Zoodārza restorāns
Turpinot soļot pretī Zooloģiskā
dārza simtgadei, šoreiz stāsts par
bijušo restorānu un ēkas šodienas
dzīvi.
Turpinot soļot pretī Zooloģiskā
dārza simtgadei, šoreiz stāsts par
bijušo restorānu un ēkas šodienas
dzīvi.
Restorāns iezīmēts jau 1913.
gada Zoodārza plānā. Šī ir vienīgā
mums zināmā Zooloģiskā dārza
ēka, kura iemūžināta krāsainā 20.
gadsimta sākuma pastkartē.
Sākotnēji Zooloģiskā dārza res-
torānu nomājis un vadījis ekonoms
Timms.
Bufetes zālē apmeklētājus
sagaidījis krievu valodā runājošs
papagailis - Moluku kakadu.
Tā kā Zoodārzs bija izglītības
un atpūtas vieta visiem iedzīvotāju
slāņiem, arī restorāns bija vieta,
kas pulcēja vienkāršo tautu. Nekā-
da lielā peļņa, šķiet, netika gūta.
Naudīgākai publikai bija paredzēts
ezermalas restorāns.
Trīsdesmitajos gados Zooloģis-
kā dārza restorāns darbojās, ēka un
pagalms bija norobežoti no Zoo-
dārza ar sētu. Zoodārza restorāns
bija labi apmeklēts un ar īpaši labu
virtuvi. Tā īpašā pievilcība bija tā,
ka restorāns līdz ar Mežaparku ofi-
ciāli skaitījās ārpus Rīgas. Rīgā
restorāni pusnaktī bija jāslēdz. Pēc
pusnakts bagātie cilvēki no pilsē-
tas brauca uz Mežaparku. Zoolo-
ģiskā dārza restorānam bija savs orķestris,
viesojās dejotāji un dziedātāji.
Ja Zoodārza restorānā vairs
nebija vietas, publika varēja doties
arī uz netālu esošo vācu jahtkluba
restorānu.
Pēc otrā pasaules kara ēku pie-
lāgoja citām vajadzībām. Ēkas
labajā spārnā iekārtoja un 1948.
gadā pirmo reizi apmeklētājiem
atvēra akvāriju. Tas bija ierīkots
priekšzīmīgi un ar gaumi, guva ne
vien publikas, bet arī speciālistu
atzinību. Īpaša bijusi aukstūdens
zivju ekspozīcija, kurā ūdens caur-
teci 24 stundas diennaktī nodroši-
nājis artēziskais urbums. Aukstū-
dens zivju ekspozīcija pastāvēja
līdz deviņdesmito gadu sākumam.
Pēc ilgstoša remonta akvāriju
atkal atvēra 1996. gada vasaras
sezonā.
Ēkas kreiso spārnu padomju
gados izmantoja par ziemas mītni
putniem u.c. dzīvniekiem. Pirms
nojaukšanas 1992. gadā te mituši
krēpjvilki.
Bijušajā restorāna zālē Zoodār-
za pašdarbnieki dziedāja, dejoja un
spēlēja teātri. Īpaši aktīvi tas noti-
ka t.s. Vīksnes laikā. (Veterinā-
rārsts Arvīds Vīksne vadīja Zoolo-
ģisko dārzu otrā pasaules kara un
pēckara gados un esot spējis lielis-
ki saliedēt darbinieku kolektīvu.)
Zālē pulcējās arī jaunie naturā-
listi, ilgus gadus darbojās kinolek-
torijs, notika konkursi, lekcijas,
Putnu dienu pasākumi, Ziemas-
svētku eglītes u.c.
1994. gadā atjaunotajā zālē
atvēra Latvijas abinieku un rāpuļu
ekspozīciju, kurā apskatāmas visas
Latvijā sastopamās sugas, tai skai-
tā retie un aizsargājamie:smilšu
krupis, sarkanvēdera ugunskrupis,
Eiropas kokvarde, gludenā čūska
u.c.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru