Skats uz Mežaparku pēc 100 gadiem

„Te tika iekustināta kāda nopietna, augsta un cēla vajadzība, kam jākļūst par mūsu civilizācijas kopēju labumu. Paša zeme, paša nams, veselīgs un brīvas dabas ieskauts, neierobežota darbība savam un ar savdabīgo. Rūpes par dabu un mākslu kā ārpusē, tā iekšpusē, un turklāt audzināšana nesabojātā dabā, audzināšana mājas mākslai un augstām, cēlām baudām; ceļš uz labāku, tīrāku kultūru.”

Šos vārdus arhitekts Eduards Kupfers pirms simt gadiem teicis par Mežaparku. Šīs apkaimes izcilība meklējama tā sākotnējā idejā – dzīve harmonijā, un tādēļ arī vēl šodien Mežaparks ir zīmols, kura vārdu cenšas izmantot arī tādi Aplokciema un Poligona projekti, kuriem ar labu kvalitāti ir maz kopējā. Savukārt izcili būtu tas, ja arī pēc 100 gadiem Mežaparks būtu viena no patīkamākajām mājvietām Rīgā. Laikam ejot, galvenais mērķis apkaimei – dzīve harmonijā – paliek, tikai mūsdienās šī mērķa sasniegšanai ir nepieciešami citi risinājumi.

Kas šodien notiek ar Mežaparka vērtībām? Mums ir (bija?) trīs privilēģijas, kas praktiski visur arī globālajā līmenī tiek apdraudētas. Tātad šo lietu uzmanīga kopšana un respektēšana būtu pamats teicamai apkaimei nākotnē.

EZERS – bija ar neaizbūvētu piekrasti, izmantojams atpūtai. Vai jaunie projekti uzlabo apkaimes un visas Rīgas saistību ar ezeru…? Vai izdosies nepieļaut mākslīgi veidotās (būvgružu) salas atstāšanu ezerā, lai krasta „paplašināšana” nekļūst par parastu praksi?

MEŽS – svarīgs ne tikai vietējiem, bet daudziem rīdziniekiem. Parka attīstības plāni priecē ar respektu pret klusu, dabisku mežu, arī kā pret Dziesmu svētku mājām. Taču mežs ir īpašs, jo priedes turpinās arī pie mājām. Ja viņas izstāvēja starp pasaules kariem, kad tika respektētas, tad kā te izskatīsies pēc 100 gadiem, kad vairākums pašreizējo priežu savu mūžu jau būs beigušas vai nu dabiski, vai pazūdot pa sestdienu naktīm un sākot no apakšējiem zariem? Mūsu spēju ieskatīties tālākā nākotnē parādītu karte ar vecajām un mazajām priedītēm.

KLUSUMS un SVAIGS GAISS – te vislabāk jūtams, ka Mežaparku negatīvi ietekmē pārējā Rīgas attīstība. Interesanti, ka par spīti izcilajiem sasniegumiem sabiedriskā transporta iespējamai attīstībai pilsēta pārsvarā tērē naudu videi un cilvēku veselībai nedraudzīgiem personiskā auto risinājumiem, kas rada nepārtrauktu troksni, ved uz lielākiem sastrēgumiem un likvidē svaigu gaisu. Interesanti, ka kaut kāda mistiska „kopēja labuma” dēļ pietiekami plašās Rīgas daļās gar lielceļiem tīši radām veselībai kaitīgus dzīves apstākļus, kas vissmagāk skar mūsu bērnus. Vai esam spējīgi paskatīties vismaz trīs gadus uz priekšu, kad paredzēts visu smago autotransportu no Rīgas centra 11. novembra krastmalas novirzīt uz pašlaik jau iesākto Austrumu maģistrāli, un vai spējam jau tagad sabiedriskajās apspriedēs aktīvi paust savu viedokli? Savukārt vēl neapstiprinātais Brīvības ielas dubliera LIELCEĻŠ, kas no labākās pilsētplānošanas prakses ir DINOZAURS, apliecina profesionālo nekompetenci un bezatbildību.

Diskusijās par Rīgas attīstību iezīmējas izteikta līnija – ir kaut kas jāpiecieš, lai Rīga attīstītos. Kāds tad ir šīs attīstības mērķis? Tālredzīgi būtu, ja arī pārējos Rīgas dzīvojamos rajonos veidotu labu un mājīgu dzīvesvidi, līdzvērtīgu Mežaparkam, nevis nonivelētu visu, tai skaitā arī vēl pagaidām labos rajonus, līdz pelēkajam kopsaucējam. Rīgas attīstībā galvenā uzmanība jāpievērš ne tikai arhitektūrai un dzīvokļa plānojumam, bet kopējai attīstības idejai un dziļākam skatam uz harmoniju, jo Operas nams lielceļa malā būtu graša vērts. Kas notiks ar Kufalta garabērnu, kad to uz nākamiem simt gadiem ar diviem lielceļiem izolēs no pārējās pilsētas…?

Mežaparka Attīstības biedrībaI – 10

Desmit gadi nevalstiskai organizācijai ir daudz. Lai ietu uz priekšu, jānovērtē paveiktais. Esam pirmā biedrība Latvijā, kurā kopēju ideju labad apvienojās vienas apkaimes iedzīvotāji. Mūsu mērķis ir ar izglītojošu, kultūras u.c. pasākumu palīdzību veicināt tādu Mežaparka attīstību, kas saglabātu tā esošo kultūrvēsturisko un dabas mantojumu un nodrošinātu kvalitatīvu dzīves vidi pašreizējām un nākošajām Mežaparka iedzīvotāju paaudzēm.

