19. gadsimta beigās galvenais Rīgas plānotājs Gustavs Ādolfs Agte un ainavu arhitekts Georgs Kufalts ierosināja Ķīšezeram piegulošo meža un kāpu teritoriju izveidot par atpūtas parku Rīgas iedzīvotājiem un radīt vietu, kurā ģimenes varētu kopā pavadīt laiku, atpūsties un izklaidēties. Ieceres pamatā bija līdzīgu atpūtas un izklaides vietu modernākās attīstības tendences tā laika Rietumeiropā.
1901. gadā Rīgas pilsētas pārvalde pieņēma lēmumu veidot parku-dārzu pilsētā pēc jau tā laika izveidotajiem paraugiem Lielbritānijā un Vācijā.
Iesākās teritorijas apbūve pēc slavenāko jūgendstila arhitektu projektiem Baltijā un Rietumeiropā. Tika realizēti A. Medlingera, E. Kupfera, B.Bīlenšteina un daudzu citu pazīstamu arhitektu darbi. Apbūve tika veikta, ievērojot teritorijas specifisko topogrāfiju un floru.
Laikā no 1920. gada līdz 1940. gadam Mežaparka teritorija attīstījās par sociālās, izglītības, kultūras un mākslas vides krustpunktu. Tika veidotas peldvietas ap Ķīšezeru, zaļās zonas utt. Tika celtas tajā laikā populārā arhitektūras virziena -funkcionālisma būves, kas iemūžināja tādu slavenu arhitektu vārdus un darbus kā K. Bikše, T. Hermanovska, E. Štālberga.
Padomju politiskās iekārtas laikam bija raksturīgas salīdzinoši augstas arhitektūras celtnes, bija uzcelta sākumskola, un sākās vienģimeņu ēku celtniecības laiks. No jauna ieviestie parka dizaina elementi liecināja par Maskavas parku un dārzu stilu ietekmi; tas daļēji iznīcināja dabīgo teritorijas struktūru un floras īpatnības. Tomēr tas ir arī laiks, kurā radās Brīvās skatuves koncepcija. Šī koncepcija pārvērtās par Lielo Mežaparka estrādi, kas šodien priecē, vieno un veicina latviešu tautu tās tradīciju un vēstures kontekstā.
1997. gads ir atzīmējams kā nozīmīgs Mežaparka vēsturiskās attīstības gads. Šajā gadā Latvijas Kultūras fonds organizēja vērienīgu konferenci ar nosaukumu „Mežaparks – pirmais lielākais pilsētas dārzs Eiropā”. Konferencē piedalījās vēsturnieki, arheologi, muzikologi un literāti. Šajā konferencē tapa arī pirmais žurnāla „Mežaparks – Pirmais Lielākais Pilsētas Dārzs Eiropā” izdevums.
2005. gadā Rīgas pašvaldība noorganizēja starptautisku arhitektūras plenēru, kura mērķis bija iegūt Mežaparka teritorijas attīstības vīziju un arī noteikt Mežaparka Lielās estrādes izdevīgāko atrašanās vietu. Par piemērotāko risinājumu tika noteikta pašreizējā atrašanās vieta.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru