Mežaparks parasti visiem asociējas arī ar Ķīšezeru, kas ir viena no lielākajām dabas bagātībām Rīgā. Taču šķiet, ka šī dabas bagātība ir svarīga tikai Mežaparka Attīstības biedrībai (MAB), apkārtējiem iedzīvotājiem un plašsaziņas līdzekļiem.
Kopš 2001. gada nogales, kad Ķīšezeru 1,5 ha platībā aizbēra ar būvgružiem un apkārtējo māju iedzīvotāji un MAB sāka cīnīties pret šīm nelikumībām, tikpat kā nekas nav mainījies, kaut gan dažādām amatpersonām rakstītas neskaitāmas vēstules un iesniegumi. Sabiedrības aktivitāšu rezultātā tika ierosināta krimināllieta par Ķīšezera aizbēršanas faktu.
MAB un apkārtējo māju iedzīvotāji vērsās Vides valsts inspekcijā (VVI), kas uzdeva Rīgas domei (RD) līdz 2004. gada 20. maijam (pēc RD lūguma termiņš tika pagarināts) veikt būvgružu izvešanu, atjaunojot iepriekšējās robežās Ķīšezera krasta līniju.
RD 2004. gadā piešķīra 20 000 Ls, lai veiktu piegružotās teritorijas rekultivāciju un meliorāciju.
Jau 2005. gadā LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, atbildot uz MAB iesniegumu, atzīmēja, ka „RD Vides departamenta apstiprinātajā projektā meliorācijas grāvi bija paredzēts rakt tādā veidā, lai atjaunotu ezera iepriekšējo krasta līniju, projektā norādīts, ka minēto darbu rezultātā izveidosies būvgružu sala, kuras īpašnieks pēc CL ir valsts. Iespējams, RD amatpersonas tādējādi vēlējās samazināt savu atbildību un piesaistīt valsts līdzekļus videi nodarītā zaudējuma novēršanai.”
Tas apstiprinājās, saņemot RD Vides departamenta direktora A. Kļaviņa vēstuli MAB, kurā viņš norāda, ka „būvgruži izvesti no visas Ķīšezera krasta līnijas, atjaunojot sākotnējo ezera krasta līniju, tādējādi izpildot VVI rīkojumā noteikto”. Taču reāli pēc RD veiktajiem darbiem dabā ir atjaunota tikai zemes virskārta gar fizisko personu zemes īpašumiem un ezera krasta līnija ir atjaunota, vienīgi izrokot seklu grāvi. Turklāt daļa būvgružu no krasta līnijas tika pārkrauta uz izveidoto „salu” akvatorijā.
Daudzi iekāro šo „salu”, kas radusies, RD pieļaujot nelikumības savā īpašumā, kā rezultātā ar būvgružiem tika piebērts valstij piederošais ezers. Tādēļ taču tieši šeit un nekur citur apzināti tika izbērti būvgruži. Varbūt vēl rodas kārotā iespēja legalizēt šo nelikumību?
Apzinoties to, ka RD amatpersonas, labākajā gadījumā, izturas vienaldzīgi, kā arī neredzot nekādu lietas virzību pozitīvā virzienā, MAB 2006. gada 6. septembrī iesniegusi Administratīvajā rajona tiesā prasību pret Rīgas domi par Vides valsts inspekcijas administratīvā akta piespiedu izpildīšanu. Apzināti uzbērto būvgružu salas vietā mēs kā agrāk gribam redzēt ūdeni. Bet, lai tā būtu, acīm redzot būs jāizstaigā vēl daudzi varas gaiteņi.
Mārīte Spiridovska,
MAB Vides nodaļas vadītāja
Mežaparka Attīstības biedrības avīze
"Mežaparks - Pirmā Dārzu Pilsēta Eiropā"
"Mežaparks - Pirmā Dārzu Pilsēta Eiropā"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru