Kokneses prospekta vēsture

Mežaparka centrālā iela – Kokneses prospekts izveidots 20. gadsimta pirmajos gados kā galvenais ceļš no pilsētas centra uz toreizējo Ķeizarvaldi. Sākumā nosaukts Livonijas ordeņa mestra un Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera vārdā par Ketlera ielu, vēlāk - par Ketlera prospektu. Šajā laikā pieņēma stingrus Ķeizarvaldes būvnoteikumus, kas aizliedza celt par 12 metriem augstākas ēkas. Visām bija jābūt skaistām vasarnīcu tipa celtnēm, nedrīkstēja celt necaurredzamus žogus, lai nekaitētu apkārtnes kopskatam. Zemes īpašniekiem un nomniekiem bija aizliegts savos zemes gabalos ierīkot rūpnieciskas ražotnes un alkoholisko dzērienu tirgotavas, bet viesnīcu, sanatoriju, restorānu un līdzīgu iestāžu atvēršanai vajadzēja pilsētas vadības atļauju.

Sākumā ielas trase bija iezīmēta no tagadējās Ķīšezera ielas līdz Stokholmas (toreizējai Štrālzundes) ielai, bet pēc 1910. gada tā pagarināta līdz Meža prospektam. Šajā gadā uz Ķeizarvaldi sāka kursēt elektriskais tramvajs, kas palielināja pilsētas iedzīvotāju interesi par jauno dzīvojamo rajonu un neierobežotām veselīgas atpūtas iespējām svaigā gaisā, priežu meža paēnā, pie brīvi pieejamā Ķīšezera. Sākumā tramvaja līnija pa Kokneses prospektu virzījās līdz toreizējai H. Samsona (tagad A. Sakses ) ielai un tad, iegriežoties šajā ielā, ceļu turpināja līdz Vazas (tagad Ezermalas) ielai, kur atradās rīdzinieku iemīļotās atpūtas vietas – sporta biedrības “Ķeizarvalde” sporta laukumi ar plašām pludmalēm Ķīšezera krastā un blakus esošā Grāves muiža ar senajām ēkām un skaisto parku. Brīvdienās šeit atpūtās tūkstošiem cilvēku. Kad atklāja Zooloģisko dārzu, tramvaja līniju rekonstruēja, un līdz šim laikam tā virzās taisni pa Kokneses prospektu, iegriežoties Meža prospektā, kur atrodas 11. tramvaja galapunkts.

1923. gadā ielu pārdēvēja par Kokneses prospektu, un tā kopējais garums ir 1730 m. Tāpat kā pirms simt gadiem, prospekta sākumā vēl redzams neapbūvēts zemes gabals, bijusī Mailes māju zeme. Te laika gaitā bija ierīkoti tīrumi un vēlāk ģimenes dārziņi, kuros izaudzētā raža daudziem cilvēkiem kara laikā un pirmajos pēckara gados deva ievērojamu atspaidu, bet pēc ģimenes dārziņu likvidācijas dārzeņkopības saimniecība “Rīga” šeit audzēja sīpolus. Šis lauks gadu gaitā ir izveidojies bijušā ezera teritorijā un vēl pagājušā gadsimta sākumā bija ļoti staigna, apbūvei nepiemērota vieta. Viens no bijušajiem Mežaparka vecākajiem iedzīvotājiem Jānis Blāķis savās atmiņās stāsta, ka govis, kas šeit ganījušās, bieži pavasaros un lietainajos rudeņos iestigušas mitrajā zemē. Bet kādā tā laika avīzē ievietots satraucošs raksts, kā Kokneses prospekta un Ķīšezera ielas stūrī pēkšņi iegrimis jātnieks ar zirgu. Tikai ar lielām pūlēm izdevies zirgu izvilkt no bīstamās vietas.

Aiz Līgatnes ielas atzarojuma, Kokneses prospektā 6, atradās plaši pazīstamā Teņa Bondera dārzniecība ar dzīvojamo māju un siltumnīcām. Pēc viņa nāves viss pārgāja mantinieku īpašumā. Ar savu neatlaidīgo darbu viņš spēja dot saviem bērniem labu izglītību. Viens no viņa dēliem – Haralds Bonders studējis LU juridiskajā fakultātē. Būdams korporācijas “Tālavija” biedrs, Pirmā pasaules kara laikā iestājās Studentu rotā un piedalījās Kurzemes un Rīgas atbrīvošanas cīņās, vēlāk strādāja armijas štābā. Bijis sevišķo uzdevumu ierēdnis Latvijas sūtniecībā Maskavā. Otrs dēls Oskars Bonders cīnījās Kolčaka armijā. 1921.gadā viņš atgriezās Rīgā un beidza LU tautsaimniecības tiesību zinātņu fakultātes tautsaimniecības nodaļu. Meita Zigrīda bija farmaceite, bet viņas māsa Ņina – skolotāja. Vēl pēc Otrā pasaules kara dārzniecībā varēja nopirkt ziedus un puķu stādus. Darba dienu Bondera dārzniecībā savā gleznā ir atainojusi māksliniece Ērika Romane.

Tagad bijušajā dārzniecības teritorijā izveidota Mirdzas Ķempes iela un uzbūvētas augstceltnes. Arī Kokneses prospektā 4 pēdējā laikā ir jau “izaugusi” kārtējā augstceltne blakus jau esošajai nelielajai mājai (Nr. 6).

Dārzniecībai pretējā pusē atradās artilērijas noliktavas, kurās strādāja vairāki Mežaparkā dzīvojošie Latvijas armijas augstākie virsnieki: noliktavu priekšnieks pulkvedis Jēkabs Tirzītis, viņa palīgs pulkvežleitnants Eduards Ceplītis un citi. 1940. gadā noliktavas savā valdījumā pārņēma Sarkanā armija. Mainoties varām, 1941. gada 28. jūnijā uzsprāga artilērijas lādiņu noliktava. Sprādziena rezultātā daudzām Mežaparka mājām izbira logu stikli, bet dažas ēkas tika daļēji deformētas. Pēc vāciešu atkāpšanās noliktavas atkal nonāca krievu armijas valdījumā. Noliktavu teritorija tika paplašināta līdz Glika ielai.

Kokneses prospekta un Sudrabu Edžus ielas stūrī vēl ir saglabājušies ģimenes dārziņi, kas atrodas Mežaparka Attīstības biedrības pārziņā un sagādā prieku saviem kopējiem, kā arī veido zaļo zonu Mežaparka vēsturiskajam centram.

Prospekta pretējā stūrī, pie K. Vatsona ielas, atradās saldumu kiosks, bet pēc kara tur kādu laiku tirgoja pienu. Tagad kiosks ir nojaukts. Šajā ielu krustojumā atradās arī ugunsdzēsēju izsaukšanas ierīce un telefona būdiņa.

Starp Hamburgas un A. Sakses ielu bija dabisks, kāpas ieskauts mežiņš. Padomju laikā tur ierīkoja bērnu rotaļu laukumu, Kokneses prospekta pusē uzkalnā izveidoja akmens vārtus, bet pirms dažiem gadiem mežu sadalīja gruntsgabalos, un tagad tur jau uzbūvētas modernas ģimenes mājas.

Pirmo dzīvojamo māju Kokneses prospektā 5 1903. gadā pēc arhitekta E. fon Trompovska projekta uzcēla Rīgas ielu dzelzceļa diplomēts inženieris Kārlis Fīlroze. Astoņus gadus šī bija vienīgā māja jaunizveidotajā prospektā. Fīlrozes kunga pieci bērni, kuri piedzimuši šajā mājā, ir pirmie Mežaparkā dzimušie bērni. 1911. gadā K. Fīlroze blakus savai pirmajai mājai uzcēla otru ēku Kokneses prospektā 7, kuru pēc arhitekta O. Hakeļa ieceres rotā pildrežģis. Trīsdesmitajos gados par šīs mājas īpašnieku kļuva Valdemārs Ptašņikovs. Arī pēdējos gados mājai ir mainījušies vairāki īpašnieki. Pašlaik māja pēc veiksmīga remonta ir viena no skaistākajām senajām ēkām Kokneses prospektā.

Rīgas Būvbiedrības vadītāja Gustava Ādolfa Agtes 1913. gadā celtais nams ar veikalu Kokneses prospektā 1 izceļas ar klasisku portiku un interesantu balstu formas motīvu, kas vērsts pret ielu. Māju projektējis arhitekts K. Agte, kurš kādu laiku bija arī šīs mājas īpašnieks. Vēlāk māja nonāca K. Roņa pārvaldījumā, un vēl līdz šodienai klīst nostāsti par viņa kādreizējo ļoti iecienīto saldumu veikaliņu. Vēlāk K. Ronis pārcēlās uz Visbijas prospektu 17, kur ierīkoja pārtikas preču veikalu. Pēc tam mājas īpašnieki bijuši J. Sirotkins, J. Pavlovskis, J. Meistars. Tagadējā mājas īpašniece namu izremontējusi, salabojusi sētu, kuras mūrī Kokneses prospekta un Ščecinas ielas stūrī ir interesants ovāls veidojums, paredzēts bijušā veikala reklāmas izvietošanai. Reiz padomju laikā kāds tur bija uzrakstījis pretvalstisku saukli, kas izraisīja lielu varas iestāžu satraukumu.

Blakus, Kokneses prospektā 3, ir Voldemāra Freiberga vienģimenes dzīvojamā māja, celta pēc arhitekta G. fon Tīzenhauzena projekta. Vēl šajā laikā uzbūvēta divdzīvokļu ēka Kokneses prospektā 20, īpašnieks Bērziņš, arhitekts R. Donbergs. Māja pārveidota 1925. gadā pēc arhitekta O. Stanges projekta. Sākotnēji katrā stāvā bija piecistabu dzīvoklis. Mājas fasādi rotā četras kolonnas, kuras balsta otrā stāva verandu, un ciļņi ar ziedu un lapu vijām. Mājā divdesmitajos gados dzīvoja Latvijas Saeimas deputāts, sociāldemokrāts Kārlis Būmeisters un vācu avīzes Riga am Sonntag šefredaktors Roberts Rīdels.

Vēl 1914.gadā tiek uzcelts Jāņa Aldersona nams Kokneses prospektā 36, kuru lietišķā jūgendstila formā veidojis arhitekts I. Devendruss.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, būvniecība tika pārtraukta uz vairākiem gadiem. Tikai uzplaukstot atjaunotās valsts ekonomikai, notika tālākā Kokneses prospekta labiekārtošana un apbūve. 1927. gadā ielai pieslēgta elektriskā apgaismošana. Šajā periodā visas ēkas būvētas galvenokārt tā laika modernajā funkcionālisma stilā un raksturīgi, ka jaunie īpašnieki galvenokārt bija latvieši, dažādu profesiju pārstāvji.

Arhitekta B. Hammera projektētā divdzīvokļu māja Kokneses prospektā 8 celta 1931. gadā, piederēja R. Gudžem, vēlāk – Graudiņam un Šafranko. Mājā dzīvoja arhitekts Mārtiņš Augusts Nukša, kurš bija Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs un Latvijas sūtnis dažādās ārvalstīs. 1939. gadā viņš atgriezās Rīgā kopā ar kundzi Mariju Sostenu-Nukšu un dēlu. Lai gan Marijas kundze nevienam nebija neko sliktu nodarījusi, tikai apprecējusies ar latvieti, kas ieņēma augstu posteni, viņu kopā ar dēlu 1941. gada 14. jūnijā izsūtīja uz Tomskas apgabalu, bet visu viņu īpašumu aprakstīja. Pēc atgriešanās no izsūtījuma bijušo iedzīvi viņai neizdevās atgūt. Mārtiņa Augusta Nukšas tālākais liktenis nav zināms.

Vienģimenes dzīvojamo māju Kokneses prospektā 10 pēc a/s Thornton & Co pasūtījuma 1933. gadā projektējuši arhitekti A. Kars un K. Betge. Vēlāk šo tīrā funkcionālisma formā celto namu savā īpašumā iegūst E. Mišinskis.

F. Šmita kunga māja Kokneses prospektā 11a celta 1940. gadā pēc V. Grīviņa projekta, bet pārbūvēta 1991. gadā (arh. A. Bīviņš).

Robertam Gudžem piederēja arī 1933. gadā celtā māja Kokneses prospektā 12. Arhitekts I. Devendruss. Spriežot pēc mājas grāmatas datiem, dzīvokļi bijuši izīrēti. Šeit dzīvojis Heinrihs fon Volfs no Lizuma muižas, kura piederēja baronu fon Volfu dzimtai. 1941. gadā māja nacionalizēta, gadu gaitā mainījušies īpašnieki un iedzīvotāji.

Pētera Avotiņa četrdzīvokļu māja Kokneses prospektā 13 celta 1938. gadā pēc arhitekta A. Freiberga projekta. Mājā dzīvoja Jānis Kaminskis, būvinženieris, valsts kontrolieris un latviešu studentu korporācijas “Tālavija” līdzdibinātājs. Piedalījies 1905. gada revolūcijā un, būdams virsnieks, Pirmā pasaules kara laikā cīnījies frontē, vairākkārt ievainots. Apbalvots ar vairākiem ordeņiem, tajā skaitā ar Triju Zvaigžņu ordeņa 2. un 3. šķiru. Šeit dzīvoja arī 1941. gadā izsūtītais Latvijas armijas virsnieks Kārlis Edmunds Liepiņš ar ģimeni.

Kokneses prospektā 13a atrodas A. Feldmanes divdzīvokļu ēka ar veikalu, celta 1933.gadā (arh. B. Hammers) un paplašināta 1936.-1937. gadā (arh. Z. Bekers). Mājas pirmajā stāvā ierīkoja dāmu frizētavu un pārtikas veikalu. Pēc kara šajās telpās bija pārtikas, vēlāk sakņu un maizes veikali, kurpnieku darbnīca, kas tur atrodas vēl šodien. Otrajā stāvā bija dzīvokļi. Pašlaik māja ir daļēji pārbūvēta, izveidojot jauku kafejnīcu “Gustavs Ādolfs”. Ēkā atrodas arī gaiša, ērta frizētava.

Arhitekta N. Aleksejeva projektētā māja Kokneses prospektā 14, celta 1933. gadā, piederēja Dorai Emīlijai Pētersonei, bet 1939. gadā pārgāja Irenes Pakules valdījumā. No 1934. līdz 1939. gadam namā dzīvoja LU profesors Pauls Denfers ar ģimeni. 1940. gadā mājā pierakstītas vairākas no Krievijas iebraukušas personas, kas, Sarkanajai armijai atkāpjoties, aizbraukušas atpakaļ uz Krieviju. Mājā dzīvoja rakstnieks Žanis Grīva, vēlāk dzejniece Ludmila Azarova.

1993. gada 14. jūnijā skvērā starp Stokholmas ielu un Visbijas prospektu atklāja tēlnieces Dzintras Jansones veidoto piemiņas skulptūru, veltītu 1941.-1949. gadā deportētajiem bērniem. Pēc tam kad zemes gabals kļuva privātīpašums, skulptūra pārcelta Kokneses prospekta pretējā pusē, starp Pēterupes un Stokholmas ielām.

Telefona centrāle, pasta un telegrāfa departaments pēc arhitekta D. Zariņa projekta 1931. gadā Kokneses prospektā 15 uzcēla pasta ēku ar telegrāfu un telefona centrāli. Plašajā klientu apkalpošanas zālē Mežaparka iedzīvotāji varēja saņemt dažādus pasta pakalpojumus, bet centrāle saviem abonentiem nodrošināja telefona sakarus. Mājā bija arī pasta darbinieku dzīvokļi. Te dzīvoja pirmais Mežaparka pasta priekšnieks Miķelis Haidukovs ar ģimeni, tehniķi Rūdolfs Švarcbahs un Rūdolfs Kūlbergs ar ģimenēm. Padomju laikā, paplašinot telefona centrāli, ēka tika pārbūvēta, samazinot klientu apkalpošanas zāles platību un izmainot pārējo telpu plānojumu. 1998. gada 8. septembrī bijušā telegrāfa telpā atklāja Mežaparka Attīstības biedrības biroju.

Kokneses prospektā 15a ir bijušā Būvju valdes kanalizācijas nodaļas inženiera K. Rudzīša māja, celta pēc arhitekta B. Vācieša projekta. Rudzīša kungs ir miris, bet viņa meitu kara vētras aizvedušas līdz Austrālijai.

O. E. Kneses nams Kokneses prospektā 16, celts kā vairākdzīvokļu īres nams. Projektu veidojis arhitekts A. Ramanis. Mājas pirmajā stāvā ir veikala telpas, kur padomju laikā pārdeva audumus, arī deficītos importa audumus. Šo veikalu bija ļoti iecienījušas no Krievijas iebraukušās kolhoznieces, kuras lielos vairumos pirka audumus un citas preces apkārtējos veikalos, lika līdzi paņemtajos maisos un nesa uz muguras. Tagad ēkā ir pārtikas veikals “Mežaparks”.

Kokneses prospektā 17 atrodas K. Kļaviņas tīrās funkcionālisma formās veidotā māja (arh. N. Putniņš), celta 1933.gadā. Te kādu laiku dzīvoja zviedru firmas Svenska Entroprenad A.B. “Sentab” direktors A.Olssons.

Viens no pazīstamākajiem namiem Mežaparkā ir valsts nozīmes kultūras piemineklis Kokneses prospektā 18, celts izteikta funkcionālisma manierē kā īres nams, ar veikalu telpām un dzīvokļiem otrajā stāvā. Mājas īpašnieks B. Livšics savam namam bija izvēlējies arhitekta H. Rozenberga projektu. Mājā dzīvoja Livšicu ģimene un turpat esošās aptiekas vadītājs un līdzīpašnieks Boriss Gillersons. Mājas pirmajā stāvā līdz šim laikam ir aptieka, bet pārējās telpās dažādos laika posmos atradās J. Bērmaņa piena produktu tirgotava, frizētava, grāmatu veikals, krājkase, tagad tur ir ziedu un mākslas priekšmetu veikals. Otrajā stāvā pēckara gados pamazām likvidēja dzīvokļus un iekārtoja aģitpunktu, kur par brīvu rādīja kinofilmas. Vēlāk šeit bija 2. poliklīnikas filiāle, tad bērnu ambulance un bibliotēka.

Padomju laikā Kokneses prospektā 18a uzbūvēja tam laikam raksturīgu, bet Mežaparka arhitektūrā neiederīgu celtni - universālveikalu. Pirmajā stāvā atradās pārtikas tirgotava, gaļas veikals un noliktavas, vēlāk gaļas veikala vietā ierīkoja kafetēriju. Otrajā stāvā bija rūpniecības preču veikals. Pēc Atmodas laika veikali pamazām zaudēja savu nozīmi un tika likvidēti, telpas pārgāja dažādu firmu un privātpersonu īpašumā. Tagad šī ēka ir nojaukta.

R. Lukstiņa vienģimenes namu Kokneses prospektā 19 arhitekts A. Grīnbergs projektējis agrīnā funkcionālisma formā, un tā mazliet atšķiras no divdesmito gadu beigās un trīsdesmitajos gados iecienītajām tīrā funkcionālisma formām.

Kokneses prospektā 22 savā mājā dzīvoja Rīgas pilsētas 1. slimnīcas ārsts rentgenologs Jēkabs Romans ar kundzi Aleksandru un meitu Ēriku, ievērojamu gleznotāju. Tēva drauga Jāņa Tilberga ietekmē viņa pievērsās portretu žanram. Viņas gleznas veltītas arī Mežaparka iedzīvotājiem, un šī gleznainā pilsētas rajona dabas skati iespaidojuši viņas gleznotās ainavas. Māksliniece gleznojusi arī aktus un ziedus. Mājā ilgāku laiku dzīvoja ievērojamais latviešu gleznotājs Leo Svemps, šeit bieži pulcējās mākslinieki un sabiedrībā pazīstami cilvēki, pavadot laiku gan nopietnās sarunās par mākslu, gan jautrā noskaņā klausoties mūziku. Par to visu var izlasīt Ērikas Romanes atmiņu grāmatā Mēs abi.

Pēc arhitekta O. Tīlmaņa ieceres projektētā māja Kokneses prospektā 24 piederēja Mežaparkā ļoti iecienītam kurpniekam Aleksandram Klučkim-Vestmanim. Laika gaitā viņš māju izrotājis ar kokgriezumiem. Viņš bija labs sava amata pratējs un, kaut arī pēckara gados trūka piemērotu materiālu, atsevišķos gadījumos pasūtītājiem izgatavoja skaistus apavus.

Advokāta Jāņa Volkova divdzīvokļu savrupmāja Kokneses prospektā 25 celta 1933. gadā pēc O. Celinska projekta. Mājā pagājušā gadsimta četrdesmito gadu sākumā dzīvoja rakstnieka Jāņa Klīdzēja radinieki, kuri bija pārcēlušies uz dzīvi Rīgā no Sakstagala pagasta, un arhitekts Voldemārs Ozoliņš ar ģimeni.

Divdzīvokļu ēka Kokneses prospektā 26 (arh. E. Grosbergs) bija bankas darbinieka, ekonomista Pētera Lapiņa īpašums. Pie mājas vēl saglabājušies viņa ierīkotie apstādījumi. Strādājot banku sistēmā, viņš sarakstījis Latvijas kooperācijas vēsturi septiņos sējumos un izdevis dažādas brošūras.

Divdzīvokļu ēka Kokneses prospektā 26a (arh. E. Bēthers) bija Dagmāras Dinnes (vēlāk viņas uzvārds – Rutka) īpašums. Mājā dzīvoja pulkvežleitnants, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris Jānis Dinne (1897-1938).

V. Neļķes trīsdzīvokļu ēka Kokneses prospektā 27 celta 1932.gadā pēc arhitektu A. Kara un K. Betges projekta. Mājas īpašnieka liktenis nav zināms. No l944. gada mājā atradās krievu pretizlūkošanas dienests, kas aizejot paņēma līdzi dzīvokļu iekārtas. Mājā dzīvoja pirmā Latvijas daiļslidotāja, zinātniece Līze Biķe.

Pēc arhitekta J. Neija ieceres veidotā J. Ķīša māja Kokneses prospektā 28 ir viena no lokalizētā funkcionālisma paraugiem Mežaparkā. Mājas saimnieks dienējis Politiskajā policijā par vecāko uzraugu, bijis studentu korporācijas Fraternitas Vesthardiana biedrs, kādu laiku strādājis par mākleri, 1941. gada 14. jūnijā kopā ar ģimeni izsūtīts uz Molotovas apgabala Usoļlagu. Miris 1944. gada 1. martā. Bet viņa bijušajā mājā no 1944. gada 15. oktobra atradās krievu pretizlūkošanas daļa.

Arī A. Štegera pēc paša projekta celtajā mājā Kokneses prospektā 29 atradās šī speciālā armijas daļa.

Pētera Skultes mājā Kokneses prospektā 30 pirms kara kādu laiku dzīvoja ievērojamie latviešu komponisti Ādolfs un Bruno Skultes. No 1939. gada līdz 1940. gadam mājā dzīvoja arī LU docents Alfrēds Putnis ar ģimeni. Padomju laikā māja bijusi nacionalizēta un tajā dzīvojušas vairākas ģimenes. Pēc Atmodas laika māju atguva Ādolfs Skulte.

Māja Kokneses prospektā 31 celta 1930. gadā pēc O. Tīlmaņa projekta un piederēja Annai Druģis. Pēc nostāstiem, viņas vīrs Jānis Druģis bijis Olimpiskās komitejas loceklis. Viņu dēls arhitekts Vilis Druģis strādājis Brīvdabas muzejā, veicis arhitektūras pieminekļu uzmērīšanu visā Latvijā. Mājā trīsdesmitajos gados dzīvojis virsnieks Jānis Kalve, kurš kara laikā iestājies Latviešu leģionā. Beidzoties karam, tiesāts un sodu izcietis Sibīrijā. Pēc atgriešanās Latvijā dzīvojis Krišjāņa Valdemāra ielā.

Trīsdzīvokļu ēka ar skārni Kokneses prospektā 32, celta 1929. gadā, piederēja Hermanim Apolupam. Projekta autors arh. D. Zariņš. Pēckara gados šeit bija gan sakņu veikals, gan skārnis, kādu laiku atradās Brīvprātīgo kārtības sargu štābs.

Z. Bergmaņa mājā Kokneses prospektā 33 dzīvoja Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, pirmais organizācijas “Daugavas vanagi” vadītājs, sabiedriskais darbinieks Markus Ozols ar ģimeni. Apcietināts 1941. gada 6. maijā, izsūtījumā miris bada nāvē. Arī šajā mājā 1944. gadā saimniekoja krievu pretizlūkošanas dienests. Pēc kara mājā dzīvojusi juriste Skaidrīte Āboliņa, kura palīdzējusi operdziedātājai Mildai Brehmanei-Štengelei, kad viņu apcietināja čekas vīri.

1937. gadā celtajā īres namā Kokneses prospektā 34 (īpašnieks H. Pūce, arh. K. Grabis) laika gaitā ļoti mainījušies īrnieki.

Mežaparka iedzīvotājiem un viesiem ir pazīstams Jāņa Druka divdzīvokļu nams Kokneses prospektā 35. Pirmajā stāvā atradās pārtikas veikals, konditoreja un “kafejas restorāns”, kas bija atvērts no pulksten deviņiem rītā līdz diviem naktī. Restorāna apmeklētājiem spēlēja trio. Namā 1936. - 1937. gadā dzīvoja rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš. Padomju laikā šeit bija restorāns “Sports”. Pagalmā nelielā ēkā atradās veļas rullis, un namamātes no apkārtējām mājām nāca šeit rullēt izmazgāto veļu.

Tāda īsumā ir Kokneses prospekta vēsture, bet aiz namu aprakstiem slēpjas daudzu cilvēku likteņi - vecie iedzīvotāji ir miruši vai vēsturisko pārmaiņu laikos izkaisīti visā plašajā pasaulē. Tagad daļai māju ir jauni īpašnieki, notiek ēku remonti un pārbūves.

Saulcerīte Neilande

Mežaparka Attīstības biedrības avīze "Mežaparks - Pirmā Dārzu Pilsēta Eiropā"