“VIJOLE” UZ LEDUS
“Šo es vēlreiz šodien nolakoju. Tai jābūt gludai un precīzai kā Stradivari vijolei,” Visvalda Brieža raupjā roka plašā vēzienā pārslīd pāri uz darba galda novietotās ledus jahtas korpusam. Meistars apmierināts smaida, tātad roka šajā pārbaudē negludumus nav atradusi un darbs ir izdevies. “Šo es došu vienam ļoti labam, centīgam puikam, lai parāda, ko spēj,” tā stingri izlēmis Bērnu un jaunatnes burāšanas bāzes vadītājs Visvaldis Briedis. Un šādam lēmumam ir tikpat stingrs pamats, - viņa vadītās bāzes sportisti gan uz ūdens, gan uz ledus Latvijas vārdu Eiropā un pasaulē iznesuši vairākkārt. Un arī adresi: Mežaparks, Pāvu iela 14.
“Šo es vēlreiz šodien nolakoju. Tai jābūt gludai un precīzai kā Stradivari vijolei,” Visvalda Brieža raupjā roka plašā vēzienā pārslīd pāri uz darba galda novietotās ledus jahtas korpusam. Meistars apmierināts smaida, tātad roka šajā pārbaudē negludumus nav atradusi un darbs ir izdevies. “Šo es došu vienam ļoti labam, centīgam puikam, lai parāda, ko spēj,” tā stingri izlēmis Bērnu un jaunatnes burāšanas bāzes vadītājs Visvaldis Briedis. Un šādam lēmumam ir tikpat stingrs pamats, - viņa vadītās bāzes sportisti gan uz ūdens, gan uz ledus Latvijas vārdu Eiropā un pasaulē iznesuši vairākkārt. Un arī adresi: Mežaparks, Pāvu iela 14.
Kopš 2006. gada jūnija bāzes pilns nosaukums ir – Valsts aģentūras “Lietišķo sporta veidu centra “Kleisti”” Burāšanas bāze. Taču tas nemaina šo sportistu izcilo rezultātu būtību pasaules un Eiropas sportā, kuriem nav līdzīgu mūsu valstī. Kaut vai 2007. gadā iegūtais pasaules čempiona nosaukums starptautiskajā “DN” klasē, 2. vieta Eiropas kausa izcīņā un citi sasniegumi – tie liecina, ka jaunie sportisti meistarības pamatos te ieguvuši daudz.
...Nogriežoties no Parka galvenās alejas pa ceļu uz ezera pusi, nokļūstam sakoptā, gaumīgi izveidotā saimniecībā. Šo bāzi patiešām var dēvēt par saimniecību – tik maza un kompakta tā ir: divas nelielas ēkas, ēlings, osta ar pontoniem un krasta būves, kas nodrošina bērnu un jauniešu mācību un sporta darbu uz ūdens un ledus. Galvenais ir entuziastu rokās, - tie ir četri personāla sastāvā un četri burāšanas treneri. Personāla nosaukumam – vadītājs, bocmanis un divi strādnieki – tam nav nozīmes, jo visi viņi ir profesionāli burāšanas speciālisti. Bāzes vadītāju Visvaldi Briedi, piemēram, mēdz dēvēt par vislabāko Ķīšezera vēju un straumju zinātāju. Un šis vēju rūdījums ļauj arī dažkārt pretī valstsvīriem gauži skarbi pateikt: “Godātie kungi, es 50 gadus burāju. Vai jūs nesaprotat, ka Ķīšezers ir vienīgā vieta šim sporta veidam, ko daba pati devusi Rīgai!”
Bāzes pastāvēšana tikusi apdraudēta vairākkārt, tādēļ pašreizējais statuss “Kleistu” paspārnē vieš cerības par attīstību nākotnē. Arī LSVC “Kleisti” direktore Liesma Kalve ir apmierināta: “Ļoti laba jaunatnes sporta bāze, ar profesionāliem mācību spēkiem un sertificētām programmām. Ja šīs bāzes nav, tad nav pamatpakāpes jauno burātāju sagatavošanā. Tur strādā aktīvi, aizrautīgi entuziasti, jo naudas nepietiek ne jauna inventāra iegādei, ne esošā remontam. Nākotnē, protams, ir labas ieceres, kaut arī vēl sapņu līmenī. Priecē fakts, ka nu beidzot ir pieņemts lēmums: bāze netiek nodota privatizācijai. Tagad reāli var domāt par konkrētām darbībām projekta realizēšanā.”
Tā ir tā saucamā gaišā nākotne. Bet šodien Ķīšezers izskalo krastu un plēš buras, vētra gāž kokus – tie neņem vērā, ka nav naudas vai trūkst darba roku. Taču sava robeža ir arī labdarībai un bērnu vecāku palīdzībai. Un bāzes vadītājam par to sāp sirds. “Pienākumu pret valsti esam izpildījuši, līmenī turamies, šogad trīs mūsējie ir pasaules pirmajā desmitniekā, taču ir nožēlojama sajūta, ka viss atkarīgs tikai no cilvēku labestības. Agrāk līdzekļus proporcionāli virzīja, tagad arī burāšana diemžēl tiek pakārtota komerciālām interesēm. Tas viss bremzē olimpiskās burāšanas attīstību Latvijā,” Visvaldis Briedis kļūst skarbs valodā, bet tūdaļ atmet ar roku un pasmaida: “Ne jau man personīgi tas viss vajadzīgs. Paskat, cik te daudz laivu, kas gaida centīgus burātājus. Gribu novēlēt, lai Mežaparka un Rīgas bērni vairāk nodarbojas ar sportu, un īpaši iesaku burāšanu kā alternatīvu personības veidošanai. Novēlu uzturēt tās vecās simtgadīgās tradīcijas burāšanā, kas nākušas no Mežaparka, jo burātāji vienmēr augstu turējuši Latvijas karogu. Un neaizmirsīsim, ka bērni ir šo tradīciju turpinātāji.”
Te gribētos vēl ko piebilst un savukārt novēlēt neatlaidību, saglabājot un kopjot šīs tradīcijas, taču esam no darbnīcas telpām jau iznākuši krastā, kur ezers pret smilšu valni skalo decembrim neraksturīgus viļņus, it kā brīdinot: tā “vijole” uz mana ledus tik drīz vēl netiks...
Biruta Bernacka
MAB avīze "Mežaparks - Pirmā dārzu pilsēta Eiropā" 19./20. laidiens, Rīga 2007. g., decembrī
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru