Atklās studentu izstrādāto Mežaparka pārvērtību izstādi

Rīga, 2008. gada 13. augusts – piektdien, 15. augustā, plkst. 14.30 Latvijas Arhitektu savienībā, Rīgā, Torņa ielā 11, notiks Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rīkotās starptautiskās arhitektūras studentu vasaras universitātes «Kultūra. Zooloģija. Urbānisms.» noslēguma diskusija un studentu izstrādāto Mežaparka attīstības priekšlikumu izstādes atklāšana.

Vasaras universitātē «Kultūra. Zooloģija. Urbānisms.» divu nedēļu garumā studenti no ASV, Austrijas, Gruzijas, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas un Rumānijas modelēja Rīgas Mežaparka areāla publiskās ārtelpas daudzveidīgas izmantošanas perspektīvas: studenti apskatīja Rīgas Zoodārza un Kultūras un atpūtas parka «Mežaparks» mijiedarbību, piedalījās mācību ekskursijās, klausījās lekcijas un sniedza priekšlikumus Mežaparka attīstībai.

Vasaras universitātes laikā Mežaparkā darbojās četras studentu darba grupas: «Urban Forest Narratives», «Communication», «Zoology beyond Animals», «Sense City», kas pētīja Mežaparka infrastruktūras attīstības iespējas un draudus, diskutēja par Mežaparka rekreatīvo funkciju paplašināšanas iespējām, modelēja indivīda emocionālās sajūtas sociālo aktivitāšu laikā, izzināja esošās Mežaparka identitātes šķautnes, lai saskaņā ar prognozējamām Mežaparka iedzīvotāju un apmeklētāju interešu tendencēm ilgtermiņā meklētu jaunus Mežaparka identitātes attīstības aspektus.

Darba grupas «Urban Forest Narratives» vadītāja arhitekte Alise Pļaviņa stāsta, ka viņas vadītā darba grupa analizēja pirmos iespaidus un sajūtas Mežaparkā un salika tos grupas kopējā stāstā par Mežaparku: kā Mežaparkā pietrūkst, ko vajadzētu attīstīt, kur mežam vajadzētu ļaut attīstīties savvaļā un kur pilsētvidei jāļauj iejaukties meža dabīgajā vidē utt. «Tas ir stāsts par to, ko mēs paši vēlamies Mežaparkā redzēt un kā mēs vēlamies tur justies. Viena studente vēlētos izveidot «parku parkā» – sakārtotu zaļo zonu ar ziediem un strūklaku. Viņasprāt Mežaparka mežonīgums mazliet atbaida – cilvēki ļoti reti nokāpj no asfalta un ieiet mežā. Otra studente pamanīja, ka Mežaparkā nav iespējams visu aplūkot no attāluma – ir vajadzīgs skatu tornis – tas būtu labs iemesls doties dziļāk mežā, kāpt augstāk un skatīties tālāk. Savukārt austriešu students domā par meža izgaismošanu – lai mežs arī tumšajā diennakts laikā būtu pievilcīgāks,» stāsta A. Pļaviņa.

Darba grupas «Communication» dalībniece topošā ainavu arhitekte Ilze Rukšāne atklāj, ka viņas vadītā grupa aktīvi komunicēja ar Mežaparka apmeklētājiem un iedzīvotājiem: «Mums bija svarīgas viņu domas un sajūtas – tas, kā viņi izjūt Mežaparku. Mēs mēģinājām izprast, kā cilvēki jūtas Mežaparkā, kas viņiem patīk vai nepatīk, kas ir tā burvība, ar ko Mežaparks cilvēkus pievelk.» Grupas «Communication» skatījums uz Mežaparka attīstību ir globāls. Viens no grupas izstrādātās attīstības vīzijas elementiem ir infrastruktūras jautājums – kā nokļūt līdz Mežaparkam. Grupa secinājusi, ka ērtākai nokļūšanai līdz Mežaparkam būtu nepieciešami veloceliņi no Čiekurkalna, Teikas, Juglas, Vecmīlgrāvja, Sarkandaugavas. Potenciāli izmantojams infrastruktūras elements ir dzelzceļš. Būtu nepieciešami ērtāki tramvaji, kā arī – ja izveidotu ērtu pievedceļu, nokļūšanai Mežaparkā varētu izmantot arī trolejbusus, kas apstājas Duntes ielā. Studentu izstrādātajā Mežaparka attīstības vīzijā ir paredzēta vieta arī autostāvvietas izveidei.

Arhitekts Juris Platacis stāsta, ka viņa vadītā studentu grupa «Zoology beyond Animals», izstrādājot Mežaparka attīstības vīziju, vairāk koncentrējās tieši uz Mežaparka iedzīvotāju vēlmju un savstarpējo attiecību analizēšanu. Aptauju, eksperimentu un novērojumu rezultātā studenti Mežaparka iedzīvotājus ir sadalījuši tipos, kas pēc izturēšanās un uzvedības atbilst noteiktu sugu dzīvniekiem – ezim, valim, stārķim, bezdelīgai u. c. «Cilvēks, tāpat kā dzīvnieks, ir bioloģiska būtne, un tas dzīvnieciskais aspekts, kas ir katrā cilvēkā, nebūt nav zemisks, bet gan ļoti interesants. Mūsuprāt, viens no visuzskatāmākajiem ir cilvēka teritoriālais instinkts – kā viņš aizsargā savu teritoriju, kā viņš to iezīmē utt. Mēģinājām vilkt paralēles un meklēt kopsakarības starp Mežaparka iedzīvotāju sociālajām klasēm un paaudzēm. Piemēram, ežu tipam pielīdzinājām tos Mežaparka iedzīvotājus, kas pārlieku uzsvērti sargā savu teritoriju, un secinājām, ka pieņēmums par to, ka jaunie Mežaparka iedzīvotāji ap mājām būvē dubultos žogus un uzstāda novērošanas kameras, ir stereotipisks,» atklāj J. Platacis.

Darba grupa «Sense City», atklājot jaunas Mežaparka identitātes šķautnes, Mežaparkā izveidoja mākslinieciskas instalācijas no dabiskām izejvielām. Instalācijas ir izgaismotas un, sākot no piektdienas, 15. augusta, būs aplūkojamas Mežaparkā.

Vasaras universitātes dalībnieki aplūkoja Mežaparku filozofiski un, izstrādājot tā attīstības priekšlikumus, akcentu lika uz vietas identitāti ietekmējošo faktoru apzināšanu un ievērtēšanu gan arhitektoniski telpiskajā, gan sociālajā aspektā.

Vasaras universitātes mērķis ir stimulēt urbānā dizaina procesus un rosināt sabiedrībā plašāku diskusiju par pilsēttelpas pilnvērtīgas un ilgtspējīgas lietošanas un attīstības aspektiem.

Starptautisku vasaras universitāti arhitektūras un saistīto nozaru studentiem jau sesto gadu pēc kārtas organizē RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departaments un Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte.
Ar vasaras universitātes laikā tapušajiem studentu priekšlikumiem vizuāli baudāmā formā ikviens interesents varēs iepazīties izstādē Latvijas Arhitektu savienības telpās, Torņa ielā 11, no 15. augusta līdz 10. septembrim