Kultūras un atpūtas parks „Mežaparks” ieiet jaunā vēsturiskā apritē. Blakus līdzšinējai apbūvei uzsākta jauna dzīvojamā rajona būvniecība. Šī masu medijos izskanējusī ziņa rada pārdomas. Vai līdz ar lepnajām jaunceltnēm pacelsies arī kāds kultūras nams?
Vērojumi no malas rāda, ka, runājot par „Mežaparku”, biežāk dzirdami vārdi „sports”, „atrakcijas”, „atpūta”, mazāk – „kultūra”. Tas tāpēc, ka ierīkot sporta laukumu vai atrakcijas ietaisi ir nesalīdzināmi vieglāk, nekā panākt vispārēju kultūras līmeņa kāpumu. Tam vajadzīgs sūrs ikdienas darbs bez atpūtas un brīvdienām.
Kultūras dzīves rosināšanā labi vārdi jāsaka Mežaparka Attīstības biedrībai. Tās vārds bez īpašas reklāmas jau ir kļuvis atpazīstams. Ar labām atsauksmēm noritēja biedrības desmit gadu pastāvēšanas jubileja šā gada 22. septembrī. Taču ar atsevišķu cilvēku vai organizāciju labdarību vien ir par maz. Vajadzīgi varas struktūras lēmumi un nauda. Un te pirmām kārtām jābalstās uz Rīgas domes Kultūras departamenta palīdzību.
Uzsvars liekams uz pirmskolas vecuma bērnu dziedāšanas, horeogrāfijas, zīmēšanas un citu nodarbības veidu popularizāciju. Nākotnē iedzīvotāju skaits pieaugs. Jāpagriež bērnu plūsma no pilsētas centra uz Mežaparku.
Vecāka gadagājuma cilvēkiem iecienītas bija tikšanās ar kultūras darbiniekiem Mežaparka bibliotēkā. Šeit telpu nepietiek, tādēļ šo iniciatīvu tagad pārņem Čiekurkalns. Bēdīgas beigas tradīciju ilgtspējas trūkuma dēļ.
Mežaparkam ir vajadzīga sava pastāvīga iekšējā policija. Izdemolētās tramvaja pieturas un apgāztās atkritumu urnas liecina vien to, ka pusaudžiem nav radītas sevi apliecinošas kulturālas nodarbošanās.
Arnolds Viesis
MAB avīze "Mežaparks - Pirmā dārzu pilsēta Eiropā" 19./20. laidiens, Rīga 2007. g., decembrī
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru