VĒSTULE NO LOSAS

  “Ja balsis ar balsīm mīlestībā savijas,
  Tad vārti paši no sevis atveras!”
Tā šogad 28. un 29. augustā tālajā Kalifornijā dziedāja lieli un mazi, veci un jauni XV Rietumu krasta Dziesmu svētkos – dziesmu spēlē “Vēstule no Losas”. Un te atkal sastopam mežparcniekiem jau labi zināmus vārdus – Ritmaņu ģimene!
  Šo ziņu Mežaparka avīzes redakcija ieguva no profesora Oļģerta Grāvīša bagātā arhīva materiāliem. Un mums ir iespēja ielūkoties šī uzveduma bukletā, kas ir krietna mēroga žurnāla apjomā – dziesmu teksti, dalībnieku komentāri un mīļi apsveikumi un, protams, milzum daudz sirsnīgu fotomateriālu.
  Lūk, vispirms informācija par autoriem: mūzika – Lolita Ritmane un Brigita Ritmane-Jameson; librets un dziesmu vārdi – Andris Ritmanis; stāstu veidojuši Andris Ritmanis, Andra Staško, Brigita Ritmane-Jameson, Lolita Ritmane un Asja-Magita Ritmane. Dalībnieki – vairāk nekā 40 entuziastu. 
  Libreta autors Andris Ritmanis programmas ievadā raksta: “Jau vairāk nekā 60 gadu krietns pulks ASV latviešu dzīvo divās pasaulēs, un tā turpina dzīvot viņu bērni, bērnu bērni un bērnubērnu bērni.
  Tā viena pasaule rit milzīgā ļaužu jūŗā, kur skan dažādas valodas, dažreiz valda nemitīga steiga un tiekšanās sasniegt karjeras virsotni.
  Tā otra pasaule ir tava ģimene un Latvijas saliņa, kur vēl raiti sprēgā valodiņa un skan latviešu dziesmas. Zaudē tie mūsu brāļi un māsas, kuŗi gadu plūsmā iestiguši tikai lielajā pasaulē. Agri vai vēlu viņu sirdīs sāk gruzdēt nemiers, un daudzi no viņiem meklē ceļus, lai varētu iegriezties “Vietā, kur tevi vienmēr draugi gaida”...
  Tādā noskaņā radās dziesmu spēle “Vēstule no Losas”.
  Stāsta radīšanā aktīvi piedalījās manas “mīļās meitenes”: Andra, Lolita, Brigita un Magita. Uzklausīju daudz labu padomu un ieteikumu. Dažiem “spurājos” pretī, taču beidzot izveidojās sižets, kas visiem likās pieņemams. (...) Man bija jāmēģina uzrakstīt piemērotus dziesmu vārdus. Drīz vien Lolita ar Brigitu tos ietērpa skaņās. Un tad Andras un Lolitas vadībā sākās gaŗi mēģinājumi: Mīlestības darbs, kas nevienam nekādu bagātību nesagādā, bet gan personisku prieku un apmierinājumu, ka esi kaut ko mēģinājis. Tas palīdz mūs visus saturēt kopā, un to nododam tālāk mūsu jaunākajai paaudzei.”
  Ļoti zīmīgi ir noslēguma dziesmas vārdi:
  “Vēl tik daudz ko redzēt, mīlēt, just
  Un no savas tautas nepazust.”
Tā šovasar dziedāja latvieši tālajā Kalifornijā! Sūtām viņiem no Mežaparka gaišu Ziemassvētku un skanīga, radoša Jaunā gada vēlējumus!
Biruta Bernacka