā Dārzu Pilsēta Eiropā"