Lauvas Cēzars un Princis1930tajos gados.Zooloģiskais dārzs ceļā uz simtgadi
Kas gan būtu dārzs bez lauvām? Jau pagājušā gadsimta sākumā, apmēram tur pat kur tagad „...pēc Hagenbeka zooloģiskā dārza parauga ierīkotas bedres lauvām, kurās viņas var dzīvot cauru gadu. Sliktā gada laikā tās paslēpjas savās mūra mājiņās. Še ir divi pāri skaistu Nūbijas lauvu, kuras ik pārdienas tiek izlaistas svabadībā”. Tā raksta mūsu pirmais direktors Kārlis Grevē „Vadonī pa zooloģisko dārzu Rīgā”,1913. gadā.
Trīsdesmitajos gados atjaunotajā zoodārzā pirmie lauvas, Cēzars un Princis, iegūti no ceļojoša cirka. Nedaudz vēlāk Rīgas pilsētas valde no Hagenbeka firmas iegādājas un uzdāvina zooloģiskajam dārzam četrus lauvēnus. Tie ir vēl mazi un kopēji nespēdami mazuļus atšķirt, sprādzē lauvēniem ap kaklu dažādu krāsu siksniņas. Rakstītās liecībās saglabājušās ziņas, ka, pēc vairākkārtējiem apmeklētāju lūgumiem, administrācija piekāpusies un atļāvusi par maksu fotografēties kopā ar mazajiem lauvēniem. Tā rezultātā 1937. gadā pārsteidzoši lieli bijuši ieņēmumi no pārdotām skatu kartēm, pāvu spalvām, bērnu vizināšanas ar ēzelīti un kamieļiem un fotografēšanās ar lauvēniem.
Kas gan būtu dārzs bez lauvām? Jau pagājušā gadsimta sākumā, apmēram tur pat kur tagad „...pēc Hagenbeka zooloģiskā dārza parauga ierīkotas bedres lauvām, kurās viņas var dzīvot cauru gadu. Sliktā gada laikā tās paslēpjas savās mūra mājiņās. Še ir divi pāri skaistu Nūbijas lauvu, kuras ik pārdienas tiek izlaistas svabadībā”. Tā raksta mūsu pirmais direktors Kārlis Grevē „Vadonī pa zooloģisko dārzu Rīgā”,1913. gadā.
Trīsdesmitajos gados atjaunotajā zoodārzā pirmie lauvas, Cēzars un Princis, iegūti no ceļojoša cirka. Nedaudz vēlāk Rīgas pilsētas valde no Hagenbeka firmas iegādājas un uzdāvina zooloģiskajam dārzam četrus lauvēnus. Tie ir vēl mazi un kopēji nespēdami mazuļus atšķirt, sprādzē lauvēniem ap kaklu dažādu krāsu siksniņas. Rakstītās liecībās saglabājušās ziņas, ka, pēc vairākkārtējiem apmeklētāju lūgumiem, administrācija piekāpusies un atļāvusi par maksu fotografēties kopā ar mazajiem lauvēniem. Tā rezultātā 1937. gadā pārsteidzoši lieli bijuši ieņēmumi no pārdotām skatu kartēm, pāvu spalvām, bērnu vizināšanas ar ēzelīti un kamieļiem un fotografēšanās ar lauvēniem.
Pārsteidzoši lieli bijuši ieņēmumi no apmeklētāju fotografēšanās ar lauvēniem1937. gadā.
1939. gadā par galvas pilsētas valdes līdzekļiem pēc A.Kalniņa kunga projekta uzbūvēta jauna, moderna lauvu māja ar plašu āra aploku un pieciem iekšsprostiem ar centrālu apkuri.
Lauvu „ziedu laiki” Rīgas Zooloģiskajā dārzā bija pēc II Pasaules kara. Laikā no 1945. līdz 1955. gadam te piedzimuši 50 lauvēni. Lieli nopelni lauvu vairošanā bija Arvīdam Vīksnem, kurš, būdams veterinārārsts un zoodārza direktors, ieviesa jaunas kopšanas un turēšanas metodes.
Žurnālā „Zvaigzne” 1954. gadā viņš raksta:
„Lai gūstā iegūtu no lauvām veselīgus pēcnācējus, jāgādā par rūpīgu vaislas dzīvnieku atlasi, lauvu barībā jāievēro vislielākā dažādība, dzīvniekiem jādod iespēja katru dienu brīvi kustēties un sauļoties ārējos sprostos.” Rīgas salcietīgie lauvas ārā pastaigājās arī ziemā.
Padomju gados kolekcijas vērtības mēraukla bija sugu skaits zoodārzā, bet Rīgas zoodārzs allaž bijis viens no labākajiem! Tā nu lauvu arēna sadalīta ar šķērssienām un pārvērsta par „komunālo dzīvokli”, kur cits citam blakām dzīvo ne vien lauvas, bet arī panteras, jaguāri, pumas, koijoti, bruņrupuči un citi dzīvnieki.
„Lai gūstā iegūtu no lauvām veselīgus pēcnācējus, jāgādā par rūpīgu vaislas dzīvnieku atlasi, lauvu barībā jāievēro vislielākā dažādība, dzīvniekiem jādod iespēja katru dienu brīvi kustēties un sauļoties ārējos sprostos.” Rīgas salcietīgie lauvas ārā pastaigājās arī ziemā.
Padomju gados kolekcijas vērtības mēraukla bija sugu skaits zoodārzā, bet Rīgas zoodārzs allaž bijis viens no labākajiem! Tā nu lauvu arēna sadalīta ar šķērssienām un pārvērsta par „komunālo dzīvokli”, kur cits citam blakām dzīvo ne vien lauvas, bet arī panteras, jaguāri, pumas, koijoti, bruņrupuči un citi dzīvnieki.
Lauvu mītnes fotogrāfija žurnālā „Latvijas architektūra” 1939. gadāAr Rīgas domes atbalstu Lauvu mītnes sākotnējais tēls atjaunots 1998. gadā.
Atmiņu stāstus par seniem un ne tik seniem laikiem
ar pateicību uzklausīs zooloģiskā dārza darbinieces
Daiga Leimane un Elvīra Hrščenoviča
daiga.leimane@gmail.com
Atmiņu stāstus par seniem un ne tik seniem laikiem
ar pateicību uzklausīs zooloģiskā dārza darbinieces
Daiga Leimane un Elvīra Hrščenoviča
daiga.leimane@gmail.com
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru