Mežaparka dārzi 2006. gada vasarā

Iepriekšējā avīzes laidienā aicinājām pieteikt konkursam “Mežaparka dārzs 2006” savu, kaimiņu, radu, draugu dārzu vai arī nejauši pamanītu un iepatikušos. Konkursa gaitā bija paredzēts vērtēt visus Mežaparka dzīvojamo māju priekšdārzus (gan ar pieteikumu, gan bez tā) jeb dārza daļu starp sētu ielas pusē un māju kā teritoriju. Tas īpaši ietekmē Mežaparka kultūrvēsturiskās ainavas saglabāšanos un veido priekšstatu par to, nereti ļoti īsā laika sprīdī, vien garām paejot vai pabraucot. Tāpat vēlējāmies ieraudzīt krāšņākos balkonu vai puķu trauku noformējumus un atjaunotus priežu stādījumus, kā arī glītākās un praktiskākās komposta kaudzes.

Tā kā konkursam dārzi netika pieteikti un bez uzaicinājuma nevienā privātā teritorijā, protams, iekšā negājām, atvainojamies visiem dārzu saimniekiem un kopējiem, kuru paveikto diemžēl nepamanījām. Toties, jau trešo vasaru cītīgi izstaigājot un apbraukājot visu Mežaparku, redzējām, ka privātās teritorijas kļūst arvien sakoptākas. Mežaparka noskaņa ir īpaša, smalki niansēta un klusināta, un bieži vien vislabākais princips gan ēku celtniecībā, gan dārza ierīkošanā ir: “Mazāk ir vairāk.”

Priežu sila smilšainās augsnes dabiskā zemsedze ir ļoti trausla un viegli iznīcināma. Diemžēl, bet ar to ir jārēķinās. Slodze, pat neliela, bet regulāra, kas dārzā vietām (ceļi, celiņi, atpūtas laukumi, saimnieciskā zona) ir neizbēgama, atstāj aiz sevis postošas pēdas, reizēm - neatgriezeniskas.

Mežaparka dārzi ir ļoti dažādi. Ir gan t.s. “vecie” dārzi, kas veidojušies lēni un pakāpeniski, bez lieliem darbaspēka un naudas līdzekļu ieguldījumiem, gan pēdējo 5-10 gadu laikā atjaunotie un, iespējams, profesionāļu veidotie dārzi. Daudzos no tiem stādījumi šo 2-3 gadu laikā, kad esam apsekojuši visu Mežaparku, ir manāmi sakuplojuši un nostiprinājušies. Dažviet tos gan paretināja pagājusī bargā ziema un arī karstā vasara, un, kaut gan žēl ir katra nokaltuša auga un tukšuma dobē, tomēr tas ir lielisks un vienkāršs veids, kā atsijāt tos augus, kas ir tiešām izturīgi un Mežaparka apstākļiem piemēroti, no tiem, kas te īsti neiederas un labi nejūtas.

Prieks ir par daudziem dārziem, un tiešām katrā varētu atrast kaut ko ievērības cienīgu, bet no 2006. gada vasaras visvairāk atmiņā paliks šie Mežaparka dārzi:
A. Sakses ielā 22, Bergmaņa ielā 1, Bergmaņa ielā 3, Bernātu ielā 10, Bernātu ielā 8, Cimzes ielā 1, E. Dārziņa ielā 4, E. Dārziņa ielā 16a, Ezermalas ielā 32, Gdaņskas ielā 4, Glika ielā 8, Hamburgas ielā 19, Hamburgas ielā 25, Hamburgas ielā 2c, Hamburgas ielā 33, Kokneses prospektā 26, Lībekas ielā 5a, Meža prospektā 60, Poruka ielā 14, Poruka ielā 15, Siguldas prospektā 10, Siguldas prospektā 11/13, Siguldas prospektā 19, Siguldas prospektā 35 a, Siguldas prospektā 64, Stendera ielā 1, Stokholmas ielā 11, Stokholmas ielā 29, Sudrabu Edžus ielā 26, Sudrabu Edžus ielā 28, Ščecinas ielā 5, V. Olava ielā 10, V. Olava ielā 2, Visbijas prospektā 10a, Visbijas prospektā 11, Visbijas prospektā 22, Visbijas prospektā 31 un Visbijas prospektā 43.

Žūrijai bija ļoti grūti izvēlēties vienu visvisvis... dārzu. Tomēr pēc ilgām pārdomām un pārrunām titulu “Mežaparka dārzs 2006” kā cieņas un pateicības zīmi par dārza – viena Mežaparka stūrīša iejūtīgā veidošanā ieguldīto darbu, laiku un mīlestību tika nolemts piešķirt dārzam Bernātu ielā 8. Tā saimnieki ir Brūveru ģimene. Projekta autore - Agrita Kalnozola, kura plānojusi un ierīkojusi vēl vienu Mežaparka dārzu - Visbijas prospektā 10a, un abi šie dārzi dalīja 1. vietu Rīgas pilsētas daiļdārzu konkursā.

Tikpat grūti bija izraudzīties arī 2006. gadā viskrāšņākajā ziedu rotā tērpto balkonu. Vasara bija ļoti karsta un sausa, un šādos apstākļos balkona augiem liktenīga varētu izrādīties pat viena bez uzraudzības (laistīšanas) pavadīta diena. Tomēr košu, mazliet tuvāk debesīm paceltu puķu akcentu šovasar bija pārsteidzoši daudz:
A. Sakses ielā 10/12, A. Sakses ielā 9, Cimzes ielā 1, Gatartas ielā 7, Hamburgas ielā 23, Hamburgas ielā 7/1, Inčukalna ielā 11, Lībekas ielā 10, Lībekas ielā 5a, Meža prospektā 28, Pēterupes ielā 4, Siguldas prospektā 33, Stokholmas ielā 11, Sudrabu Edžus ielā 9, Visbijas prospektā 17 un vēl citviet. Kā skaistākais tika nosaukts balkona noformējums Sudrabu Edžus ielā 9.

Staigājot pa Mežaparku, redzējām arī, ka dārzos pašas ieaugas vai tiek stādītas priedes. Parastās priedes, kuru it kā visapkārt ir tik daudz, ka paši nereti tās vairs pat nemanām un neapzināmies savu bagātību, kā arī nepadomājam, ka katram kokam ir noteikts mūžs un, ja mēs vēlamies, lai arī pēc simt un vairākiem simtiem gadu Mežaparks joprojām būtu dārzu pilsēta priežu silā, tām pakāpeniski jāgatavo jaunā maiņa. Speciālbalvu par priežu atjaunošanu žūrija piešķīra Stendera ielas 15 saimniekiem. Pieminēt gribam arī citas adreses: Hamburgas iela 3, Bernātu iela 8, Siguldas prospekts 28, Visbijas prospekts 15, A. Sakses iela 5, Ezermalas iela 65. Meža prospektā 28 stādīts kalnu priežu dzīvžogs, kas cenšas iekarot sev pienākošos vietu zem spēcīgajām konkurentēm liepām un varētu veidoties par interesantu dārza robežu un veiksmīgi nosegt dārza telpu no garāmgājēju acīm.

Vissirsnīgākos pateicības vārdus gribam sacīt arī tiem, kuri daļu stādījumu ir iekopuši aiz sava dārza sētas ielas pusē, eleganti un gaumīgi papildinot ikvienam pieejamo publisko telpu. Šādus ziemciešu un vasaras puķu stādījumus redzējām gan romantiskajā Poruka ielā, gan Ezermalas ielā 36, Pāvu ielā 14, Siguldas prospektā 40, Stokholmas ielā 1 un Ščecinas ielā 3.

Īpaši jauki bija dažos dārzos pamanīt kādu senu mazās arhitektūras formu, piemēram, puķu traukus vai strūklakas. Tās redzamas Bergenas ielā 1/3, Lībekas ielā 16, Ščecinas ielā 5.

Un vēl. Vismīļāko sveicienu vēlamies sūtīt Hamburgas ielas 4. nama iedzīvotājiem un atjaunotājiem. Arī Mežaparka avīzītē ir bijis publicēts tā sētas oriģinālo puķu stabu attēls. Laiks, protams, darīja savu, un puķes lēnām drupa. Šovasar, atkal tuvojoties Hamburgas ielai un gatavojoties vēl bēdīgākam skatam, jau atminējos slaveno teicienu par pasaules godību, kam vienkārši ir lemts paiet. Un tad ieraudzīju un uzreiz pat nevarētu redzētajam noticēt, bet te nu šis teiciens itin nemaz nav vietā. Puķu stabi ir atlieti pēc vecā parauga un uzstādīti no jauna, nevis aizstāti ar standarta izstrādājumiem, kas būtu daudzkārt vienkāršāk un lētāk. Tātad mēs varam ieraudzīt, novērtēt un saglabāt to, kas ir tiešām īpašs. Ja vēlamies.

Baltu ziemu Jums un Jūsu dārzam!

Marika Muzikante,
MAB valdes locekle

Mežaparka Attīstības biedrības avīze
"Mežaparks - Pirmā Dārzu Pilsēta Eiropā"