Pievērsiet uzmanību plānotajai Mežaparkā attīstībai. Aktuāli līdz 24. aprīlim

Līdz 24. aprīlim notiek

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018. gadam grozījumu

galīgās redakcijas

sabiedriskā apspriešana 

Rīgas Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā http://www.rdpad.lv/topicality/deliberative/article.php?id=95347 var iepazīties ar grozījumu saturu, jaunajiem teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem (RTIAN), kā arī kartēm par teritorijas atļauto izmantošanu (zonējumu), stāvu skaitu un aizsargjoslām. 

Ja Jums ir komentāri vai iebildumi par šiem materiāliem, jāraksta atsauksme Rīgas domei (atsauksmes lapa adresē: http://www.rdpad.lv/uploads/sab_apspried/rtian/Anketa_RTP_grozijumu_galiga_redakcija.doc ). Ja vēstulē nav norādīts pamatojums kādam komentāram vai priekšlikumam, šo komentāru Pilsētas attīstības departaments var neņemt vērā. 

Attiecībā uz Mežaparku un tam tuvējām teritorijām grozījumos ir šādi jaunumi: 
Rīgas teritorijas iedalījumā apkaimēs (RTIAN 4. pielikums) Mežaparka oficiālajā apkaimē tiek ieskaitīta arī potenciālā apbūve armijas poligona teritorijā un starp Ķempes ielu un Ķīšezera ielu (jaunā centra teritorija ar atļauto stāvu skaitu virs 20 stāviem). Tas ir pretrunā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta apkaimes definīciju:

Dzīvojamais rajons (apkaime) – tā ir piemērota lieluma apdzīvota vide, kam ir sava apkalpe, identitāte un raksturs, kas izriet no apbūves veida, fiziskajām robežām, ainavas un iedzīvotāju kopības izjūtas.
Atļautais stāvu skaits visā Mežaparka savrupmāju rajonā ir 3 stāvi, bet ēkas augstums ne augstāks kā 12 metri (400.2. punkts). Tas ir pretrunā ar vēsturiskajiem Mežaparka izveides principiem, kur atļauti bija tikai divi stāvi (neskaitot bēniņus vai mansardu), kā arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas viedokli par Mežaparka vēsturisko apbūvi.
RTIAN 400.8. punkts nosaka, ka uz zemesgabala var būt viena māja un viena ēka palīgizmantošanai. Savukārt definīciju sadaļā nav minēts, kas ir palīgizmantošana, bet ir noteikts, kas ir palīgēka. … 
Rīgā tiek precizēta Park&Ride („Novieto un brauc”) sistēma, kuras būtība citās pilsētās ir autostāvvietu izvietošana pie pilsētas robežas tieši pie labiem sabiedriskā transporta mezgliem, lai ikdienas braucēji no piepilsētām var atstāt savu personisko automašīnu stāvvietā un tālāk pilsētā doties ar sabiedrisko transportu, tādējādi samazinot automašīnu plūsmu (sastrēgumus), kā arī gaisa piesārņojumu un troksni pilsētas iekšienē. Viens no šādiem Park&Ride sistēmas stāvparkiem ir ieplānots Inčukalna ielā, starp kapiem un jaunuzcelto Austrumu maģistrāli. Tas ir pretrunā ar Park&Ride sistēmas būtību, jo:
nav izvietots pie pilsētas robežas, bet iekšienē, tādējādi veicinot personiskā auto pastiprinātu iebraukšanu pilsētā;
nav izvietots sabiedriskā transporta tiešā tuvumā, tātad ļoti maz varbūtība, ka autobraucēji to izmantos paredzētajā nolūkā, tādējādi nelietderīgi tiks izmantoti nodokļu maksātāju līdzekļi (sistēmas izveidei, kura būs neefektīva). Turklāt attīstības plānā neviens jauns sabiedriskā transporta maršruts nav ieplānots pa Austrumu maģistrāli, un uz pilsētas centru, kur dodas gandrīz visi braucēji, pa šo maģistrāli nevar nokļūt. Tramvajs ir vairāk kā kilometru attālumā, bet tuvākais transports – 48. autobuss ved uz Ulbrokas kapiem (ārā no pilsētas...);
ir izvietots tieši Mežaparka dzīvojamā rajonā, kur Austrumu maģistrāles dēļ (pēc gaisa un trokšņa piesārņojuma modelēšanas datiem) jau būs pārsniegtas pieļaujamās gaisa un trokšņa piesārņojuma normas, tātad vēl viens jauns auto piesaistes objekts (Park&Ride stāvparks) situāciju ar piesārņojumu vēl vairāk pasliktinās.
Teritorijā Ezermalas ielā no TEC kanāla uz Mežaparka pusi ir ieplānota jauna apbūve – izglītības iestāžu būvniecība (koši dzeltenais krāsojums atļautās izmantošanas kartē), turklāt pirms būvniecības ir paredzēta teritorijas inženiertehniskā sagatavošana (uzbēršana). Tas ir pretrunā ar Aizsargjoslu likumu, jo šī apbūve ir plānota Ķīšezera aizsargjoslā un applūstošajā teritorijā. Tas potenciāli:
likvidēs tiešu atklātu skatu uz Ķīšezeru un padarīs to neredzamu visā Mežaparka apkaimes teritorijā;
ietekmēs tuvāko teritoriju gruntsūdens līmeni.
Bijušā armijas poligona teritorijā (saukts par Jauno Mežaparku), kas 28 hektāros ir centra apbūves teritorija ar plānotu augstceltņu apbūvi (līdz 25 un vairāk stāviem), izbraukšana no tā ir paredzēta uz Kokneses prospektu, plānoto Brīvības ielas dublieri, bet virzienā uz Sarkandaugavu uz Klaipēdas ielu, kas savienojas ar Glika, Stendera un Vatsona ielām. Tādējādi satiksme uz Klaipēdas un Glika ielas stūra un arī uz pašām ielām, kur līdz šim bija 2-3 auto maksimumstundā, bet pēc 4-stāvu apbūves īstenošanas Glika ielas neapbūvētajā pusē būtu ap 90 auto maksimumstundā, paliktu vēl ievērojamāka. Tas ir pretrunā ar:
sabiedriskajā apspriedē par Austrumu maģistrāli solīto, ka jaunajam centram tiks paredzēta izbraukšana un Austrumu maģistrāli (tāda nav paredzēta, tas aplūkojams atļautās izmantošanas kartē);
jaunā centra būtību – viegli sasniedzams no plašākas apkārtnes – tātad pa lielākām maģistrālēm, nevis līkumojot pa privātmāju rajona šaurajām ieliņām;
Klaipēdas, Glika, Vatsona ielas vietējas nozīmes statusu un pašreizējo platumu un iekārtojumu (turklāt šo ielu paplašināšana vai pārveidošana vairāk automašīnu uzņemšanai būtu pretrunā ar valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa „Mežaparks” statusu);
ES un valsts prasībām gaisa piesārņojuma jomā, jo intensīva satiksme pa šīm šaurajām ieliņām izraisīs pieļaujamo putekļu (PM10) normu pārsniegumu.

Risinājums būtu ieteikums RTIAN 13. pielikumā, kur izvirzītas prasības teritorijas Kokneses 1a detālplānojumam, norādīt arī prasību paredzēt izbraukšanu Sarkandaugava virzienā organizēt pa Austrumu maģistrāli, nevis caur Mežaparka dzīvojamo rajonu.
Uz Dienvidiem jeb Ķīšezera ielas pusi no Ķempes ielas, kur pašreizējam augstceltņu kvartālam ir ielikts atļautais stāvu skaits – 12 stāvi (pateicoties MAB iepriekšējam iesniegumam), blakus esošajā teritorijā starp Kokneses prospektu, Ķempes ielu un perspektīvo Mežezera ielu ir atļauts 17-23 stāvi, tādējādi nav ievērots Pilsētas attīstības departamenta definētais harmoniskuma princips jaunā centra teritorijā. 
Jauno centru teritorijās RTIAN 473.punkts paredz, ka Pie robežas ar zemesgabalu, uz kura atrodas savrupmāja, daudzstāvu apbūves augstums nepārsniedz 4 stāvus 30 m platā joslā no zemesgabala robežas. Tas nozīmē, ka PĒC 30 metriem no savrupmājas var būvēt kaut debesskrāpi. Tas vairāk attiecas uz Mežaparka daļu pie Stendera un Klaipēdas ielām (parādīts stāvu kartē).
Mežaparka PARKA teritorijā prasībās tā detālplānojuma izstrādei minēts, ka:
parka teritorijā jāplāno maksimālo apbūves intensitāti 20% un brīvo teritoriju – 400% (2.3. punkts 13. pielikumā par vienoto Mežaparka teritoriju). Lai izslēgtu situāciju, ka parks tiek sadalīts parcelēs un nav iespējama vienota apsaimniekošana, šo punktu, kā arī 2.2. punktu būtu jāizslēdz no prasībām detālplānojumam. Jau iepriekš Mežaparka Attīstības biedrība bija panākusi vienošanos ar Rīgas domi, ka Mežaparka parkam jābūt vienotai teritorijai (nesadalītai atsevišķās parcelēs) pilsētas īpašumā, līdz ar to nav vajadzīgs parka apsaimniekošanai nepieciešamo objektu būvniecībai tiem atdalīt atsevišķus zemesgabalus. Turklāt būtu labi, ja pilsētas dome un pašvaldības aģentūra „Mežaparks” parka attīstības plānošanā, tātad arī detālplānojuma izstrādē turpinātu sadarbību ar Mežaparka Attīstības biedrību.
2.1. punktā norādīts, ka jāizstrādā parka tehniski – ekonomiskais pamatojums. Tā kā parks nodrošina svaiga gaisa iekļuvi Rīgas centrālajā daļā, tātad veselīgākus dzīves apstākļus simtiem tūkstošiem rīdzinieku, kā arī atpūtas iespējas tūkstošiem rīdzinieku un tās viesu, tad ekonomiskā pamatojuma izstrāde šādam objektam ir ļoti ambicioza un tam vajadzētu ievērojamu līdzekļu apjomu, kas samazināta budžeta apstākļos pilsētai nebūtu racionāls ieguldījums. 
3.7. punkts nav pabeigts, tātad neskaidrs.
7. punktā minēts par ielu rekonstrukciju, tomēr nevienā punktā nav minēts, ka parkā nebūtu pieļaujama autotransporta kustība, izņemot invalīdu autotransportu uz pasākumiem parkā, kā arī operatīvā un apkalpojošā transporta kustību.
Transporta infrastruktūras attīstības shēmā, kas parādīta 5. pielikumā, Brīvības ielas dublieris un tam sekojošais Ziemeļu šķērsojums ir atspoguļots kā valsts nozīmes autoceļš, kārtu augstāks kā pārējie Rīgas lielceļi. Tādēļ tam būtu nepieciešams veikt Stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu, jo pašreizējā SIVN šāda palielinātas kapacitātes ceļa ietekme uz vidi un veselību nav apskatīta.
Attiecībā uz ūdens teritorijām RTIAN 530. punktā minēts, ka Ūdens teritorijā ir pieļaujamas šādas būves un izmantošana: 530.2. krasta nostiprinājumi un ar to saistītais labiekārtojums. Tas nozīmē, ka turpmāk Ķīšezera krastu brīvi varēs iejozt ar rievsienu (kā tas jau izdarīts golfa laukumā, pie G.Indriksona un nākamās mājas), kas ierobežo piekļuvi ūdenim, brīvas pārvietošanās iespējas tauvas joslā, kā arī rada bīstamas vietas ezera krastā. (Personiskajai pieredzei pamēģiniet noiet gar ezeru no Sakses ielas līdz Cimzes ielai…)
Teritorijā (kad.nr.01000840496) starp Līgatnes, Mailes, Ezermalas un Sudrabu Edžus ielām, kur bijušā bērnudārza ēkā savulaik bija privātskola, atļauti divi dažādi stāvu skaiti – gan 3 stāvi, kā visā pārējā Mežaparka teritorijā, gan 4 stāvi. Lai karte nebūtu brīvprātīgi interpretējama, vienā gruntsgabalā būtu jābūt vienam atļautam stāvu skaitam.