Atklāta vēstule LR prezidentam un Ministru prezidentam par Saulesdārzu

2008. gada 27. martā

Atklāta vēstule LR prezidentam un Ministru prezidentam

Augsti godājamais Zatlera kungs,Augsti godājamais Godmaņa kungs, Divas reizes sabiedrībai izdevās nosargāt Saulesdārzu un atstāt to valsts īpašumā, nu ir trešais mēģinājums iebāzt privātā kabatā pa gabaliņam no visdārgākā īpašuma (tieši naudas izteiksmē) Latvijā. Iepriekš sabiedrības atbalsts Saulesdārzam bija ļoti plašs, šoreiz rezultāts ir atkarīgs no cilvēku paguruma pakāpes cīņā ar izsalkušajām valdošām partijām, to sponsoriem un draugiem, kā arī no pašas valsts, par kuru Saulesdārza piemērs uzdod skarbus jautājumus.

Pirmais Saulesdārza uzdotais jautājums: Kas ir mainījies Latvijā, ka sabiedrības viedokli var neņemt vērā? Vai turpmāk tai būs katru nedēļu jāatkārto, ka Saulesdārzu ir jāpatur valsts īpašumā bērnu un jauniešu izglītības vajadzībām un latviskās kultūras kopšanai? Vai mums izglītības un kultūras vajadzībām ir nepieciešami tikai trīs pliki brāļi?

Otrkārt, Kur ir vieta vai amats valstī, pie kā sabiedrības pārstāvjiem ir nozīme vērsties Saulesdārza un savu interešu aizstāvībai?Līdz šim tika uzskatīts, ka jautājumus korekti risina atbildīgās institūcijas, taču šoreiz izskatās, ka neviena no tām NEPĀRSTĀV valsts intereses un kalpo kam citam. Izglītības un zinātnes ministrija vairs nespēj atbildēt par izglītību, ja viena privatizēt gribētāja intereses spēj piespiest IZM viegli un ātri atteikties no teritorijas, kas līdz 2025. gadam iznomāta ar mērķi nodrošināt bērnu un jauniešu sporta izglītību. Vai šādas Izglītības un zinātnes ministrijas vadībā nākotnes izglītība ir droša?

Ministru kabinets jau ar privatizācijai pozitīvu komisijas lēmumu parāda, ka viņiem sabiedrības viedoklis, kas zināms no iepriekšējām reizēm, ir vienaldzīgs, un vērsties pie tā sabiedrībai nav vērts.Darījumi notiek slepeni, pretēji demokrātiskas valsts principiem, nekonsultējoties un pat neinformējot sociālos partnerus. Saulesdārza gadījumā pašlaik konsekventi ignorētais partneris ir organizācijas, kuras darbojās Saulesdārza konsultatīvajā padomē un pēc padomes piespiedu likvidācijas no IZM puses vienmēr ir bijušas spiestas meklēt informāciju, mēģinot ministrijās un departamentos sazvanīt amatpersonas pa norādītajiem nemobilajiem telefoniem, kas 90% gadījumu nenoved pie vēlamā adresāta, kā arī ar žurnālistu palīdzību.

Valsts televīzijai ir jākalpo arī sabiedrības un tiesiskuma interesēm, taču 2008. gada 20. marta Panorāmas sižetā par Saulesdārzu pirms raidījuma veidošanas Mežaparka Attīstības biedrība tika informēta, ka vienu retajiem, kas izprot privatizācijas aizkulises un pārvaldes procesus (Sabiedrību par atklātību Delna), Panorāma šoreiz ēterā nerādīs. Neizprotamā veidā arī viena bijušā izglītības un zinātnes ministra precīzais un līdz detaļām kompetentais viedoklis nav rādāms, atstājot skatītājiem tikai banālu virspusējību bez jebkādām norādēm par iespējamiem valsts likumu pārkāpšanas gadījumiem Saulesdārza ceļā.

Kāds valstij un sabiedrībai būtu ilglaicīgais ieguvums, ļaujot privatizēt vērtīgās Saulesdārza teritorijas daļas? Argumentu trūkums sabiedriskajā telpā norāda uz to neesamību. Vienīgais izskanējušais arguments, ka privatizējamā teritorijas daļa nav vēsturiskais Saulesdārzs, nav patiess, jo attiecīgie gruntsgabali tika atdalīti no vēsturiskā gruntsgabala tikai pēc 2000. gada. Kā privatizācijas pamatojums ir minēts fakts, ka šie Saulesdārza gruntsgabali nav nepieciešami bērnu jauniešu sporta izglītībai. Vai vienīgi SIA „Ķeizarmežs” ir tiesīgs nomāt Saulesdārzu izglītības vajadzībām? Ja tas kādā teritorijas daļā kā valsts īpašumā to vairs nevēlas veikt, kādēļ netiek izsludināts atklāts konkurss uz Saulesdārza apsaimniekošanu? Visbeidzot, Kas valstī ir lēmumu pieņēmējs: Saeima vai Ministru kabinets? 2007. gadā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pieņēma lēmumu Saulesdārzu kā nozīmīgu mantojumu un vērtīgu resursu paturēt valsts īpašumā, taču pēc gada Ministru kabineta komiteja pieņem pretēju lēmumu. Vai valstī pastāv politikas pēctecība un kādēļ minētā Saeimas komisija neiebilst pret tās lēmumu ignorēšanu?Vai nav absurdi, ka vienīgā sabiedrības cerība Saulesdārza gadījumā ir nevis godprātīgi valsts pārstāvji, bet tikai kontrolējošās iestādes – KNAB, Tiesībsargs, Valsts kontrole? Saulesdārza gadījums ir tikai viens neliels indikators, tomēr tas liecina par SISTĒMU valstī. Zatlera kungs, vai šie ir TIKUMI, kurus ir vērts stiprināt valsts pārvaldē un sadarbībā ar Latvijas pilsoņiem?Godmaņa kungs, vai šis ir ilgi lolotais valsts pārvaldes modelis, par kuru balsojām pirms 18 gadiem 4.maijā, un ko Jūs iedzīvināt, uzņemoties ministru prezidenta pienākumus šajā reizē?

Cerībā un konkrētām atbildēm uz izvirzītajiem jautājumiem, Ar cieņu,Mežaparka Attīstības biedrība.