Privātpersonu un Rīgas domes strīdu par zemes nomu Mežaparkā skatīs 2007.gadā

Privātpersonu un Rīgas domes strīdu par zemes nomu Mežaparkā skatīs 2007.gadā

Rīga, 15.marts. Rīgas apgabaltiesa šodien neskatīja uzņēmēju Aleksandra Mjačina un Jura Vanaga prasību pret Rīgas domi par zemes nomas līguma slēgšanu Mežaparkā, kā arī par apgrūtinājuma noteikšanu un zaudējumu piedziņu, jo tiesnesis Intars Bisters ir slims. Pagaidām nav zināms, kad lietu varētu izskatīt, informēja Tiesas preses sekretāre Evita Naglinska.

Kā ziņots, patlaban uzņēmējiem pieder bijušās bērnu dzelzceļa stacijas ēkas Mežaparkā. Ēkām bija nepieciešams veikt renovāciju, taču, lai varētu uzsākt būvdarbus, bija nepieciešams zemes nomas līgums ar zemes īpašnieku - Rīgas domi, kura no līguma slēgšanas iepriekš atteicās.

Kā iepriekš tiesas sēdē norādīja Vanaga pārstāvis Aldis Blumbergs, viens no prasības iesniedzējiem Mjačins ir uzdāvinājis pusi domājamo daļu no ēkas Mežaparkā uzņēmējam Andrejam Makarenko. Tāpēc tiesai tika lūgts aizstāt lietas dalībnieku Mjačinu ar Makarenko.

Blumbergs iepriekš norādīja, ka, iespējams, tiesā apstrīdēs arī atteikumu iekļaut privatizācijas reģistrā uzņēmēju pieteikumu par zemesgabala privatizāciju Mežaparkā.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šā gada februārī neatbalstīja uzņēmēju piedāvāto izlīgumu lietā pret Rīgas domi par zemes nomu Mežaparkā.

Uzņēmēji iepriekš prasīja pašvaldībai iznomāt bijušai bērnu dzelzceļa stacijas ēkai piesaistāmo zemesgabalu ar kopējo platību 1,01 hektārs. 2004.gadā Pilsētas attīstības komiteja nolēma neiznomāt uzņēmēju pieprasīto zemesgabalu Mežaparkā. Taču deputāti toreiz nolēma piekrist iznomāt bijušās bērnu dzelzceļa stacijas ēkas uzturēšanai zemesgabalu 6720 kvadrātmetru platībā.

Uzņēmēji nav piekrituši Rīgas domes piedāvājumam, tāpēc 2004.gadā ēkas īpašnieki cēla prasību Rīgas Centra rajona tiesā pret Rīgas domi, lūdzot tiesai uzlikt par pienākumu pašvaldībai noslēgt beztermiņa nomas līgumu par zemesgabala daļas 1,01 hektāru platībā nomu. Tāpat prasītāji lūdza piedzīt no Rīgas domes atlīdzību par labu bijušās bērnu dzelzceļa stacijas ēkas īpašniekam 15 000 latu apjomā.

Tiesa 2004.gada novembrī daļēji apmierināja uzņēmēju prasību, atzīstot, ka starp ēkas īpašniekiem un Rīgas domi pastāv nomas tiesiskās attiecības, kā arī Rīgas domei tika uzlikts par pienākumu noslēgt zemes nomas līgumu ar uzņēmējiem par zemesgabala daļas 1,01 hektāru platībā nomu. Savukārt daļā par zaudējumu piedziņu prasība tika noraidīta.

Vēlāk par Rīgas centra rajona tiesas spriedumu apelācijas sūdzības iesnieguši gan ēkas īpašnieki, gan Rīgas dome.

Pagājušā gada sākumā ēkas īpašnieki izlīgumā Rīgas domei piedāvāja atteikties no prasības daļā par zaudējumu atlīdzību. Rīgas domei arī tika piedāvāts slēgt nomas līgumu par dzelzceļam piesaistītā zemesgabala nomu 1,01 hektāra platībā uz termiņu, ne īsāku par desmit gadiem.