
1997. gada 15.oktobra Mežaparka Attīstības biedrības sarīkojumā vakara organizētāji
pieminēja rakstnieku Ādolfu Ersu un viņa dzīvesbiedri - kādreiz tautā ļoti iemīļoto Latgales lakstīgalu Helēnu Ersu-Kozlovsku,
kuri kopš 1932.gada dzīvojuši pašu celtā mājā Siguldas prospektā 4. Ersu meita tulkotāja
Mirdza Ersa stāstīja par vecāku likteņiem gan kopīgo dzīves gaitu sākumā, gan arī par traģisko mūža galu okupācijas laikā. Baltoskandijas akadēmijas direktors
Silvesters Gaižuns savukārt ieskicēja rakstnieka ciešos sakarus ar brāļu tautu - lietuviešu un igauņu - kultūrām, veidojot grāmatas ar spilgtiem jauno valstu raksturojumiem.
Aktieris Aivars Bogdanovičs iepazīstināja klausītājus ar augsto vērtējumu, ko rakstinieka daiļradei devuši Edvarts Virza un Aleksandrs Čaks, kā arī atgādināja Ādolfa Ersa teiktos vārdus par latviešu

tautasdziesmām: "Nekādu mūziku tauta tā nemīl, kā mīl savas tautasdziesmas. Tautasdziesmas ir tas avots, no kura smeļ spēku latviešu nacionālā māksla. Dainās latviešu tauta ir remdējusi savus grūtumus un ar tām rotājusi savus svētus. Vācu un krievu laikos tās latviešiem palīdzējušas palikt latviskiem, padarīt latvieša dzirdi tik smalku, ka tā caur tik daudziem mūžiem un bojā gājušiem siliem dzirdētu tā pirmatnējā šūpuļa līkstes čīkstēšanu, kas bija pakārts pirmajam latvietim, kuru šūpojot, māte dziedāja pirmo dainu."
Helēna Ersa ar tautasdziesmām iepazīstināja Latvijas iedzīvotājus visos novados un uzstājās arī Eiropas lielākajās pilsētās. 1940.gadā Helēna Ersa gatavojās tūkstošajam tautasdziesmu koncertam Latvijas radiofonā. Ieklausīties dziedātājas balsī palīdzēja valodnieks Jānis Kušķis - viņa leģendārajā plašu kolekcijā, kurai pamatus

licis jau viņa tēvs, saglabājušās divas Ersas iedziedātas plates - vienreizējs retums no 20.gadu nogales. Sarīkojumu papildināja arī fotouzņēmumu un grāmatu izstāde.
Bildēs:
Adolfs Erss,
Helēna Ersa-Kozlovska un Alīse Dzirkale,
Ersu ģimenes mājā Mežaparkā, Siguldas prospekts 4.
Fotoreprodukcijas: Juris Krieviņš
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru