Kā pēdējos gados ir mainījies Mežaparks? Kurp ved pārmaiņas? Vai līdz ar jauniem iedzīvotājiem esam saglabājuši šeit svarīgās vērtības? Ko apkaimes iedzīvotājiem nozīmē kvalitatīva vide? Vai tas atšķiras no vidējā rīdzinieka viedokļa? Uz šiem jautājumiem atbildes varētu būt jau nākamajā Mežaparka avīzes laidienā, – bet tas ir atkarīgs no jums, no jūsu vērtējuma un aktivitātes, aizpildot aptaujas anketas.
Pirms desmit gadiem tika uzsākts Mežaparka līdzsvarotas attīstības projekts (2000.–2002.), kura ietvaros, apkopojot iedzīvotāju viedokli, 2002. gadā tika izdots Mežaparka līdzsvarotas attīstības plāns. Tā nodaļās – sociālie jautājumi, apbūve, zaļās zonas, transports, atkritumu saimniecība, Kultūras un atpūtas parks “Mežaparks”, Ķīšezers un tā piekrastes teritorija, kā arī pārvalde – ir iezīmētas apmēram 180 rīcības, kuras veidotu apkaimi vēl patīkamāku ikdienai un dzīvošanai. Toreizējā situācija astoņās minētajās sadaļās ir atspoguļota arī projekta ietvaros izdotajos Mežaparka līdzsvarotas attīstības rādītājos “Kas notiek Mežaparkā?”. Pateicoties toreiz fiksētajai situācijai, ir iespējams novērtēt apkaimes attīstību laika gaitā. Kopš 2002. gada, piemēram, parkā milzīgas pozitīvas izmaiņas izdevās īstenot nu jau likvidētajai pašvaldības aģentūrai “Mežaparks” – izveidoti un līdz šim uzturēti augstas drošības un kvalitātes bērnu rotaļu laukumi un piedzīvojumu parks “Mežakaķis” kā vieta ģimenēm un bērniem, nodrošināta ērtāka orientēšanās pēc izvietotajām norādēm, kā arī notikušas citas apmeklētāju atzītas pārmaiņas.
Zīmīgi, ka pēc rotaļu laukumu atklāšanas Mežaparks vismaz Purvciema ģimenēm ar bērniem kļuva par populārāko atpūtas vietu Rīgā, apsteidzot līdz tam populārāko izklaides galapunktu – ēdināšanas vietu “Lido”.
Sadarbībā ar Rīgas domes Satiksmes departamentu ir īstenota ideja par Mežaparku kā dzīvojamo zonu un līdz ar to maksimālā braukšanas ātruma ierobežošanu, kas ievērojami uzlabo drošību uz ielām. Ja tikai visi vietējie braucēji šo pašu māju drošības privilēģiju respektētu…Vienlaikus ir jautājumi, kuros nekas nav mainījies, piemēram, nav lapu kompostēšanas centralizētas iespējas vai labu sabiedriskā transporta savienojumu ar apkārtējām apkaimēm. Savukārt situācija vairākos 2002. gadā izvirzītajos jautājumos ir gājusi pretējā, nevis vēlamajā virzienā, piemēram, gājēju ietvju ir kļuvis mazāk, to kā neērtības ir jāizbauda gājējiem īpaši sniegainajā laikā, vai arī Ķīšezera krasts ir kļuvis ievērojami nepieejamāks.
Pirms 2002. gada Mežaparkā iesāktais apkaimes attīstības redzējums no vietējā skatpunkta bija radošs un jauns solis Rīgas attīstības kontekstā, taču tagad pat visas Rīgas attīstība arvien vairāk tiks balstīta uz apkaimju koncepciju. Savukārt, ja pirms desmit gadiem vietējā apkaimē veidotas nevalstiskās organizācijas Rīgā bija vien VAK Bolderāja un Mežaparka Attīstības biedrība, tad tagad jāmin tādas aktīvas biedrības un iniciatīvas apkaimju interešu aizstāvībai un radošiem vietējiem projektiem kā sabiedriskā organizācija Kundziņsala, Vecmīlgrāvja attīstības biedrība, VAK Bolderāja, Vecrīgas biedrība, Kalnciema ielas kvartāls, un ir vēl citas šeit nenosauktas. Tātad, ņemot vērā ne tikai vietējās izmaiņas, bet arī pieredzi citur Rīgā, šogad Mežaparka Attīstības biedrībā laiks izvērtēt līdz šim padarīto, nostiprināt nezūdošās vērtības un meklēt jaunas un radošas pieejas nākamajiem gadiem. Šajā darbā liels uzsvars tiks likts uz sadarbību: Mežaparka līdzsvarotas attīstības rādītāju atjaunotu pārskatu biedrība veic sadarbībā ar J. Poruka skolas Mežaparka filiāles (t.i., Mežaparka sākumskolas) ekokomandu un ar Jekaterinu Pļačko (maģistra darbs Latvijas Universitātē), bet Rīgas attīstības jautājumos, kas skar arī Mežaparku, aktīva sadarbība un jaunas darbības formas tiek meklētas kopā ar pārējām Rīgas apkaimju nevalstiskajām organizācijām. Vislielāko atsaucību un piedalīšanos gaidām no Mežaparka iedzīvotājiem – tikai apkaimes īsteno saimnieku un lietotāju izteikts vai noklusēts viedoklis izšķirs, vai spējam atrast vienojošo Mežaparka daudzveidībai un vai ar savu unikālo pieredzi un bagātību esam gatavi sadarboties ar Rīgas pilsētu un apkaimēm citur Latvijā un Eiropā.
Kristīne Āboliņa, MAB valdes priekšsēdētāja
Pārpublicēts no „Mežaparka attīstības biedrības avīze”, 23./24. laidiens. RĪGA 2010. g., decembris,
_____________
Reklāma: Iegūsti mieru, iekšēju stabilitāti, noturību pret stresu un efektīgāku smadzeņu darbību ar RigaBrain smadzeņu autotreniņa seansiem http://www.RigaBrain.com
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru