Rīgā, Ķīšezera krastā, Ezermalas ielā 30, būvuzņēmums "Skonto būve" grasās uzbūvēt deviņus trīs līdz piecu stāvu dzīvojamos namus ar 75 dzīvokļiem. Uzņēmuma "Skonto būve" viceprezidents Ivars Millers atzīst, ka būvēties varētu sākt pat šogad, bet pabeigt 2008. gadā.
Trīs "stabi" par paradīzes kvadrātmetru
Atšķirībā no citiem piedāvātajiem jaunajiem projektiem dzīvojamo namu komplekss "Ķeizarmeža krasti" būs kaut kas īpašs, vēl neredzēts ne tikai Mežaparkā, bet arī, iespējams, citos galvaspilsētas rajonos.
Katram no deviņiem namiem - savs projekts. Lieli dzīvokļi - līdz pat 335 kvadrātmetriem. Katrā dzīvoklī trīs metru augsti griesti, ziemas dārzs un terase. Dzīvokļiem būs pilnīgi pabeigta iekšējā apdare ar visām iespējamām labierīcībām un ērtībām. Projekta īstenotāji pacilāti sola pircējiem arī pazemes auto garāžas, veļas un auto mazgātavu, telpu uzkopšanu par maksu, veikalus, bērnu rotaļu laukumus, diennakts pārvaldnieku ar administrāciju un daudz citu mūsdienu ērtību un labumu, par kuriem citos daudzstāvu namos iemītnieki varētu vien sapņot.
Spriežot pēc labiekārtojuma un piedāvāto pakalpojumu aprakstiem, dzīvokļi domāti naudīgai publikai. Pašlaik nosauktās cenas - sākot no 3000 latiem par kvadrātmetru. Tādējādi, piemēram, 300 kvadrātmetru dzīvoklis varētu maksāt aptuveni 900 000 latu. Pašlaik aptuveni 3000 latu kvadrātmetrā jau maksā labiekārtoti dzīvokļi dažu Rīgas centra ielu rajonos. Tāpēc pilnīgi ticami, ka īpaši projektēti un labiekārtoti dzīvokļi vienā no vislepnākajiem Rīgas rajoniem Ķīšezera krastā drīz maksās vēl dārgāk.
Dzīvojamo namu kompleksu "Ķeizarmeža krasti" projektējis arhitektu birojs "8 A.M.". Tā būvniecību uzrauga privātuzņēmums "Ķeizarzeme", kurš lepnajās jaunbūvēs paredz ieguldīt aptuveni 18 miljonus latu.
Nav šaubu, ka iecerētie smalkie dzīvokļi būs lieliski. Ļoti bagāti ļaudis tos nopirks, uz augšu palēkdamies, jau būvniecības gaitā. Ņemot vērā augošās cenas un dzīvokļu trūkumu galvaspilsētā, šim mērķim naudas nepietrūks par spīti prātu reibinošajām cenām.
Projekta autori no arhitektu biroja "8 A.M." Eduards Beernaerts un Juris Lasis atzīst, ka iecerētā apbūve paredzēta unikālā vietā. Tāpēc viņi esot centušies saglabāt tuvumā esošo, kokiem apaugušo kāpu un skatu uz Ķīšezeru. Klausot viņu solījumiem saglabāt dabu un noticot projektu attīstītāju - SIA "Ķeizarzeme" - jūsmīgajiem aprakstiem, rodas iespaids, ka nākotnē šī Ķīšezera piekrastes teritorija pārvērtīsies par paradīzi zemes virsū.
Mudžināšanās ar īpašuma tiesībām
Zemesgrāmatā redzams, ka aptuveni trīs hektāru zemes gabals, kurā paredzēta būvēšanās, radies, apvienojot vairākus mazākus zemes gabalus. Sākumā īpašnieks bijis SIA "Ķeizarmežs", vēlāk - "Ķeizarzeme". Pēc tam "Ķeizarzeme" daļu pārdevusi atpakaļ. Tagad daļa pieder "Ķeizarmežam", daļa - "Ķeizarzemei".
Bet būtībā īpašnieks ir viens un tas pats. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, SIA "Ķeizarzeme" pieder uzņēmējam, uzņēmuma "Skonto" prezidentam Guntim Indriksonam un bijušajam bobslejistam, tagad sporta kompleksa "Ķeizarmežs" direktoram Aivaram Tropam un SIA "Ķeizarmežs". Bet arī šā uzņēmuma īpašnieki ir tie paši G. Indriksons un A.Trops. Taču pilnīgi iespējams, ka mudžināšanās ar īpašuma tiesībām turpināsies. Zemesgrāmatā parādās brīdinājums, ka šis īpašums novembrī varētu būt pārdots citam īpašniekam. Savukārt uzņēmuma "Ķeizarzeme", kas sludina priekšrocības un ērtības jaunajos dzīvokļos, sabiedrisko attiecību konsultante Liene Krīvena apgalvo, ka zeme piederot viņiem. Katram pircējam īpašumā būšot gan dzīvoklis, gan zemes domājamā daļa.
Suņi gan rej, bet…
Par daudzstāvu namu būvēšanu Ķīšezera krastā, šajā patiešām unikālajā vietā, un piedāvātajiem uzlabojumiem citi nemaz nav sajūsmā.
Par daudzstāvu namu būvēšanu Ķīšezera krastā, šajā patiešām unikālajā vietā, un piedāvātajiem uzlabojumiem citi nemaz nav sajūsmā.
Ainavu arhitekte Gundega Lināre stāsta, ka vēsturiski lielas Mežaparka teritorijas, to skaitā Ķīšezera krastā, piederējušas valstij. Ķīšezera piekrastē ap 400 hektāru teritoriju, kuru cara laikā nodēvēja par Ķeizarmežu, bija nolemts izveidot par tautas parku, tātad publisku atpūtas teritoriju. Tāda pati nostāja bija valdībai un Rīgas "tēviem" Latvijas pirmās brīvvalsts laikā pagājušā gadsimta 30. gados. Bet tagad Rīgas dome ar vieglu roku atdevusi kādreizējās tautas parka teritorijas privātuzņēmējam Indriksonam un kompānijai. Arhitekte Gundega Lināre uzskata, ka Rīgas pilsētas teritorijā esošo publisko ūdeņu piekrastes zemes vispār nedrīkst apbūvēt. Tad agri vai vēlu tās pārvērtīsies par iežogotām, sabiedrībai slēgtām teritorijām. Ķīšezera krastmalā, šai "paradīzei zemes virsū", būs ieeja vien izredzētiem ļaudīm. Tādiem, kuri, acis nepamirkšķinot, spēj izlikt 3000 latu par kvadrātmetru. Viņasprāt, šie piecstāvu nami nekā neiederēsies Ķīšezera ainavā, lai kā par to jūsmotu projekta autoru un topošo tirgotāju pulciņš.
Mežaparka attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Āboliņa stāsta, ka viņas pārstāvētā sabiedriskā organizācija savulaik iebilda Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un Rīgas attīstības plāna veidotājiem. Daudzstāvu dzīvojamo namu celtniecību Mežaparka valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā nedrīkst pieļaut. Rīgas attīstības plānā līdz 2005. gadam bija noteikts, ka valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā pieļaujama tikai divu stāvu (ar mansardu) apbūve.
Bet neko nepanāca. Kā spriež sabiedriskajā organizācijā, celtniecību bija pasūtījuši pārāk ietekmīgi ļaudis, ar kuru privātā biznesa interesēm Rīgas domē allaž padevīgi rēķinās. Kā saka, mazie sunīši gan rej, bet... karavāna iet tālāk.
Kāpēc Rīgas dome tagad ļauj būvēt arī piecstāvu namus Ķīšezera krastā? Un vai ar tādām pašām daudzstāvu superceltnēm apbūvēs arī pārējo Mežaparka teritoriju? Kristīne Āboliņa saka, ka celtniecība paredzēta vienā no bijušajiem sporta laukumiem. Ja teritorija jau bija izveidota publiskai nodarbei - sportam, par ko tā rūpējas Indriksona kungs, kāpēc te jāceļ daudzstāvu nami?
Rīgas domes Attīstības departamenta sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Marija Ābeltiņa ziņo, ka 2005. gadā SIA "Ķeizarmežs" saņēma plānošanas un arhitektūras uzdevumu dzīvojamo ēku un sporta kompleksa būvniecībai Ezermalas ielā 30. Tad vēl nebija spēkā jaunais Rīgas pilsētas teritorijas plānojums. Bet bija spēkā Ezermalas ielas 30 detaļplānojums. Jaunbūves projekts atbilstot detaļplānojuma prasībām.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja vietniece Vivita Mačiņa atzīst, ka inspekcija patiešām devusi atļauju šīs jaunbūves projekta īstenošanai. Inspekcija devusi to tāpēc, ka Rīgas dome - teritorijas attīstības galvenā plānotāja un uzraudzītāja - jau bija piekritusi šai būvniecībai. Saņemot plānošanas un arhitektūras uzdevumu, ceļš uz būvatļauju būtībā bija vaļā.
Vai Ķīšezera krastā iecerētie lepnie daudzstāvu nami iederas Mežaparka apbūvē? Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe saka, ka viņam esot grūti atbildēt bez iedziļināšanās projektā. Turklāt pašvaldības aģentūra "Rīgas pilsētas arhitekta birojs" sāka darbu tikai šā gada martā. Kas noticis pērn un kāda bijusi šā projekta saskaņošanas gaita, par to viņš nevarot atbildēt.
Informācijas avots: "Latvijas Avīze", 2006. gada 2. decembris
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru