Dziesmu svētkiem top līdz šim nebijuša iozmēra diožu ekrānsLielizmēra ekrānu — LED diožu sietu, kas tiks izmantots 2008.gada Dziesmu un deju svētku atklāšanas un noslēguma koncertos, svētku rīkotāji jau izmēģinājuši Arēnā Rīga. LED diožu siets (LED = light–emitting diode, gaismu izstarojošā diode) ir šobrīd vismodernāko tehnoloģiju paraugs visā pasaulē un īpašs ir notikums, ka piecsimt kvadrātmetru lielais ekrāns ir izgatavots Latvijā. Pirmo reizi mūsu valstī tiks izmantots tik milzīgs augstvērtīgu tehnoloģiju ekrāns, kas nemazina redzamību uz ekrāna arī saules gaismas iespaidā. Lielizmēra ekrāns būs būtisks elements abu koncertu scenogrāfijā un režisoru Mirdzas Zīveres (atklāšanas koncerts) un Andreja Žagara (noslēguma koncerts) idejisko ieceru īstenošanā. Pie abu koncertu scenogrāfiskajām iecerēm šobrīd strādā Aigars Ozoliņš.
Kas īsti šis ekrāns ir? "Izšķir vairākus veidus, kā parādīt attēlu: līdzās projekcijām pēdējā desmitgadē parādījusies jauna tehnoloģija, kur signāls (attēls) tiek pēc RGB (red, green, blue = sarkans, zaļš, zils) krāsu principa sadalīta trīs krāsās. Šo krāsu spektrā var sajaukt arī jebkuru citu krāsu. Mums attēlu parāda ar diožu palīdzību. Tās izskatās kā daudzas mazas lampiņas," paskaidro Dziesmu svētku biroja tehniskais direktors Mārcis Gulbis. Atšķirībā no projekcijām, diožu ekrāni var cīnīties ar saules gaismu. Tāpēc pasaulē tos plaši izmanto šovos un popmūzikas koncertos. Visvairāk diožu ekrānu pirmoreiz varēja vērot Rīgas astoņsimtgades svētkos, kur tie bija izvietoti pie daudzām norises vietām. Stacijas laukumā bija uzstādīts diožu ekrāns reklāmām. Tomēr modernās tehnoloģijas izmanto tikai uz pirkstiem skaitāmi producenti un režisori, norāda M.Gulbis. Ierastais šādu ekrānu izmērs ir 20 kvadrātmetru. Dziesmu svētkiem samontēs 500 līdz 600 kvadrātmetrus lielu ekrānu. Priekš mazās Latvijas šis ir milzīgs solis un lēciens uz priekšu.
Šādu ekrānu nav viegli sameklēt un tas ir dārgs prieks. "Kad likās, ka šāds uzdevums gandrīz nav izpildāms, pie apvāršaņa parādījās uzņēmums Pro 1, kura veikumi bija videosiena Siguldas astoņsimtgades Prāta vētras koncertā un konkursam Jaunais vilnis Dzintaros. Viņi teica, ka gatavi šādu ekrānu izgatavot un uzstādīt tepat Latvijā." Tāpēc arī Arēnā sarīkotas ekrāna raudzības. Ekrāns ir paredzēts Dziesmu svētku budžetā, bet par konkrētajām izmaksām varēs runāt pēc iepirkuma izsludināšanas. Patlaban Dziesmu svētku birojā gaida Latvijas Televīzijas speciālistu un arī būvnieku atzinumus par ekrāna izmantošanas un izvietošanas reālajām iespējām estrādē.
XXIV Dziesmu un XIV Deju svētki notiks Rīgā, no 2008.gada 5. līdz 12.jūlijam. Ekrāna izmantošana koncertos būs komandas darbs, saskaņojot režisoru Mirdzas Zīveres, Andreja Žagara, scenogrāfa Aigara Ozoliņa un māksliniecisko vadītāju, virsdiriģentu Airas Birziņas (atklāšanas koncerts) un Māra Sirmā ieceres. Gaismu mākslinieka Normunda Pļasāna uzdevums būs to visu likt kopā vizuālā uzvedumā.
"Būtu nepareizi izcelt šo vienu efektu, jo, manuprāt, vissvarīgākais Dziesmu svētkos ir saglabāt žanra tīrību. Lai nebūtu nekā lieka!" no pārspīlējumiem brīdina scenogrāfs Aigars Ozoliņš. Ekrāns kā slīpa debess virs galvām piešķiršot tikai papildus krāsas un noskaņas. Būs tikai gaismu un krāsu spēle — viss, kas redzams debesīs. Tas lieliski atbilst svētku noslēgumkoncerta koncepcijai, kuras pamatā ir Saule — gaismas un mūžības simbols. "Vizuālajai informācijai ekrānā jābūt vieglai, nevis ar intelektuālo, sižetisko slodzi. Tai jārada emocijas, netraucējot Dziesmu svētku sajūtas un atbalstot, nevis aizēnojot dziesmu. No pieredzes zinu, ka labāk ir mūziku netraumēt." Scenogrāfs priecājas, ka ekrānu ir viegli samontēt un tas nav smags, ir ērti piestiprināms Mežaparka estrādes slīpajam jumtam, konstrukcija ir elastīga. Tomēr Dziesmu svētki "nav vieta, kur demonstrēt tehniku. Tā ir vieta, kur ar tehnikas palīdzību radīt emocijas." Viņaprāt atslēgas jautājums ekrāna atbilstošai izmantošanai ir: kā uztriept krāsas.
Informācijas avots: "Diena"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru