
Godātais lasītāj, šajā Ziemassvētku laikā man ir prieks par iespēju sveikt jūs no šīs avīzes slejām.
Mežaparks ir unikāla vieta ne vien Rīgas, bet arī Eiropas kontekstā. Ne velti Mežaparku, kura pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, mēdz uzskatīt par pirmo dārzu pilsētu Eiropā. Šeit mēs varam ieraudzīt Baltijā un Rietumeiropā slavenāko jūgendstila arhitektu A. Medlingera, E. Kupfera un B. Bīlenšteina projektus, kā arī mūsu pašu arhitektu K. Bikšes, T. Hermanovska un E. Štālberga funkcionālisma garā projektētās būves. Vēsturiski Mežaparks tika veidots par izglītības, kultūras, mākslas un sociālās vides krustpunktu.
Diemžēl padomju varas gados Mežaparka unikālā vide lielā mērā tika degradēta. Daļēji tika iznīcināta dabīgā teritorijas struktūra un floras īpatnības. Turklāt, pavirši apsaimniekojot unikālās koka un mūra būves, tās stipri cieta.
Es kopā ar dzīvesbiedru 1998. gadā iegādājos šeit īpašumu – ģimenes savrupmāju. Aizritēja laikietilpīgs un sarežģīts būvniecības process, kamēr mums izdevās ēku rekonstruēt un tās apkārtni atjaunot sākotnējā krāšņumā. Šajos deviņos gados esmu bijusi lieciniece tam, kā mainās Mežaparks. Un man ir patiess prieks, ka šīs izmaiņas ir pozitīvas – apbūve tiek restaurēta, bet zaļā zona – saglabāta un sakopta.
Mēs – Mežaparka iedzīvotāji un rīdzinieki – esam saņēmuši mantojumā dzīvei patīkamu vidi, kurai šodienas brīvā tirgus likumi ir piešķīruši milzīgu ekonomisko vērtību. Es ar gandarījumu varu atzīmēt, ka daudzi Mežaparka iedzīvotāji ir „Parex bankas” klienti, kā rezultātā varu sniegt šādu piemēru: nesen mūsu bankā vērsās klients ar vēlmi saņemt hipotekāro kredītu pret ķīlu – namīpašumu un zemes gabalu Mežaparkā. Sertificēts vērtētājs šo īpašumu bija novērtējis par 1,5 miljoniem EUR. Māja – koka būve – bija pilnībā satrunējusi. Par ko liecina šis vērtējums? Par to, ka ne jau pussabrukusī ēka, kas ir nojaucama, maksā 1,5 miljonus EUR. Vērtība ir nevis avārijas stāvoklī esošajai mājai, bet gan vietai – videi, kurā tā atrodas. Šī vide ir Mežaparks! Šodien mūsu kopīgs pienākums un uzdevums ir saglabāt Mežaparka vides ekonomisko un kultūras vērtību, pieļaujot tikai līdzsvarotu Mežaparka attīstību.
2006. gada sākumā, kad mūsu ģimene bija mazliet iedzīvojusies Mežaparkā, nolēmu atsaukties Mežaparka Attīstības biedrības uzaicinājumam piedalīties ikgadējā sapulcē, uz kuru aicināti visi Mežaparka iedzīvotāji un draugi. Sapulces laikā izpaudās biedrības patiesā vēlme nesavtīgi darboties Mežaparka vides saglabāšanas labā, kā arī veicināt iedzīvotāju savstarpēju pazīšanos un kopības sajūtu. Mani pozitīvi pārsteidza biedrības ilgā darbības vēsture – šogad biedrībai aprit jau desmit gadi. Es sapratu, ka biedrībai ir labas un vērtīgas idejas, bet ne visas iespējams īstenot, balstoties vienīgi uz entuziasmu. Lai realizētu izvirzītos mērķus, ir nepieciešams finansējums tādā apmērā, kādu var sniegt sociāli atbildīgi privātuzņēmumi. Pārrunājot ar kolēģiem „Parex bankā”, mēs nolēmām sniegt finansiālu atbalstu šim sabiedriski nozīmīgajam darbam. Viens no mūsu kopīgajiem projektiem ir velonovietņu uzstādīšana 36 velosipēdiem. Līdz ar velonovietņu uzstādīšanu Mežaparka iedzīvotāji un daudzie viesi tiek rosināti izmantot videi draudzīgu pārvietošanās veidu, jo sevišķi arī tādēļ, ka kopš šīs vasaras Rīgas centru un Mežaparku savieno veloceliņš.
Zinātniskie pētījumi liecina, ka sociālā izolācija, kādu cilvēkiem uzspiež pilsētas bezpersoniskā vide, kaitīgi iedarbojas uz smadzeņu darbību. Ietekmīgais laikraksts „Financial Times” 2007. gada 2. novembrī ziņo sekojošo: „Pētnieki Mičigānas un Kalifornijas universitātēs ir atklājuši, ka pat dažas minūtes ilga saruna ar otru cilvēku asina prātu līdz tādai pakāpei, par kādu iepriekš nevarējām pat iedomāties. Pētnieki secināja, ka 10 minūšu saruna ar draugu vai kaimiņu ir pietiekama, lai cilvēkam uzlabotos atmiņa un prāta spējas, un šāda „tenkošana” ir vismaz tikpat efektīva kā prāta vingrinājumi, piemēram, krustvārdu mīklas.”
Pārvietojoties ar kājām un velosipēdiem, mums ir iespēja vairāk komunicēt citam ar citu, kas nav iespējams, braucot katram savā automašīnā. Mežaparka Attīstības biedrība savukārt ir vērtīgs forums, kas ļauj efektīvāk saprast un īstenot kopīgās intereses. Tāpēc ir ļoti būtiski, ka mežaparcniekiem ir iespēja tikties un apspriest aktualitātes Mežaparka Attīstības biedrības organizētajos pasākumos.
Mežaparka Attīstības biedrības valde iegulda laiku un darbu, lai sekotu Mežaparka attīstību ietekmējošiem plāniem, tiesību aktiem un lēmumiem pilsētvides kontekstā. Mums kā iedzīvotājiem ir svarīgi saprast, ka, jo skaidrāk tiek definēti pieļaujamās apbūves parametri, tādi kā stāvu skaits, apbūves blīvums, un precīzāk noteikts teritorijas izmantošanas plāns, jo mazāka iespēja sagaidīt pārsteigumus no lemttiesīgiem ierēdņiem un institūcijām. Liela daļa Mežaparka ekonomiskās vērtības slēpjas faktā, ka rajons ir veltīts individuālai apbūvei – ģimenes mājām, pie kurām ir apjomīgi dārzi un mauriņi, priežu audzes, kā arī pastāv sabiedriskās zaļās zonas. Ir prieks skatīties, kā gaumīgi tiek celtas un rekonstruētas ģimenes mājas, iekārtoti dārzi! Mūsu kā sociāli aktīvu Mežaparka iedzīvotāju ietekmes zonā ir tas, lai pamata lietas nemainītos, un Mežaparks saglabātu esošo statusu kā Rīgā vispievilcīgākais dzīvojamais rajons!
Pēdējo gadu aktīvā darbība īpašumu būvē un sakopšanā var notikt lielā mērā pateicoties attīstītai banku sistēmai, kredītu pieejamībai. Turklāt mūsdienās bankās ir pieejami ļoti daudzveidīgi finanšu instrumenti, kas ļauj cilvēkiem vairot savu labklājību, gan aizņemoties, gan arī investējot un uzkrājot. Izmantošu man doto iespēju, lai uzsvērtu, ka „Parex banka” kā lielākā vietējā banka ir ne tikai sociāli atbildīgs privātuzņēmums, bet arī pilna servisa finanšu iestāde, kas ir gatava īstenot visas jūsu finansiālās vēlmes atbilstoši jūsu dzīves situācijai – vai tie būtu miljoniem lieli kredīti, vai ieguldījumi ASV uzņēmumu akcijās, vai kredītkarte jūsu ikdienas tēriņiem!
Lai katrā mājā šajos Ziemassvētkos spoži deg eglīte un sirdīs valda prieks!
Līga Puriņa,
a/s „Parex banka” vecākā viceprezidente
a/s „Parex banka” vecākā viceprezidente
MAB avīze "Mežaparks - Pirmā dārzu pilsēta Eiropā" 19./20. laidiens, Rīga 2007. g., decembrī
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru