Nekustamo īpašumu attīstības kompānijai «Mežaparks SPV» pieder aptuveni 25 hektārus liels zemes gabals starp Rusova, Ķīšezera un Ezermalas ielām, kur savulaik atradās padomju saimniecības «Rīga» siltumnīcas. Vakar preses konferencē G. Bojārs skaidroja, ka šajā vietā taps viens no jaunajiem galvaspilsētas centriem. Pilsētas attīstības plānā 2006.–2018. gadam paredzēts, ka vēsturiski izveidotā viena pilsētas centra vietā jāveido vairāki, un vietā starp Mežaparku un Čiekurkalnu, projektētā Brīvības ielas dubliera malā tagad ieplānots viens no tādiem.
Sola skaistu dzīvi
Interesanti, ka zemesgabals nopirkts jau kopā ar skiču projektu, kuru izstrādājis arhitektu birojs «Arhis». G. Bojārs stāstīja, ka projekts gatavots pirms vairākiem gadiem, kad pēc likuma nebija nepieciešams rīkot sabiedrisko apspriešanu. Tomēr jaunā rajona cēlāji esot gatavi uzklausīt rīdzinieku viedokļus. Jau gatavo skiču projektu G. Bojārs publiskošanai nenodeva, bet paziņoja, ka septembrī notiks starptautisks arhitektu plenērs, kurā tiks izvēlēts labākais rajona attīstības risinājums. Plenēra rīkošana varētu izmaksāt 100–150 tūkstošus eiro. Jaunajā centrā ieplānotas gan augstceltnes, kuru augstums varētu sasniegt pat 30 stāvus, gan 5–7 stāvus augstas ēkas. Tā mērķauditorija būšot «augšējais vidusslānis», kam tikšot piedāvāts «pavisam jauns dzīves stils, kādu piedāvā Eiropas lielo pilsētu plānotāji». Vaicāts par dzīvojamās platības cenu nākotnes centrā, G. Bojārs sacīja, ka, šobrīd būvējot, tā varētu būt vismaz 1300 eiro par kvadrātmetru. Vērienīgais projekts pamatīgi satricināšot nekustamā īpašuma tirgu Rīgā.
Prom no politikas
Bez G. Bojāra «Mežaparks SPV» valdē ir arī Aleksejs Beltjukovs no Maskavas, taču bijušais mērs noliedza RB, ka būtu biznesa partneri izvēlējies savos komandējumos uz Krieviju. Šis cilvēks esot sastapts veiksmīga gadījuma rezultātā šā gada sākumā, veidojot uzņēmumu. G. Bojārs arī neuzskata, ka atrodas interešu konfliktā, jo atstājis visus amatus domē un paziņojis, ka vispār aizies no politikas. Ja gadījumā domē būs kāds balsojums, kas saistīts ar projektu, viņš tajā nepiedalīšoties. «Tagadējai domes vadībai mani pakalpojumi nebija vajadzīgi. Es nesaskatu iemeslus, kāpēc nevarētu atgriezties biznesā,» paziņoja G. Bojārs. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvis Andris Vitenburgs RB apstiprināja: ja visi amati pašvaldībā ir atstāti, deputāts var darboties privāta uzņēmuma valdē.
G. Bojārs paskaidroja, ka vērtīgais zemesgabals nopirkts no kādas privātpersonas, kura savukārt to ieguvusi no mantinieka. Tādējādi īpašuma iegūšanu nekādi nevar saistīt ar privatizācijas procesu un atbilstošiem domes lēmumiem. Zeme izmaksājusi 45 miljonus eiro, un tās iegādei ņemts aizdevums «SEB Unibankā» un bankā «Nord LB».
Milzu investīcijas – milzu peļņa
Projekta investors ir angļu kompānija «New Europe Real Estate» un investīciju apjoms ir 700–800 miljoni eiro. Investoru pārstāvis Heincs Hakls izvēli strādāt Rīgā pamatoja ar pilsētas ģeogrāfisko stāvokli, augošo nekustamo īpašumu tirgu un ekonomiku kopumā. Uz RB jautājumiem, cik ilgā laikā cerēts ieguldījumus atgūt un kāda būs peļņa, H. Hakls atbildēja, ka laiku noteikt ir grūti, bet pieredze līdzīgos projektos pasaulē rāda, ka investētie līdzekļi tiek atgūti divkāršā apjomā. Projekta realizētājs ir SIA «RBS Skals», to paredzēts īstenot 5–8 gadu laikā.
Jāpiebilst, ka šis nav vienīgais gadījums, kad domes amatpersonas ieguvušas savā rīcībā vērtīgas zemes Mežaparkā. Pagājušā gada martā Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta direktora Viļņa Štrama toreizējā draudzene, bet tagadējā dzīvesbiedre Brigita iegādājās no SIA «Ķeizarmežs» 3164 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu par 111 000 latu, kas bija ļoti zema cena, salīdzinot ar citiem zemes darījumiem šajā rajonā. B. Štrama iepriekš bija G. Bojāra preses sekretāre, tagad nodibinājusi savu sabiedrisko attiecību firmu un vakar vadīja preses konferenci, kurā tika prezentēts viņa ambiciozais projekts.
Viedokļi
Jānis Lagzdiņš, Saeimas deputāts (TP): - No amatu savienošanas viedokļa, ja G. Bojārs neieņem nekādus amatus domē, bet ir tikai deputāts, viņš drīkst ieņemt amatu arī kādā uzņēmumā. Tomēr likumā ir ļoti plaši piemērojama norma, ka amatpersonai jāatturas no jebkādām darbībām, kuras var tikt tulkotas kā interešu konflikts un kuras var radīt valsts un personisko interešu sadursmi. Tas, vai šajā gadījumā ir vērojams interešu konflikts, vai ne, jāvērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Aivars Aksenoks, Rīgas domes priekšsēdētājs (JL): – Izskanējusī informācija liecina par skaidri redzamu saistību ar dažādiem politiskajiem spēkiem, bijušajiem domes darbiniekiem, kā arī uzņēmumiem, ar kuriem domei bijuši noslēgti līgumi. Kaut arī KNAB ir komentējis, ka juridisks interešu konflikts šajā situācijā nav saskatāms, tomēr G. Bojāram šeit būtu jāuzņemas morālā un politiskā atbildība par šādas rīcības ētiskumu, un to izvērtēs arī vēlētāji. Uzskatu, ka šāda situācija nav pieļaujama – nevar izslēgt, ka bijušais domes priekšsēdētājs varētu būt izmantojis darbu domē, lai liktu pamatus veiksmīgai uzņēmējdarbībai nākotnē. Viņš izmantojis sev pieejamu informāciju, par ko lēmusi arī iepriekšējā dome, piemēram, to, kādu apbūvi šajā teritorijā iecerēts paredzēt Rīgas pilsētas attīstības plānā.
Jānis Āboltiņš,
Rīgas Balss,
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru