ATSAUKSMJU ANKETA par Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskatu

Mežaparka Attīstības biedrība
Lībekas iela 27
Tālr. 67518014
Priekšlikumi.
Attiecībā un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (RTIAN) novērtējumu

1. Vides pārskatā ir jāievēro likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 3.panta 2) punkta prasība ietekmes novērtējumu veikt, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no ieinteresētajām valsts institūcijām un pašvaldībām, kā arī 16.panta 2) punkts. Pašlaik nav ņemts vērā Vides pārraudzī-bas valsts biroja 2008. gada 25. jūlija vēstules 1. punkts par summāro ietekmju novērtēšanu plānotajai attīstībai starp Mežaparku, Čiekurkalnu, Ķīšezeru un kapiem. Tādējādi, piemēram, par nebūtisku ietekmi Vides pārskatā ir nosaukta situācija, kad teritorijas Kokneses prospektā 1a ielu plānojuma rezultātā pašreizējās Mežaparka ieliņās, kur divas mašīnas viena otrai pa brauktuvi garām nevar tikt, neiebraucot zālienā, turklāt vietām nav arī gājēju ietve, satiksme palielināsies vismaz 30 REIZES. Uzskatām, ka korekti, kā arī Rīgas deklarētajai ilgtspējīgai attīstībai atbilstoši jauna attīstības centra satiksmi būtu jārisina, nevis piesaistot papildus personisko autotransportu, bet uzlabojot nodrošinājumu ar sabiedrisko transportu, samazinot autostāvvietu skaitu, kā arī jauno centru ielu pievienojumus maģistrālajām ielām veidot pie Austrumu maģistrāles (kā tika solīts sabiedriskajā apspriedē par Austrumu maģistrāles posmu no Vairoga ielas līdz Meža prospektam), Kokneses prospekta un Ķīšezera ielas.

2. Vides pārskatā saskaņā ar likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” būtību ir jāņem vērā ietekmju kumulatīvais efekts, kā arī ietekme uz iedzīvotājiem un vidi, it īpaši šādai paredzētajai attīstībai:
 - Jauno attīstības centru veidošana ar samazinātu brīvās teritorijas rādītāju;
 - Personiskā autotransporta infrastruktūras nodrošinājuma nesamērīga attīstība salīdzinājumā ar velotransportu un sabiedrisko transportu;
 - Apstādījumu teritoriju ierobežotā attīstības iespēja dēļ prasībām, pirmkārt, pie katras ēkas nodrošināt nepieciešamo autostāvvietu skaitu, un otrkārt, brīvās teritorijas izmantošanai un apstādījumiem tajā. Nozīmīga Rīgas daļa tiek atvēlēta apbūvei apstādījumos, taču apstādījumu īpatsvars tiek norādīts vienīgi savrupmāju teritorijās. Pārējās teritorijās tas ir manipulējams brīvās teritorijas kontekstā. Pēc būtības apstādījumus var veidot brīvajā teritorijā (259), un ir noteikts (262.), ka neatkarīgi no brīvās teritorijas apmēra, to labiekārto, intensīvi izmantojot apstādījumus, t.i., vismaz 70% no brīvās teritorijas sedz apstādījumi. Noteikumos piedāvātā formula nosaka, ka brīvās teritorijas minimālais lielums ir izpildīts, ja attiecīgi sabalansē ēkas lielumu pret gruntsgabala izmēru un visā neapbūvētajā platībā ierīko ar ekobruģi segtu autostāvvietu , savukārt tai minimālais apstādījumu īpatsvars ir jau tikai 7-10% no stāvvietas teritorijas. Ja tur ierīko sporta laukumu, tad apstādījumu minimums tajos nav norādīts. Tādējādi izveidojas situācija, ka apbūvē apstādījumos ārpus savrupmāju teritorijām, jaunajos centros un daudzstāvu apbūves teritorijās kvalitatīvi apstādījumi vispār var nebūt. Šo apsvērumu dēļ uzskatām par pārskatāmu Vides pārskata apgalvojumu par apstādījumu daudzuma un kvalitātes pietiekamu nodrošinājumu.
 - Prasība mežaparku apmeklētājus nodrošināt ar autonovietnēm (tādējādi ievērojamu pašreizējo mežu platību var nākties ziedot autonovietnēm). Uzskatām, ka sabiedriskais transports Rīgā ilgtspējīgas attīstības kontekstā ir uzskatāms par prioritāru pieejamības nodrošināšanai.
 - Daugavas un ezeru paredzamā nepieejamība iedzīvotājiem Brīvostas un būvniecības attīstības rezultātā.

