Mežaparka e-pasta jaunumi
E-pasts:
Browse Archives at groups.google.com
Diennakts tālrunis sūdzībām par naftas produktu smakām! 25666365

Arvedam Švābem – 120

(1888.25.V-1959.20.VIII)

  Šogad ievērojama jubileja ir pienākusi kādreizējam Mežaparka iedzīvotājam, mūsu izcilajam vēsturniekam, rakstniekam un tiesību zinātņu doktoram Arvedam Švābem. Viņš piedzima deviņpadsmitā gadsimta beigās Lielstraupes muižas vagara ģimenē. Bērnība un pirmie skolas gadi pagāja laukos, bet vēlāk viņš izglītību turpināja K.Millera reālskolā, A.Liepiņa tirzniecības skolā Valmierā un Jelgavas Valsts reālskolā. Jau mācību laikā viņš aktīvi iesaistījās politiskajā dzīvē, tādēļ 1905. gada revolūcijas laikā sakarā ar Arveda Švābes brīvdomīgajiem uzskatiem toreizējais Lielstraupes muižas īpašnieks Rozens padzina tēvu no darba muižā, bet pats vaininieks no nāves soda izglābās tikai savas nepilngadības dēļ. Tā kā sākās nopietni konflikti ar tēvu, Arveds Švābe agri aizgāja no tēva mājām un sāka dzīvot patstāvīgi, neatlaidīgi turpinot izglītību dažādās nozarēs. Ieguvis pašmācības ceļā matemātikas un dabaszinātņu mājskolotāja tiesības, viņš sāka strādāt par skolotāju, tā nodrošinot sev iztikas līdzekļus, lai vēlāk studētu vēsturi A. Šaņavska Maskavas Tautas universitātē, līdztekus klausoties lekcijas arī Tiesību un tautsaimniecības fakultātē. Tomēr Pirmā pasaules kara smagajos ekonomiskajos apstākļos viņam studijas bija jāpārtrauc. 1914. gadā Arveds Švābe apprecējās ar savu bijušo skolnieci Līnu Mariju Auri, bet divus gadus vēlāk kopā ar sievu devās uz Tālajiem Austrumiem, kur strādāja par pasta ierēdni uz Vladivostokas – Harbinas dzelceļa līnijas. 1918. gadā viņš kļuva par Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes centrālā biroja sekretāru. Arī šajā grūtajā periodā viņš daudz rakstīja un turpināja izglītoties. Vienmēr ļoti aizņemtajam Arvedam Švābem smagajos sadzīves apstākļos neizdevās pilnībā saglabāt laulību, tādēļ viņš un sieva Latvijā atgriezās atsevišķi. Tikai pēc vairākiem gadiem viņi atkal uzsāka kopdzīvi. Pēc atgriešanās Latvijā Švābe studēja jurisprudenci Latvijas Universitātē un nopietni pievērsās Latvijas vēstures jautājumiem. 
  Jau agrā jaunībā viņš ne tikai apguva obligātos mācību priekšmetus, bet interesējās arī par literatūru un valodām. Viņa pirmais dzejolis “Rudens” publicēts laikraksta “Kāvi” literārajā pielikumā 1910. gada 8. oktobrī, bet J. Misiņa bibliotēkā glabājas viņa pirmie J. Raiņa, Aspazijas un citu latviešu autoru dzejoļu tulkojumi esperanto valodā. Par esperanto valodas prasmi viņš 1910. gadā no Šveices saņēma Esperanto institūta profesora diplomu. Viņš interesējās arī par japāņu kultūru, viņa atdzejojumā izdota “Japāņu lirika” (1921). Švābe bija nepabeigtās “Latviešu konversācijas vārdnīcas“ sastādītājs un virsredaktors. Viņa nopietnie senās Latvijas vēstures pētījumi izdoti grāmatā “Straumes un avoti”. Arveda Švābes zināšanas un darba spējas ir apbrīnojamas, - par to liecina viņa daudzie pētījumi un raksti par vēstures tēmām, tulkojumi, oriģināldarbi literatūrā.
  Pretēji Arveda Švābes izcilajiem sasniegumiem zinātnē un literatūrā, veidojās viņa ģimenes dzīve, kas bija neveiksmju un sāpju pilna. 1925. gadā traģiski savijās divu draugu, bijušo skolas un studiju biedru – Pāvila Rozīša un Arveda Švābes likteņi. Arveds strādāja Pāvila Rozīša rediģētajā mēnešrakstā “Ritums”, un šajā laikā abas ģimenes ļoti satuvinājās. Rezultātā Pāvila Rozīša kundze Antonija un Arveds Švābe ieskatījās viens otrā un pat kādu laiku dzīvoja kopā mēbelētās istabās Daugavmalā. Tajā pašā laikā, pēc nostāstiem, sākās Pāvila Rozīša romāns ar Arveda Švābes sievu Līnu Mariju, lai gan Rozīša biogrāfijā šādas norādes nav. Šis notikums izraisīja lielu sabiedrības sašutumu un boikotu, parādījās satraucoši raksti avīzēs. 
  Švābe norobežojās no sabiedriskās domas un dažādajām tenkām un nopietni gatavojās beigt universitāti, regulāri apmeklēja lekcijas, bija ļoti aizņemts darbā. Savukārt Antonija sāka ilgoties pēc saviem bērniem un lūdza Rozītim piedošanu, bet viņš vilcinājās ar atbildi. Attiecības starp abām ģimenēm tā sarežģījās, ka Antonija neizturēja lielo garīgo spriedzi un noslīcinājās, bet Švābes sieva Līna Marija nošāvās. Par spīti šiem traģiskajiem notikumiem Arveds Švābe, būdams stipras gribas cilvēks, atrada spēku turpināt savu ikdienas un zinātnisko darbu. 1932. gada 24. maijā viņš sekmīgi aizstāvēja disertāciju “Livonijas senākās bruņinieku tiesības” un ieguva tiesību zinātņu doktora grādu. Tomēr personīgā dzīve viņam arī turpmāk nebija sekmīga, jo 1934. gadā pēc smagas slimības nomira Arveda Švābes otrā sieva Helma. Drīz viņas vietu ieņēma māsa Rudīte, kas vēlāk plašai sabiedrībai pazīstama kā ievērojamā dzejniece Veronika Strēlerte. Laulības notika 1936. gada 25. maijā Arveda Švābes dzīvoklī Mežaparkā, Ščetinas (tagad Ščecinas) ielā 9. Kā liecinieki laulībās piedalījās Nacionālā teātra direktors Arturs Bērziņš un rakstnieks Jānis Grīns. Bet arī šīs laulības nebija ilgstošas, jo Veronika Strēlerte vēlāk apprecējās ar rakstnieku Andreju Johansonu, kurš kādu laiku arī dzīvoja Mežaparkā.
  Trīsdesmito gadu otrajā pusē Arvedam Švābem izveidojās ļoti sirsnīga sarakste ar Romā dzīvojošo Latvijas sūtni, profesoru Arnoldu Spekki, kura vēstules ilgāku laiku regulāri pienāca, adresētas uz Štetinas ielu 9. Abus saistīja arī kopīgs sabiedriskais darbs. Piemēram: Arveds Švābe un Arnolds Spekke bija pieaicināti kā eksperti Saeimas Publisko tiesību komisijā, kad sākās cīņa par Doma baznīcas piešķiršanu Latvijas Ev.luteriskam arhibīskapam. 
  Otrā pasaules kara beigās Arveds Švābe devās bēgļu gaitās un nonāca Vācijā, bet pēc kara dzīvoja Zviedrijā. Trimdā viņš sāka rakstīt monumentālu Latvijas vēsturi par laika periodu no 1800. līdz 1950. gadam, bet nepaguva darbu pabeigt. Viņš apprecējās ar vēsturnieci Lidiju Kronbergu un diezgan lielā vecumā kļuva par tēvu. Pēc smagas slimības 1959. gada 20. augustā beidzās viņa šīs zemes gaitas. Arveds Švābe apbedīts Stokholmas Hāgas kapos. Bēru ceremoniju vadīja bīskaps B. Sloskāns.  
  Nacionālā teātra direktors un Arveda Švābes draugs Arturs Bērziņš ir precīzi raksturojis aizgājēju: “Reti gan vairs atradīsim tik vispusīgu gara cilvēku kā Arvedu Švābi, kas savā radītāja personībā pilnīgi un izteiksmīgi iespējis apvienot dzejnieku, tiesībnieku, vēsturnieku un enciklopēdistu. Grūti pateikt, kur viņa māksla lielāka...”
  Arveds Švābe vienmēr vēlējās atgriezties mājās. Fiziski tas viņam neizdevās, bet ar savu ieguldījumu Latvijas vēstures izpētē viņš ir ieņēmis paliekošu vietu izcilāko Latvijas vēsturnieku vidū.

  Saulcerīte Neilande

Nav komentāru:

- Mežaparka Attīstības biedrība (158) - Mežaparka parks (91) - Mežaparka attīstība (75) - Būvniecība Mežaparkā (71) - Mežaparka cilvēki (69) - Satiksme Mežaparkā (58) - Mežaparka daba un vide (55) - Pasākumi Mežaparkā (52) - Piedalies Mežaparka veidošanā (48) Projekts Ezerparks (41) - Mežaparka vēsture (38) - Mežaparka bibliotēka (37) - Trakas lietas Mežaparkā (36) - Atpūta Mežaparkā (32) - Zooloģiskais dārzs (31) - Mežaparks bildēs (25) - Mežaparka namu un zemes īpašniekiem (21) - Mežaparka skola (19) - Saulcerīte Viese (19) Projekts Jaunais Mežaparks (19) - Saulesdārzs (18) - Mežaparka arhitektūra (14) - Sports Mežaparkā (13) Projekts Austrumu maģistrāle (13) Rīgas dome (13) - Mežaparka statistika (12) Mežaparks (12) gaisa piesārņojums (11) Nekustamā īpašuma nodoklis (10) - Drošība Mežaparkā (7) Nodokļi (7) Projekts Kokneses pr. 2 (7) Zemes nodoklis (7) detalplānojums (7) - Mežaparka sadarbības draugi (6) Mežaparka ielu svētki (6) Projekts Brīvības ielas dublieris (6) - Mežaparka piemājas dārzi (5) Parex bankas atbalsts (5) Sabiedriskā apspriešana (5) bērni (5) kopsapulce (5) vide (5) - Mežaparka baznīca (4) - Mežaparks video (4) talka (4) - Sludinājumi (3) - TOP3 Mežaparkā (3) Iesaistīšanās (3) Kompasts (3) Nometne (3) Rīgas Brīvosta (3) Seminārs (3) Teniss (3) angļu valoda (3) lapas (3) lekcija (3) pasākumi (3) tikšanās (3) zoo (3) Kultūras un atpūtas parks Mežaparks (2) Mežaparka skola (2) Nils Ušakovs (2) Pilnsapulce (2) Presei (2) Riteņbraucējiem (2) Sarkandaugava (2) Tautas velosacensības (2) Vecrīga (2) Vēstule (2) apmācības (2) aprīlis (2) aptauja (2) atlaides (2) būvniecība (2) deputāti (2) energoefektivitāte (2) foto (2) gaiss (2) jaunieši (2) lokalplānojums (2) palīdzība (2) smakas (2) sports (2) tepat aiz stūra (2) zoodārzs (2) ģimeņu dienas (2) "Lauku sēta" (1) 11. maršruta tramvajs (1) 2016 (1) 9 autobuss (1) Baltijas jūra (1) Brīvosta (1) Bērniem (1) Delna (1) Dārza atkritumu izvešana (1) Eiropas mobilitātes nedēļa (1) IELŪGUMS (1) Iesniegums (1) Ieteikumi (1) Internets (1) Izstāde (1) Kameņu dienas (1) Karlsons (1) LR Kultūras ministrija (1) Lapu izvešana (1) Līdzdalība (1) MAB (1) Man-Tess (1) Mans dārziņš pilsētā (1) Metrum (1) Mežaparka Vasarsvētki (1) Mežaparak ielu svētki (1) Mežaparka Lielā estrāde (1) Mežaparka Rezidences (1) Mežaparka akcenti (1) Mežaparka angļu pamatskola (1) Mežaparka foto projekts (1) Mežaparks - Abrenes iela (1) Mežapars (1) Montesori (1) Paldies (1) Pasaules Dabas fonds (1) Publiskā apspriešāna (1) Riga Open 2014 (1) Rīga Open 2014 (1) Rīga Open2014 (1) Rīgas pirmsskolas izglītības "Mežaparks" (1) Rīgas plānojums (1) Sabiedrība (1) Skaņas valnis (1) Skolēni (1) Stokholmas iela (1) TV raidījums (1) Urdaviņa (1) Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (1) Valsts vides dienests (1) Vera Singajevska (1) Vides ministrija (1) X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (1) abonomenti (1) aktīvā atpūta (1) angļu (1) anketa (1) apkaime (1) atkritumu izvešana (1) atkritumu šķirošana (1) attīstība (1) augusts (1) brīvlaiks (1) bērnu brīvlaiks (1) bērnu dārzs (1) cūciņa Līga (1) darbnīca (1) drošība (1) dzīvnieki (1) dzīvnieku barošana (1) dzīvnieku mazuļi (1) dārzs (1) eko (1) ekoloģija (1) ekskursijas (1) ekspedīcija (1) filma (1) filmas (1) grills (1) iedzīvotāju forums (1) ielu kvalitāte (1) interešu aizstāvniecība (1) koki (1) konkurss (1) kopiena (1) kosmētika (1) kultūra (1) laureāti (1) lētāks zoo apmeklējums (1) makets (1) mazdārziņi (1) mazpulki (1) me (1) minerālmēsli (1) mācības (1) mājas lapa (1) osta (1) pašvaldība (1) pieaugušie (1) piedalīšanās (1) piesārņojums (1) pikniks (1) pingvīni (1) priekšlikumi (1) projekti (1) projekts (1) pētnieki (1) radošā darbnīca (1) rezultāti (1) rtu (1) sanāksmes (1) savākšana (1) skola (1) sprādzienbīstami (1) starptautiskais jauniešu tenisa turnīrs (1) transports (1) tulpju balle (1) tīrība (1) uzzīmē apkaimi (1) vannas bumba (1) veselība (1) video (1) vēstures nakts (1) workshop (1) zoo vēsture (1) ēka (1) ģimenes dārziņi (1) Ķeizarmežs (1)