Daži ieteikumi kultūras pieminekļu īpašniekiem Mežaparkā

Me žaparka iedzīvotājiem, kuri patiešām sevi uzskata par šīs Eiropā vienas no pirmajām dārzu pilsētas “iedzimtajiem” un patriotiem, šķiet, lieki pārstāstīt teritorijas un tajā esošo ēku vēsturi, jo par to rakstīts vairākās gan populārās, gan zinātniskās grāmatās. Tādēļ pateikt jums kaut ko jaunu par šo savdabīgo Rīgas vietu gandrīz vai nav iespējams. Bet tomēr ceru, kaut kas no turpmāk minētā var arī noderēt.

Tā kā pārstāvu kultūras mantojuma aizsardzības jomu, iesākumā gribu atgādināt, ka Mežaparks kopumā ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, kura teritorijā bez tam vēl valsts aizsardzībā atrodas 49 valsts un 102 vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi. Tātad gan uz visu teritoriju, gan minētajām ēkām attiecas likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, Ministru kabineta 2003. gada noteikumi Nr. 474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” un daudzu citu normatīvo aktu prasības, kurās šoreiz neiedziļināsimies. Lūgums vienkārši tās ievērot, jo, nebūt nedomājot, ka normas ir ideālas, tās tomēr nav arī kādas birokrātiskas iegribas, bet gan vērstas uz mūsu kultūras vērtību saglabāšanu iespējami autentiskā veidā un ar mazākiem zaudējumiem. Vēl nedaudz par pieminekļiem. Vecākā no valsts aizsardzībā esošajām Mežaparka ēkām ir 1902. gadā pēc arhitekta Frīdriha Šēfela projekta celtā dzīvojamā māja Sudrabu Edžus ielā 1. Īpaši aktīva ēku būvniecība šeit notika laikā no 1910. gada līdz Pirmajam pasaules karam, kā arī no 1928. līdz 1932. gadam. Pēc zināma panīkuma un salīdzinoši maz aktīvas jaunu ēku būvniecības padomju periodā (izņemot laika periodu līdz 1951.gadam, kad Mežaparkā uzcēla ap 40 vienģimenes dzīvojamo ēku, un 1985. gadā celtās Mežaparka mērogam absolūti neiederīgās

trīs divpadsmitstāvu tipveida dzīvojamās ēkas Ezermalas ielā) kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas sākās ne tikai daudzu ēku atjaunošana, bet arī pārveidošana neatbilstoši vēsturiskās apbūves principiem, kā arī ne vienmēr arhitektoniski kvalitatīvu un vidē iederīgu jaunu ēku būvniecība. Šobrīd Ziemassvētku un Jaungada noskaņā uzsvēršu tikai labo – kā veiksmīgus ēku atjaunošanas piemērus speciālisti atzīst ēkas Bergenas ielā 8, E. Glika ielā 9, Hamburgas ielā 9, 11, 23, Stokholmas ielā 27, Visbijas prospektā 27 u. c. Tomēr jāatzīmē, ka pārbūvju rezultātā virkne ēku, iespējams, pilnībā zaudējušas savu kultūras pieminekļa vērtību.

Manuprāt, vairums no mums apzinās, ka kultūras mantojums ir viena no svarīgākajām katras valsts un nācijas identitātes vērtībām un atbilstoša izmantošana ne tikai uzlabo vides kvalitāti un pozitīvi ietekmē cilvēka apziņu, bet ir arī ekonomiska vērtība, dažkārt gan neizprasta. Tajā pašā laikā mantojuma, sevišķi ēku uzturēšana prasa diezgan ievērojamus finansiālos līdzekļus, kādēļ labi saprotama ir samērā bieži sastopamā īpašnieku nostāja – valsts (ko nereti

identificē ar pieminekļu inspekciju vai tās “ļaunajiem ierēdņiem”) vai pašvaldība

no mums tikai prasa kopt, finansēt pētīšanu, restaurēt u. tml., bet pretī neko nedod. Gribu teikt - tik traki gan nav un atsevišķas iespējas atbalstīt godprātīgus kultūras pieminekļu īpašniekus pastāv. Protams, ne visai bagātā šiem mērķiem atvēlētā finansējuma ietvaros. Likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 24. pants pieļauj no valsts budžeta palīdzēt saimnieciski neizmantojamu valsts nozīmes kultūras pieminekļu īpašniekiem (Mežaparka gadījumā šādas situācijas – saimnieciski neizmantojamas ēkas – gan ir maz ticamas) pieminekļus konservēt un restaurēt, kā arī finansēt pieminekļu (ne tikai saimnieciski neizmantojamu) izpēti. Atsevišķu objektu izpētei un restaurācijai finansiālu atbalstu iespējams saņemt arī no Valsts kultūrkapitāla fonda, protams, pirms tam sagatavojot atbilstoši noformētu projekta pieteikumu un nepieciešamos finanšu aprēķinus. Mežaparka kultūrvēsturisko ēku īpašniekiem svarīgi būtu iepazīties ar Rīgas domes 11.09.2007. saistošajiem Noteikumiem Nr. 88 “Nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” un ar 17.02.2009. tajos veiktajiem grozījumiem. Šajos dokumentos ir noteikta kārtība, kādā atsevišķām nodokļu maksātāju kategorijām piešķir nodokļu atvieglojumus par Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā esošo nekustamo īpašumu – zemi un ēkām. Saskaņā ar minēto Noteikumu 4.7. apakšpunktu 50 % atvieglojumi no taksācijas gadam aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa summas var tikt piešķirti “personām par ēkām, kas atzītas par valsts aizsargājamo kultūras pieminekli, ja sabiedrībai tās ir pieejamas no publiskās ārtelpas un tiek saglabātas atbilstoši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādījumiem”. Šajos gadījumos inspekcija, sniedzot atzinumu par saglabāšanu, vērtē ne tikai “Norādījumu” prasību ievērošanu (lielā Rīgas kultūras pieminekļu skaita un vēl lielākā īpašnieku skaita dēļ vēl ne visi īpašnieki tos ir saņēmuši), bet arī jau iepriekš minēto likumu un normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Pēc pieredzes zinām, ka daudzām pilsētas (arī Mežaparka) ēkām problēmas var radīt kādreiz notikusī nesankcionēta koka logu nomaiņa pret vēsturiskajiem neatbilstoša materiāla un formas logiem, atsevišķu kultūrvēsturiski vērtīgu detaļu iznīcināšana (daudzām Mežaparka

ēkām svarīga būtu logu slēģu saglabāšana) vai nelikumīgu un neiederīgu piebūvju izveide. Noteikumu Nr.88 16. punkts nosaka: lai saņemtu atvieglojumus saskaņā ar 4.7. apakšpunktu, “persona līdz pirmstaksācijas gada 1. Oktobrim iesniedz Rīgas pilsētas būvvaldes Būvieceru pārvaldes Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļā (turpmāk – RPKPAN) noteiktas formas pielikumu (1.pielikums), pievienojot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – VKPAI) norādījumu kopiju par kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu (ar VKPAI apliecinājumu, ka norādījumi ievēroti) vai VKPAI rakstisku atzinumu par kultūras pieminekļa saglabāšanu un izmantošanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām kultūras pieminekļu aizsardzībā (ja iesniedzējs līdz tam nav saņēmis iepriekš minētos VKPAI norādījumus par kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu). RPKPAN līdz taksācijas gada 1. janvārim izvērtē personu pieteikumus ar pievienotajiem dokumentiem un veic atzīmi Rīgas domes Vienotās informācijas sistēmā par nekustamā īpašuma atbilstību vai neatbilstību šo saistošo Noteikumu 4.7. apakšpunkta nosacījumiem.”

Tātad iesakām jau savlaicīgi, nesagaidot 31. septembri, iesniegt VKPAI iesniegumu ar lūgumu sagatavot un izsniegt iepriekš minētos dokumentus. Turklāt jāatceras, ka pirms to

sagatavošanas mūsu inspektoriem objekts ir jāapseko arī dabā, bet pašlaik uz visu Rīgas reģionu (tajā bez Rīgas un Jūrmalas ietilpst arī bijušie Ogres, Rīgas un Tukuma rajoni) ir

tikai četri valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektori, tādēļ apsekošana un atbilžu sagatavošana prasa zināmu laiku. RPKPAN iesniedzamajā pieteikumā jums jāsniedz ziņas arī par ēkas stāvokli, veiktajiem uzturēšanas un restaurācijas darbiem, par kuriem ir saņemta VKPAI darbu veikšanas atļauja (vēlreiz vēlos atgādināt, ka tā obligāti ir nepieciešama darbiem kultūras pieminekļos saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 3. pantu), kā arī informācija par darbos ieguldīto līdzekļu apjomu. Vēlot veiksmi Mežaparka

ēku uzturēšanā un tai nepieciešamā finansējuma piesaistē, kā arī cerot uz veiksmīgu sadarbību un izpratni starp kultūras pieminekļu saimniekiem un sargātājiem –

Jānis Asaris,

VKPAI Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs

Pārpublicēts no „Mežaparka attīstības biedrības avīze”, 23./24. laidiens. RĪGA 2010. g., decembris,

avīze pieejama šeit!

______

Reklāma: Uzzini, kāpēc profesionālie sportisti, mūziķi, finansisti, studenti, miljonāri, vecmāmiņas un pat viesi no Londonas, Berlīnes un Parīzes brauc uz RigaBrain. http://www.RigaBrain.com