Rakstnieces Annas Žīgures jaunākais darbs “Marselīne”

UZ STIPRA KULTŪRAS PAMATA

TIKŠANĀS AR RAKSTNIECI ANNU ŽĪGURI
MEŽAPARKA FILIĀLBIBLIOTĒKĀ

Daudz jaunu grāmatu ir mūsu bibliotēkas plauktos, un gandrīz visas tās tiek aktīvi izmantotas – lasītas. Tomēr ir grāmatas, par kurām Mežaparka iedzīvotāji ir īpaši interesējušies, tās pieprasot jau pirms nonākšanas bibliotēkas plauktā. Rakstnieces Annas Žīgures jaunākais darbs “Marselīne” ir visvairāk pieprasītais izdevums pēdējo mēnešu laikā.

Mežaparka iedzīvotājiem 12. maijā bija iespēja tikties ar šīs populārās grāmatas autori, uzzināt interesantus faktus par grāmatu, tās tapšanu, par rakstnieci Elzu Stērsti – Annas Žīgures vecmāmiņu, kurai grāmata veltīta. Ieskatam pasākuma gaitā – īss tā atstāsts.

Anna Žīgure šo grāmatu par Elzu Stērsti rakstījusi, vairāku iemeslu mudināta, vispirms – pienākums to darīt, lai “atdotu” kultūrai gan viņu, gan visu Stērstu dzimtu un latviešu inteliģences jauno paaudzi, jo, kā tovakar atzina autore, “cilvēkiem ir jāzina, ka stāvam uz stipra kultūras pamata”. Grāmatā iekļauts viss E. Stērstes mūžs: viņa dzimusi izglītotā latviskā ģimenē, kas devusi stingru morālo pamatu. Ģimenē aug četras meitas un divi dēli, visiem augstākā izglītība. Arī E. Stērste guvusi labu izglītību, studējot Jelgavā, vēlāk Pēterburgā, Maskavā. Laulībā ar rakstnieku Edvartu Virzu, par kuru tik bieži tika runāts sabiedrībā, viņa apzinājusies savu misiju. Kopā pavadītais laiks bijis grūts, bet arī skaists E. Stērstes mūžā.

“Marselīnes” tapšanu veicinājusi arī vēsturiskā situācija – padomju gados par E. Stērsti runāt un rakstīt nevarēja, nedrīkstēja, bet Anna Žīgure vēlējās atklāt arī tos Elzas Stērstes dzejoļus, kas iepriekš tika ļoti cenzēti (bija aizliegti tādi vārdi kā krusts, Dievs, Latvija).

Ar Mežaparku Elzas Stērstes mūžā saistās nozīmīgs un drūms notikums, kas arī ir aprakstīts grāmatā “Marselīne”. Ir 1951. gads, pēckara Rīga, ziemas diena – 4. janvāris. E. Stērste bija nolēmusi doties uz Mežaparku, lai apciemotu savu draudzeni gleznotāju Mildu Grīnfeldi. Uz ielas viņu apturēja divi jauni cilvēki un paziņoja, ka viņa ir arestēta. Šajā brīdī aizsākās ceļš uz Sibīriju – E. Stērste tika notiesāta uz 25 gadiem. Vēl iepriekš daudzi bija aicinājuši aizbraukt no Latvijas, bet viņa aizvien atteikusies no šīs domas, uzskatot, ka jāpaliek kopā ar savu tautu.

Grāmatas otrajā daļā ievietoti dzejoļi, kas bijuši būtiski E. Stērstes mūžā un ir nepelnīti aizmirsti. Dažus tovakar klātesošie varēja iepazīt, klausoties Annas Žīgures lasījumā. Patreiz “Marselīne” ir tik pieprasīta, ka jau ir izdots tās otrais metiens.

Pasākuma gaitā Anna Žīgure atbildēja uz klātesošo jautājumiem, raisījās diskusijas par kultūru, latviešu inteliģenci. Arī māksliniece Džemma Skulme dalījās savās pārdomās: tajā laikā mākslinieki centās dzīvot vienuviet, viņi bija savrupi no pamazām plaukstošās sabiedrības, kultūra netika uzņemta “atplestām rokān”, tautas redzesloks nebija plašs, tikai mazākums bija tas virzošais spēks. Vai šodien cilvēki maz zina, ka Stērstu un arī Čakstes dzimtas un vēl daudzi paaudžu paaudzēs bija tautas izcilības? Dažreiz pat nezina, kas ir Ģederts Eliass, kas Jēkabs Kazaks. “Tā jau ir kā slimība – zināt tikai tos, kuri biežāk minēti avīzēs. Nav tautas pašcieņas. Katram būtu jālasa šī grāmata “Marselīne” kā tautas attīstības Bībele.”

Tagad Anna Žīgure jau veido nākamo darbu – grāmatu par latviešu bēgļu likteņiem, un savu daļu laika aizņem Jūrmalas Aizsardzības biedrība. Tā tika nodibināta 2006. gadā, un tās darbībā saskatāma zināma līdzība ar Mežaparka Attīstības biedrību, jo arī Jūrmalā iedzīvotāji vēlas saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu, vidi. Iebilstot pret dabas pamatnes pārveidošanu par apbūves vietām, parakstījušies jau vairāk nekā 2500 jūrmalnieki. Uz MAB priekšsēdētājas Kristīnes Āboliņas jautājumu par turpmākajiem pasākumiem, jo šodienas situācijā iedzīvotāju viedoklis un vajadzības vairs nav noteicošais, Anna Žīgure minēja iespēju izmantot tiesiskos ceļus, biedrības darbā iesaistot spējīgus juristus. Tika apspriesta varbūtība biedrībām sadarboties, veidojot asociāciju, tādā veidā, iespējams, palielinot sabiedriskās organizācijas ietekmi, jo arī daudzu citu Latvijas pilsētu iedzīvotājiem ir līdzīgas problēmas.

Vakara noslēgumā apmeklētāji varēja vēl individuāli pārrunāt par interesējošiem jautājumiem, kā arī gūt rakstnieces autogrāfu. Mīļš paldies Annai Žīgurei par jauko, interesanto vakaru Mežaparka bibliotēkā!

Ingūna Stranga,
Mežaparka filiālbibliotēkas vadītāja

Mežaparka Attīstības biedrības avīze
"Mežaparks - Pirmā Dārzu Pilsēta Eiropā"