3. SIVN ir jāsniedz novērtējums valsts nozīmes autoceļa (Ziemeļu koridors) caurbraukšanu visai pilsētai. Analoģiskos gadījumos pilsētās (Saulkrasti, Bauska, u.c.) šāda un mazāka mēroga auto-satiksmes kaitīgā ietekme uz cilvēku veselību, drošību un vidi ir VIENĪGAIS iemesls autoceļa izcelšanai ārpus pilsētas, piešķirot miljonus apbraucamo ceļu būvniecībai. Tādēļ Vides pārskatā šī autoceļa vairākkārtēju nosaukšanu par vēlamu un nepieciešamu darbību uzskatām par neko-rektu, turklāt ignorējot faktu, ka Rīgā jau pašlaik gaisa piesārņojums pārsniedz likumos noteik-tās normas, kā arī potenciālo iedzīvotāju skaitu, kas tiks pakļauts piesārņojumam un troksnim. 

4. Lūdzam izvērtēt atļauju celt divas ēkas uz viena gruntsgabala Mežaparka teritorijā un tās ietekmi uz iespējamo koku daudzuma ievērojamo samazināšanos šīs normas īstenošanas gadījumā. Uzskatām, ka tādējādi nav iespējams nodrošināt pieprasīto 75% apstādījumu īpatsvaru apbūvē ar apstādījumiem savrupmāju teritorijās.

5. Vairākas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu normas, kurām it kā jāaizsargā sabiedrības intereses, var neņemt vērā, ja tam piekrīt pašreizējie zemes gabalu īpašnieki (287., 291., 304., 339., 382., 445.1.3., 445.2.3., 445.3.2., 445.3.3., 575.7., 593.). Tātad Vides pārskatam ir jāizvērtē arī šo normu neievērošanas iespējamības ietekmi.

6. Lūdzam izvērtēt vibrācijas ietekmi RTIAN 306. punkta izpildes gadījumā.

7. Lūdzam izvērtēt Park & Ride sistēmas izveidošanu Inčukalna ielā, Ezermalas ielā un Viestura prospektā (kas paredzēts pēc priekšlikuma nr. 14), jo stāvvietu izveidošana šeit:

1) ir pretrunā ar Park & Ride sistēmas būtību, ka mašīnas ir jāatstāj pie Rīgas robežas un tālāk jābrauc ar sabiedrisko transportu, 
2) šo ielu tuvumā nemaz nav ērtu un uz pilsētas centru braucošu sabiedriskā transporta maršrutu, kā arī tādus nemaz nav paredzēts no jauna attīstīt.

8. RTIAN, atļauto stāvu plānojumā un atļautās izmantošanas plānojumā nav ņemti vērā daudzi iedzīvotāju priekšlikumi. Ierosinām šos priekšlikumus vērtēt kā alternatīvas teritoriju attīstībai konkrētajos gadījumos un izvērtēt, kurš no variantiem būtu vides kvalitātei labāks.


-1- 1000 m2 zemesgabalā tiek celta 20 stāvu ēka, kuras virszemes apbūves laukuma platība zemesgabalā ir 200m2, tātad atlikušais brīvais laukums ir 800 m2. Tad pēc formulas brīvās teritorijas platība B ir 20%. Tieši tāda pati brīvās teritorijas platība ir gadījumā, ja no ēkas brīvajā laukumā ir ierīkota autostāvvieta ar ekobruģi, sporta laukums (ar ekoloģisku segumu) vai zemes līmenī neapbūvēta platība, ja tās atrodas zem būves vai tās daļas, kura pacelta virs zemes vismaz 3,5 m.