
Interneta avīze Jaunie Projekti, Oktobris 2006 No13
Agrāk saukts par Ķeizarmežu (Carskij Ļes/Kaiserwald), šis rajons savā gadsimtu ilgajā vēsturē rīdzinieku priekšstatos vienmēr ir bijis patiešām elitāra un attiecīgā laika elites apdzīvota vieta. Ierobežots teritorijā un pieļaujamā apbūvē, Mežaparks joprojām saglabā savu ekskluzivitāti nekustamā īpašuma tirgū. Tomēr modernais tirgus prot tiražēt pat visnepieejamākos zīmolus – ne visi var nopirkt īstu „Ferrari” limuzīnu, toties ar tā emblēmu marķēts piezīmjdators vai vējjaka jau ir pieejami plašākām ofisu proletariāta masām. Tāpat arī tiem cilvēkiem, kuri pat sapņot neuzdrīkstas par pirmskara savrupmāju zem priedēm, tagad ir iespēja nopirkt vismaz dzīvokli ar skatu uz Mežaparku.
Šā rajona nekustamā īpašuma darījumu statistika (turklāt tie praktiski notiek tikai otrreizējā tirgū) ir ļoti pieticīga, atšķirībā no pārējiem par kundziskiem uzskatītiem rajoniem – klusā centra un pat Vecrīgas. Te nebūt nav vainojamas augstās cenas (privātmājas tiek pārdotas par 2500–5000 EUR/m²; apbūvējamā zeme līdz 2000 m² – pat par 800 EUR/m²), bet gan niecīgais un negribīgais piedāvājums. Mežaparkā viss ir sakārtots un sen nav kā Jūrmalā, kur vēl ik pa brīdim kādi bomzīgi mazbērni pārdod vectēva vasarnīcu. Atšķirībā no pārējās pilsētas Mežaparkā tirgus tiešām jau ir „sasniedzis griestus”. Ieprecēties te droši vien ir vienkāršāks risinājums. Vairs nav brīvu teritoriju, kur izplesties (varbūt izņemot Visbijas mazdārziņu zemi), nevar arī blakus savrupnamiem ņemt un sacelt daudzstāvu mājas. Tādēļ arī nav jābrīnās, ka pievilcīgais nosaukums tik bieži ir izmantots jaunos apbūves projektos, kuru piederība Mežaparkam nereti ir ļoti nosacīta. Piemēram, AS „Kolonna” savu savrupmāju ciematu „Mežaparks” (60 mājas 11,5 ha platībā) ceļ nomaļajā Aplokciemā, atpūtas parka ziemeļu galā, blakus Jaunmīlgrāvim un Mangaļu stacijai. Diez vai arī Viestura prospekta kreiso pusi var atzīt par Mežaparku. Tomēr mežs ir redzams pa logu – šaubos, vai pircēji tiešām jūtas apmānīti. Pavisam cita lieta, protams, ir SIA „Meža nams” celtā un šoruden pabeidzamā „Villa Nobile” Ezermalas ielā 36a (trīsstāvīgs 15 dzīvokļu nams 6600 m² teritorijā, 3000–5500 EUR/m², platība no 77 līdz 233 m²). Tā tiešām atrodas pašā „visīstākajā” Mežaparkā, turklāt netālu no ezera krasta, bet šī jaunbūve drīzāk ir likumu apstiprinošais izņēmums. Ja jums piedāvā daudzstāvu nama dzīvokli Mežaparkā, tad ziniet, ka runa ir par tā perifēriju vai pierobežu. Taču tāpēc nevajag raukt degunu – šādiem „Mežaparka light” jaunajiem projektiem pašiem būs savi trumpji, ja tos veido perspektīvās teritorijās. Jāpiekrīt uzņēmuma „Spēks A” valdes priekšsēdētāja Hermaņa Līvena teiktajam, ka patlaban Mežaparkam ir daudz kopēja ar Jūrmalu. Ne tikai dažādu teritoriālu un īpašuma skandālu vai savu ekskluzivitāti sargājošo iedzīvotāju protesta aktivitāšu dēļ. Arī kūrortpilsētas tēls mūsu prātos saistās ar Lielupes vai Mellužu privātmājām, nevis ar necilajām Vecbulduru vai Kauguru daudzstāvu ēkām. Toties kaugurnieki vienmēr lepni aizrādīs, ka pa viņa/-as dzīvokļa logu, atšķirībā no dažas miljonu villas, tiešām ir redzama jūra... Tāpat iepirkties viņi var netālajos lielajos tirdzniecības centros, nevis mazās nīkulīgās bodītēs.
Pēc Rīgas pašvaldības iecerēm Mežaparka attīstībā tikšot rasts līdzsvars starp vēsturiskajiem savrupmāju kvartāliem, pilsētnieku vēlmi pēc aktīvas atpūtas un jaunām tendencēm būvniecībā, kas gan vairāk tiks virzītas uz Čiekurkalna pusi. Sporta un atpūtas iespējas galvenokārt tiks koncentrētas pie Ķīšezera un pat tā akvatorijā. SIA „Ķeizarmežs” savā privatizējamā platībā Ezermalas ielā 24 /26 (jeb Saules dārzā) sola izveidot sabiedrībai pieejamu sporta un atpūtas kompleksu ar slēgtu futbola laukumu, gājēju un riteņbraucēju celiņiem un sakoptu pludmali. Jāpiebilst, ka arī Rīgas domes Satiksmes departaments jūnijā izsludināja konkursu par veloceliņa „centrs – Mežaparks – Vecāķi” pirmā posma būvniecību no Hanzas un Skanstes ielas krustojuma līdz Meža prospektam. Savukārt pats Mežaparks – tā sauktā Rīgas pilsētas kultūras un atpūtas teritorija 400 ha platībā ar nerekonstruēto Dziesmu svētku estrādi, Zaļo teātri un sarūsējušām atrakcijām – joprojām ir nolaists un var kalpot vien pastaigu mīļotājiem. Ko darīt ar šo milzu bagātību, par to Rīgas dome netiek skaidrībā gadiem ilgi.
Runājot par „jaunām tendencēm būvniecībā”, kas turklāt tiešām nopietni ietekmēs ne tikai „īsto” vai „neīsto” Mežaparku, bet daudz plašāku Rīgas daļu, tās jāmeklē teritorijā, kas pilsētas kartē skaidri un gaiši ir atzīmēta kā piederīga Čiekurkalnam. Nupat septembrī tika pieteikts vērienīgs apbūves projekts 700–800 miljonu eiro vērtībā uz apmēram 25 hektāriem zemes starp Rusova, Ķīšezera un Ezermalas ielām (bijusī siltumnīcu teritorija netālu no TEC–1). Par zemi vien tās īpašniecei tika samaksāti 45 miljoni latu, pirkumu kreditēja „SEB Unibanka” un „DnB Nord”. Labākā arhitektu piedāvājuma noskaidrošanai par 150 tūkstošiem eiro tika rīkots īpašs konkurss – plenērs. (Uzvarēja pašmāju arhitektu apvienība.)
Vērienīgā projekta pieteicējs un arī tā garants plašākai publikai ir Rīgas domes bijušais priekšsēdētājs un domnieks Gundars Bojārs. Viņš ir tagadējās zemes īpašnieces – SIA „Mežaparks SPV” valdes priekšsēdētājs. Savukārt SIA pieder Šveices industriālajam holdingam (ar Krievijas kapitālu) „Renova Managment AG”. Kā apbūves investors tiek minēta cita Bojāra pārstāvēta firma – britu SIA „New Europe Real Estate”, kas, visticamāk, ir tās pašas „Renova” ārzonas atvasinājums. Projekta attīstītāji ir būvniecības kompānija „RBS Skals”. Šo būvniecības ieceri, lai piesaistītu tai jaunus ieguldītājus, nākampavasar ir paredzēts prezentēt arī Francijā, Kannās notiekošajā ikgadējā nekustamo īpašumu izstādē.Rusova ielā, kā uzsver projekta īstenotāji, no 2008. gada tiks celts viens no pirmajiem „kompleksi attīstāmajiem mikrorajoniem Rīgā kopš 80. gadu beigām”. Tā būs piecu un sešu stāvu dzīvokļu un darījumu telpu apbūve – pusmiljona kvadrātmetru, ko plāno uzbūvēt piecu līdz astoņu gadu laikā. Kaut arī pilsētas attīstības plāns šajā vietā kā vienā no jaunajiem pilsētas centriem ļauj ēkām pārsniegt 20 stāvus, tomēr nekādas „Manhetenas” te nebūšot, rajons tikšot apzaļumots, arī ūdens kanāli tiks sakopti un iekļauti ainavā. Jaunā mikrorajona izveide varētu atrisināt arī Mežaparka problēmas ar satiksmi un iepirkšanās centru trūkumu. Gundars Bojārs neuzskata, ka viņš ar partneriem mānītu pircējus, piesaucot slaveno vietvārdu: „Mums Meža-parks ar tā reputāciju ir zināms standarts, uz ko tiekties savās iecerēs, un mēs tādējādi paplašinām Mežaparku. Blakus šai zemei vēl ir rūpnieciskās un nesakārtotās teritorijas. Tāpat arī Policijas akadēmijas vai bijušās Alkšņa karaskolas izskats nedara godu šim rajonam. Vai tiešām ezera krastā jāatrodas mācību iestādei, kam apkārt ir dzeloņstiepļu žogs? Arī milzīgie garāžu kooperatīvi – tā jau drīzāk ir Rīgas aizvakardiena... Agri vai vēlu te, realizējoties mūsu iecerei, viss mainīsies. Šai teritorijai var dot lielu pievienoto vērtību.” Bojārs uzskata, ka „Mežaparka SPV” projekts būs viens no tiem, kam beidzot izdosies satricināt nekustamā īpašuma tirgu, un cenas tajā pazemināsies.



Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru