Stendera iela

Paplašinoties ielu tīklam jaunajā Ķeizarmeža villu kolonijā, 1911. gadā nospraustā iela starp Kokneses un Visbijas prospektu sākumā bija nosaukta Hanzas pilsētas Ķelnes vārdā. Jau šajā gadā te uzcēla pirmās divas arhitekta G. fon Tīzenhauzena projektētās mājas ( tagad Stendera ielā 9 un 11).

Rīgas dome 1915. gadā nolēma dažas tipisku vācu nosaukumu ielas pārdēvēt krievu un somu vārdos, tajā skaitā arī Ķelnes ielu nosaukt par Ganges ielu, bet šo lēmumu noprotestēja Vidzemes gubernatora pilsētu lietu pārvalde. Pēc tam Rīgas dome ieteica ielu nosaukt par Kamas ielu, pret ko iebildumu nebija. Vēlāk sakarā ar jaunu ielu ierīkošanu un ērto mājokļu būvniecības paplašināšanos šo ielu pagarināja līdz Siguldas prospektam, bet vēl pēc dažiem gadiem līdz Meža prospektam.

Mainoties politiskajai situācijai, 1923. gadā ielu pārdēvēja Baltijas vācu mācītāja, valodnieka un rakstnieka Gotharda Frīdriha Stendera vārdā. Vēsturisko un ekonomisko apstākļu dēļ tālākā Stendera ielas apbūve atsākās tikai pagājušā gadsimta divdesmito gadu otrajā pusē un turpinājās vēlākajos gados. Tagad namu numerācija sākas no Meža prospekta.

Māja Stendera ielā 1 celta 1934. gadā pēc arhitekta K. Bikšes projekta, tīrā funkcionālisma formā, tā laika ļoti modernā apbūves stilā, kas bija iecienīts Mežaparka apbūvē. Māja piederēja A. Dribai. Te dzīvojošais ārsts Rūdolfs Driba bija Tautas labklājības ministrijas valsts darbinieku ārstniecības nodaļas vadītājs. Brīvības cīņās piedalījies, būdams kara ārsts. 1941. gadā ģimeni izsūtīja. Rūdolfs Driba mira nebrīvē Urālos 1951. gadā.

Namā Stendera ielā 2 pēc Otrā pasaules kara vairākus gadus bija iekārtota skola krievvalodīgajiem bērniem. Kad šī mācību iestāde pārcēlās uz jaunuzcelto skolu Inčukalna ielā, brīvajā ēkā kādu laiku atradās Ģeoloģijas institūta nodaļa. Pēc tam māju ilgāku laiku neviens neapdzīvoja un tajā vairākkārt izcēlās ugunsgrēki. Tagad ēka atjaunota.

E. Leinerta nams Stendera ielā 3 celts 1932. gadā pēc P. Kalniņa projekta. Padomju laikā šeit bija Mežaparka ambulance, kurā dažādos laika posmos strādāja terapeites Freimane, Vētra, Kurzemniece, Čurbakova un citas. Darbojās zobārstniecības kabinets, kurā pacientus apkalpoja arī zobārste M. Grāve, ilggadējā Mežaparka iedzīvotāja, aktrises Antas Klints un dzejnieces Rūtas Skujiņas draudzene. Tagadējie īpašnieki namu ir izremontējuši un labiekārtojuši.

Starp Mātera ielu un Siguldas prospektu Stendera ielai piekļaujas meža josla ar dabisko pamatni - sūnām un šādām vietām raksturīgiem augiem.

Pēc ievērojamā latviešu arhitekta P. Kundziņa projekta 1926. gadā celtā divdzīvokļu māja Stendera ielā 4 piederēja E. Krišjansonam. Ap 1930. gadu šeit neilgu laiku atradās bērnu sanatorija "Mežaparks”, kas piederēja M.Vecvagaram-Fabrikmanam. Ēkā trīsdesmitajos gados dzīvoja Apgabaltiesas loceklis Pēteris Eferts un viņa kundze - dziedātāja Edīte Eferte. No 1938. gada par mājas īpašnieci kļuva Olga Bebre. Viņas vīru kapteini Teodoru Bebri, bijušo armijas štāba Operatīvās daļas priekšnieka palīgu, l941. gadā apcietināja čekas vīri un izsūtīja uz Krieviju, kur viņam izpildīts nāvessods. Kara laikā mājas pirmajā stāvā dzīvojuši vācu karavīri. Pēc Atmodas laika mājai mainījušies īpašnieki.

Pirms dažiem gadiem blakus šai mājai uzbūvēta jauna ēka ar numuru 4a.

Muitas departamenta direktora Edvarda Dundura vienģimenes dzīvojamā māja Stendera ielā 5 celta 1928. gadā pēc arhitekta E. Adama projekta. Mājas īpašnieks bija izpelnījies atzinību par nopelniem Latvijas muitas tīkla izveidošanā. Viņa darbības laikā tika veikta reorganizācija ar ļoti maziem valsts līdzekļiem. Diemžēl viņš nomira pēc neveiksmīgas operācijas 1935. gadā, 44 gadu vecumā. Finansu ministrs L. Ēķis laikrakstā “Brīvā Zeme” rakstīja: “Es zaudēju Dundura kunga personā mīļu draugu un uzticamu kolēģi, grūti atvietojamu darbinieku finansu ministrijā...”

Vēlāk mājā dzīvoja Roberts Liepiņš, diplomāts un Rīgas pilsētas galva no 1936. līdz 1940. gadam. Savas neilgās darbības laikā viņš daudz darījis pilsētas labiekārtošanā un iedzīvotāju sadzīves apstākļu uzlabošanā. 1940. gadā mājā ierīkoja bērnudārzu, bet 1944. gadā uz šejieni pārvietoja bērnus no Hermaņa ielas bērnunama. Pēc kara šeit atkal darbojās bērnudārzs, bet astoņdesmito gadu beigās īsu laiku mājā bija Kara komisariāts, vēlāk 12. zemessargu bataljona štābs.

Arhitekta A. Kalniņa projektētā māja Stendera ielā 6, celta 1939. gadā un piederēja A. Mārtinsonei. Viņas vīrs bija Latvijas armijas virsnieks. Vecie Mežaparka iedzīvotāji viņus atceras kā ļoti jauku, jaunu ģimeni.

Ģimenes māju Stendera ielā 7 uzcēla pulkvedis Jēkabs Tirzītis 1929. gadā (E.Tomsona projekts) un te nodzīvoja līdz sava mūža beigām. Viņš pārzināja artilērijas noliktavas, kas atradās Kokneses prospektā. Tirzīša kundze bija ļoti inteliģenta sieviete un padomju laikā ļoti godprātīgi pildīja Mežaparka pasta pastnieces pienākumus.

Stendera ielā 7 a nesen uzcelta jauna, moderna ēka.

Stendera ielā 8 atrodas bijušā Latvijas Universitātes inženierzinātņu fakultātes dekāna, vecāka docenta Viļa Skārda pēc paša projekta celtā ģimenes māja. Par savu darbu gruntsūdeņu pētniecībā, notekūdeņu ietaišu izveidošanā, par nopelniem valsts un kultūras darbā, viņš apbalvots ar Atzinības krusta otro šķiru.

1911. gadā celtā māja Stendera ielā 9 (arh. G. fon Tīzenhauzens) piederēja E. un N. fon Tīdeboliem, bet vēlāk par mājas īpašnieku kļuva kalējmeistars Kārlis Vilhelmsens. Mājas grāmatas ieraksti liecina, ka dzīvokļi bijuši izīrēti.

L.Timmas-Ozoliņas māju Stendera ielā 10 projektējis arhitekts P. Bērzkalns. 20.gadsimta trīsdesmitajos gados te dzīvoja LU docents Edgars Freimanis, Japānas sūtniecības sekretārs M. Matsuda un Vācijas sūtniecības atašejs Dr. K. Kutšers (Kutscher).

Alfona Koha mājā Stendera ielā 11 (arh. G. Tīzenhauzens) dzīvoja ilggadējā Mežaparka namu pārvaldniece Milda Andersone ar ģimeni.

Skolotāja Jēkaba Janēviča mājā Stendera ielā 12 (arh. P. Kundziņš) dažādos laika posmos dzīvojuši vairāki ievērojami cilvēki. Kopā ar savām ģimenēm šeit dzīvoja arhitekts Heinrihs Sirgeds, LU privātdocents Aleksandrs Krugļevskis, Dr. med. prof. Ernests Putniņš un vairāki ārzemju pārstāvniecību darbinieki.

90. gadu otrajā pusē daļa gruntsgabala tika atdalīta. Stendera ielas 12 a jaunie īpašnieki pārveidojuši ietvi pie mājas, iestādot braucamās daļas malā kokus.

Starp citu, pēdējos gados Stendera ielā, tāpat kā vairākās citās Mežaparka ielās, tagadējie īpašnieki dažu ietvju vietā ir iesējuši zāli, starp gājēju ietvi un brauktuvi salikuši lielus akmeņus. Ziemā šīs vietas netiek tīrītas un gājējiem jāiet pa ielas braucamo daļu, tā sevi un autobraucējus pakļaujot briesmām.

Dzīvojamo ēku Stendera ielā 13 savai ģimenei projektēja un uzcēla arhitekts H.Sirgeds 1939. gadā. Diemžēl ģimene 1941. gadā tika izsūtīta, bet ģimenes galva arhitekts H. Sirgeds izsūtījuma dienā pazuda bez vēsts. Pēc kara visu mājā esošo mantu bija iekārojuši Mežaparka komendants majors Hruščovs un ģenerālis Romanovskis. Pēc atgriešanās no izsūtījuma ģimene turpina dzīvot savā namā. Arhitekta meita Inese Krūmiņa ir tēlniece. Viņa veidojusi žanriskas figurālās kompozīcijas, portretus, strādājusi arī monumentālajā tēlniecībā. Mājā ilgāku vai īsāku laiku ir dzīvojuši: Latvijas telefonu tīklu priekšnieks Aleksandrs Bode, arhitekts Nikolajs Bode, basketbolists, Olimpisko spēļu veterāns Jānis Krūmiņš, tēlniece Arta Dumpe, docents Konstantīns Kalnbērzs, profesors Viktors Kalnbērzs, profesore Rita Kukaine, profesors Viktors Ivbulis.

Četrdzīvokļu nams Stendera ielā 14, celts 1926. gadā pēc R. Todes projekta, piederēja Gustavam un Sofijai Larmaņiem. Gustavs Larmans bija frizieris. Larmaņu ģimene 1939. gadā izceļoja uz Vāciju. Pēc mājas grāmatas datiem, mājā bieži mainījušies iedzīvotāji. Šeit sava mūža pēdējos gadus pavadīja Rūdolfs Vikmanis ar kundzi. Kara laikā R. Vikmanis dienējis 15. divīzijā Januma pulkā pie pulka štāba, pēc tam pabeidzis apakšvirsnieku kursus un cīnījies Kurzemes frontē. Pēc kara nonācis Vorkutā, 1946.gadā izsūtīts uz Pečoriem. Pēc atgriešanās strādājis dažādus darbus, bet sporta biedrības “Daugava” jahtklubā nostrādājis līdz pensijai. Vikmaņi ir viena no visvecākajām dzimtām Mežaparkā, kas šeit dzīvojusi vairāk nekā simt gadus. Viņu māja, kas atradās Ķīšezera krastā, nav saglabājusies.

Vienģimenes savrupmāja Stendera ielā 15 celta 1936. gadā pēc arhitekta G.Firhufa projekta. Mājas īpašnieks Boriss Ābels izvēlējies kvadrātveida ēku ar četrslīpju jumtu. Mājā dzīvoja tekstilmāksliniece Natālija Siliņa un kultūras darbinieks Klāvs Siliņš, kurš pētījis latviešu personvārdus un ievērojamu cilvēku ciltskokus. Viņa sastādītā “Latviešu personvārdu vārdnīca” iznāca 1990. gadā, bet nopietnais trīssējumu apkopojums par latviešu ģenealoģiju un savas ģimenes gaitām daudzu gadu garumā - “Es un mans laikmets. Klāva Siliņa dzimtas attīstība un ar to saistītās parādības” vēl glabājas rokrakstā.

Arhitekts G. Firhufs projektējis 1939. gadā arī blakus esošo O. Kellera namu , kura iekšējā apdare, sākoties vēsturiskajām pārmaiņām mūsu valstī, netika pabeigta. Pēc kara mājā apmetās krievu karaspēka daļa. Tikai pēc viņu aiziešanas tika pabeigta mājas izbūve un nodota namu pārvaldes rīcībā.

Trīsdesmito gadu beigās Stendera ielā 19 atradās Hannai Kāns piederošā malkas tirgotava - neliela ēka un malkas laukums.

Pēdējais nams, kuru sāka celt līdz 1940.gadam, bija E.Ogriņa četrdzīvokļu ēka (arh. A.Kalniņš) Stendera ielā 21 a. Arī šīs ēkas celtniecību nepaspēja pabeigt, un pēckara gados tur karaspēka daļa turēja cūkas, vēlāk iekārtoja kopmītni tuvējās armijas noliktavās strādājošām meitenēm. Pabeidzot pilnīgu ēkas iekšējo izbūvi, šeit iekārtoja dzīvokļus.

Līdz 1940. gadam oficiālā numerācija Stendera ielā bija tikai 19 gruntsgabaliem.

Aiz Kellera nama pļaviņā atradās ģeodēzijas tornis, no kura varēja pārredzēt plašu apkārtni. 50-to gadu beigās torni nojauca un šajā vietā Baltijas kara apgabals uzbūvēja tipveida īres namus ( Stendera iela 17 a, 17 b un 17 c) tuvumā esošo armijas noliktavu virsniekiem un strādniekiem. Šajā laikā pēc tā paša projekta uzcēla arī namu Stendera ielā 21.

Pēc tā laika tipveida projekta 1947. gadā celta O. Siliņa ģimenes māja Stendera ielā 18.

Ielas neapbūvētā daļa starp Klaipēdas (bij. Mēmeles) ielu un Kokneses prospektu pēc Otrā pasaules kara tika iekļauta slēgtā armijas daļas noliktavu paplašinātā teritorijā, tā ievērojami saīsinot iepriekš nosprausto Stendera ielas garumu.

Saulcerīte Neilande