Pirmie desmit gadi bija iespējami stiprā mērķa dēļ, un tur lielākais nopelns ir literatūrzinātniecei Saulcerītei Viesei, kura ļoti meistarīgi vadīja biedrību līdz 2003. gadam. Laba komanda ir galvenais, un pašlaik biedrībā ir 74 biedri, bet no pašiem pirmsākumiem darbojas 19 cilvēki.

Labi izdevušos darbu pamatā ir biedrības cilvēku radošais gars un pašiniciatīva, kad savas idejas īstenošanai tiek ieguldīts brīvprātīgais darbs. Laikraksts „Mežaparks. Pirmā dārzu pilsēta Eiropā” kopā ar biedrību svin desmit gadu jubileju un ir sevi pierādījis kā vietējā kultūras vērtība un attaisnojis sevi, radīdams arī paplašinājumu – „Mežaparka Akcentus”. Mūsdienīgais akcents – mājaslapa internetā savu popularitāti (vairāk nekā 100 apmeklētāju dienā) iemantoja, pateicoties aktuālajam un daudzveidīgajam saturam un piedāvātajām komunicēšanas iespējām.

Mežaparka dārzu un Ziemassvētku noformējumu konkursiem ir bijusi noteikta loma dārzu saimnieku izdomas izcelšanā, un tagad arī bez konkursiem namsaimnieki sagādā pārējiem prieku ar patīkamiem pārsteigumiem dārzā, uz balkoniem un citur.

Literārie vakari un tikšanās ar ievērojamiem, ar Mežaparku saistītiem cilvēkiem ir radījuši vietēju kultūras tīklojumu un piedzīvojuši metamorfozes, bagātinot šī laikraksta saturu. Mežaparka pavasara ballītes un rudens ielu svētki ir izcils rādītājs apkaimes sabiedrības radošajai izpausmei, kur Mežaparka Attīstības biedrībai vairs nebija galvenā loma.

Vieni no būtiskākajiem darbiem ir tie, kas prasa ikdienas uzmanību un laiku. Mežaparka vēstures apkopošana, biedrības grāmatvedības kārtošana, vienmēr svaigi ziedi pie represēto pieminekļa un savlaicīgu vēstuļu rakstīšana par aizbērto Ķīšezeru četru gadu garumā ir tikai daži piemēri biedrības cilvēku darbam.

Mežaparka Attīstības biedrība ir stipra, pateicoties izciliem sadarbības partneriem. Lai gan varētu šeit saukt organizācijas, tomēr cilvēki ir tie, kas sadarbojas, tādēļ paldies Ritai Žeibei un Arturam, Aijai Kalniņai, Saulcerītei Neilandei, Ingmāram Līdakam, Līgai Nordei, Egitai Ķirsonei, Gintai Opmanei un Aigaram Stirnam, Gundaram Vītolam, Ivetai Ārgalei, Indrai Šnēvelei, Indrai Vijupei, Ludmilai Lodei, Kristīnei Čepakinai, Vitai Ikauniecei, Jānim un Dacei Strazdiņiem, Didzim Albergam, Līgai Puriņai, Annei Bauty, Eberhardam un Karinai Šupiuss, Vijai Caunei, Andrim Zvirgzdam, Sandrai Jakušonokai, Baibai Čivželei, Betsy Hanselmanei, Helenai Barkerei un visiem citiem Mežaparka draugiem un domubiedriem. Konstruktīva sadarbība ir ar Rīgas Samariešu apvienību, Mežaparka filiālbibliotēku, Rīgas pasta 14. nodaļu, Rīgas domes Kultūras pārvaldi, Rīgas domes Satiksmes departamentu, Latvijas dārzu biedrību, Kreisā krasta kustību, Rīgas Mežaparka Gustava Ādolfa luterāņu baznīcu, kā arī ar citiem nozīmīgiem partneriem.

Viens no lielākajiem projektiem biedrībai ir bijis Mežaparka līdzsvarotas attīstības projekts, kura rezultātā ar iedzīvotāju līdzdalību tapa Mežaparka līdzsvarotas attīstības plāns un pārskats „Kas notiek Mežaparkā 2002”. Šis plāns iezīmē darbības virzienu biedrībai uz tālāku nākotni, kuras plānošanā ir jāņem vērā arī daži skarbāki apstākļi.

Nopietns izaicinājums labas apkaimes jeb dzīvesvides veidošanā ir Rīgas domes attieksme pret sabiedrības līdzdalību un ieteikumiem. Ja pirms simt gadiem pilsēta bija tā, kas kopumā sargāja sabiedrības intereses un nāca ar stingriem noteikumiem, pateicoties kuriem Mežaparks pašlaik var lepoties ar savām vērtībām, tad šodien situācija ir gluži pretēja. Šauras privātas ekonomiskās intereses tiek liktas augstāk par dzīves vides kvalitāti arī Rīgas pašreizējā attīstības plānā, kurš tiek minēts kā attaisnojums daudziem zemas kvalitātes attīstības projektiem. Kā sabiedrisko apspriežu rezultāts tiek gaidīts x „par” un y „pret”, nevis tiek meklēta kopēja valoda diskusijām par vairākumam pieņemamu labāko attīstības risinājumu.

Izcilā apkaimē dzīvo izcili cilvēki, no kuriem arī ir atkarīgs, vai Mežaparks arī pēc 100 gadiem būs izcila mājvieta Rīgā.

Saulgrieži. Pagriežamies pret sauli un gaismu.

Kristīne Āboliņa,
Mežaparka Attīstības biedrības
valdes priekšsēdētāja

MAB avīze "Mežaparks - Pirmā dārzu pilsēta Eiropā" 19./20. laidiens, Rīga 2007. g., decembrī