Tādi paši ceriņi, jasmīni, vecie koki. Mājas, ar kurām var lepoties ne tikai Latvijā. Vienreizēja atmosfēra. Mums, jūrmalniekiem, jūras tuvums un Lielupe, jums, Mežaparka iedzīvotājiem – Ķīšezers. Šo uzskaitījumu varētu turpināt. Tā ir bagātība un reizē no senčiem saņemta dāvana, mantojums, ko jāmāk saudzēt un attīstīt atbilstoši iedzīvotāju vēlmēm un mūsdienu vajadzībām.
Laiki ir pametuši kūleni, un arī vērtības ir apmetušas kūleni. Laiki nostājušies uz savām kājām, bet vērtības pārvērtušās.
Mežaparka iedzīvotāji pirmie modās savas dzīves vides aizsardzībai. Jūrmalnieki šī gada februārī nodibināja Jūrmalas Aizsardzības biedrību (JAB).
Mūsu biedrība Jūrmalā radusies ļoti sarežģītos apstākļos, un tā vietā, lai mierīgi izveidotu struktūru un sāktu darboties, tikām ierauti notikumu virpuļos.
Vispirms jau „Jūrmalgeita”, ko atspoguļoja Latvijas TV raidījumā De facto un deva papildu apstiprinājumu daudzajām šaubām par negodīgu pārvaldi.
Februārī notika arī pilsētas Attīstības plāna (1996) grozījumu apspriešana. Mūsu organizācija izteica iebildumus pret daudziem grozījumiem, bet saņēmām formālu atbildi ar pateicību par aktivitāti.
Amatpersonas un vēlētie domnieki laikam iedomājās, ka notiks tā, kā līdz šim parasts. Iedzīvotāju domas var mierīgi neņemt vērā, sirsnīgi pateikties par līdzdalību un turpināt īstenot plānus, it kā nekas nebūtu noticis. Tāda prakse bijusi līdz pat šim pavasarim, un nav brīnums, ka Jūrmalas iedzīvotāji bija vīlušies un pilni neticības, ka varētu kaut ko mainīt.
Šis pavasaris daudziem no mums prasījis ārkārtīgu spēku piepūli, tomēr Latvijas iedzīvotāju, preses un partiju, kā arī valsts iestāžu pievērstā uzmanība mūsu pilsētai modina cerības, ka viens posms pilsētas vēsturē, ko raksturoja necaurspīdīgums darbībā un nerēķināšanās ar vēlētājiem, drīz beigsies. Turpat trīs tūkstoši parakstu ir smags arguments. No šī viedokļa raugoties, pašreizējo laiku var nodēvēt par beigu sākumu. Esmu pārliecināta, ka jūrmalniekiem un JAB šis ir labvēlīgs sākums.
Es esmu pārliecināta arī par to, ka ar daudzu jūrmalnieku palīdzību izdosies mainīt pierasto, slepenības un savstarpējas neuzticības pilno attieksmi, kas valda mūsu pilsētā starp iedzīvotājiem un viņu ievēlētajiem pārstāvjiem. Mēs ne mirkli nedrīkstam aizmirst, ka dzīvojam demokrātiskā valstī, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts, un šīs savienības pamatvērtības ir demokrātija un rēķināšanās ar vēlētāju uzskatiem.
Tomēr Jūrmalas Aizsardzības biedrība netika dibināta tāpēc, lai visu laiku tikai cīnītos ar lietām, kas liekas apšaubāmas. Lai dzēstu ugunsgrēkus. Tieši tā to var nodēvēt, jo grozījumi dabas pamatnē un daudzās citās vietās ir neatgriezeniski.
Runa nebūt nav par to, ka pilsētai nevajag attīstīties, tieši otrādi, tā ir jāattīsta, bet šai attīstībai ir jābūt sabalansētai ar vietējo iedzīvotāju vēlmēm.
Lai spētu īstenot uzdevumus, kurus paši sev esam uzdevuši, ir jāsāk ar izglītību. Ir arī jāatrod citas līdzīgas organizācijas ne tikai Latvijā - un Mežaparka Attīstības biedrība mums ir labs paraugs -, bet arī citās Eiropas valstīs un jāsadarbojas ar tām.
Ja mums būs vienalga, kas notiek mūsu pašu dzīves vidē, tad tā ļoti ātri pārvērtīsies par tādu, kur vairs negribas dzīvot. Bet mēs gribam šeit dzīvot.
Šis ir tikai sākums. Vēlu mums visiem veselību, vienprātību, veiksmi un vēsu, gudru prātu.
Anna Žīgure,
Jūrmalas Aizsardzības biedrības
valdes locekle
Jūrmalā, 2006.gada 11.jūnijā
Mežaparka Attīstības biedrības avīze
"Mežaparks - Pirmā Dārzu Pilsēta Eiropā"
"Mežaparks - Pirmā Dārzu Pilsēta Eiropā"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru