Kultūras un atpūtas parks “Mežaparks” (turpmāk – Parks) ir nozīmīgs simtgadīgu priežu mežs, vieta atpūtai un izklaidei, Dziesmu svētku mājas un jauka Ķīšezera pludmales josla ne tikai vietējiem, bet visas Rīgas iedzīvotājiem. 2010. gada rudenī Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments uzsāka Parka detālplānojuma izstrādi, kas lielā mērā
noteiks Parka tālāko attīstību. No 2010. gada 4. oktobra līdz 29. oktobrim notika detālplānojuma pirmā sabiedriskā apspriede, kuras laikā tika saņemti 47 iesniegumi no 61 privātpersonas, kas galvenokārt dzīvo Mežaparkā. Turklāt tika iesniegti septiņi iesniegumi no sešiem uzņēmumiem un organizācijām, tai skaitā: Mežaparka Attīstības biedrība, RP SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” (2 iesniegumi), SIA “Kaķītis”, Rīgas pašvaldības policija, SIA “Atpūtas centrs Lemārs” un SIA “RIC”. Publiska sanāksme par detālplānojuma izstrādes jautājumiem notika 2010. Gada 28. oktobrī Rīgas domes Sēžu zālē. Publiskās sanāksmes protokols un visi rakstiski saņemtie priekšlikumi ir apkopoti un skatāmi Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta mājaslapā: http://www.rdpad.lv/services/deliberative/article.php?id=99550.
Visi pirmās sabiedriskās apspriedes materiāli ir nodoti Parka pārvaldītājam SIA “Rīgas meži” izvērtēšanai un iestrādāšanai detālplānojuma pirmajā redakcijā. Detālplānojuma pirmā redakcija būs pieejama apspriešanai otrās sabiedriskās apspriedes laikā 2011. gadā. Ievērojot Mežaparka nozīmīgumu, Mežaparka Attīstības biedrība cer uz konstruktīvu sadarbību ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu un SIA “Rīgas meži” ne tikai detālplānojuma izstrādes gaitā, bet arī tā ieviešanas laikā. Tādējādi Biedrība uzskata, ka būtu nepieciešams izveidot Parka attīstības uzraudzības padomi. Tās sastāvā būtu ieinteresētās puses no valsts, pašvaldības un nevalstiskā sektora, un tās uzdevums būtu uzraudzīt Parka attīstības plāna ieviešanu. Turpinājumā sniedzam Mežaparka Attīstības biedrības viedokli par turpmāko Parka attīstību.
Mežaparka Attīstības biedrības priekšlikumi Kultūras un atpūtas parka “Mežaparks” attīstībai
Mežaparka Attīstības biedrības priekšlikumu pamatā ir Mežaparka Līdzsvarotas attīstības plāns (2002), ilggadējie novērojumi un vispārējie principi, pēc kuriem sākotnēji tika veidota Mežaparka dzīvojamā teritorija un Parks.
1. Lai saglabātu Parka savdabību un gadu desmitos pārbaudītās vērtības, pirms Parka attīstības stratēģijas un detālplānojuma izstrādes jānoskaidro Parka vērtības un tās jāizmanto kā kritēriji, vērtējot jebkuru funkcionālās vai teritoriālās attīstības priekšlikumu. Veidojot Parka “attīstības” nosacījumus (zonējumu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus), lielākā uzmanība jāpievērš šo vērtību saglabāšanai un tam, lai attīstības rezultātā neveidojas “vidējais aritmētiskais” parks Rīgā ar visiem iespējamiem pakalpojumiem, bet gan vieta ar īpašu raksturu un citur negūstamām kultūras un atpūtas iespējām pārbaudītam un uzticamam lietotāju klāstam.
Mežaparka Attīstības biedrības veiktajā pētījumā iedzīvotāji noteica šādas Parka saglabājamās vērtības prioritārā secībā:
1. priežu mežs, daba, vide, cilvēku
neskartas vietas;
2. Ķīšezers un pieeja pie tā;
3. takas un asfaltēti celiņi;
4. Nacionālais zooloģiskais dārzs;
5. klusums;
6. svaigs gaiss;
7. Lielā estrāde;
8. kāpu reljefs, Bļodiņkalns.
2. Pirms detālplānojuma izstrādes un atsevišķu teritoriju daļu zonējuma izvēles jānosaka galvenais Parka attīstības vadmotīvs jeb stratēģija, kam detālplānojums un visa cita veida attīstība Parkā būtu pakārtojama.
2.a – Arī stratēģijas izvēlei jānotiek, konsultējoties un sadarbībā ar sabiedrību. Par stratēģijas pamatu iesakām izmantot ar Rīgas domes lēmumu apstiprināto pašvaldības aģentūras “Mežaparks” izstrādāto Pašvaldības kultūras un atpūtas parka “Mežaparks” vidējā termiņa darbības stratēģiju, kuras īstenošana izraisīja lielu Parka apmeklētāju skaita pieaugumu un pozitīvu novērtējumu. Šim darbam jāizmanto daudzie plenēru, diskusiju un konferenču materiāli, lai publikas piesaistes un Parka attīstības pamatā būtu oriģinālas, mūsdienīgas idejas.
2.b – Atbilstoši Rīgas domes 2006. gada lēmumam “Mežaparka” teritorija jāplāno, jāattīsta un jāapsaimnieko kā viena teritorija ar vienotiem apsaimniekošanas noteikumiem. Parka robežas nedrīkst mainīt, un teritoriju nedrīkst sadalīt atsevišķos zemes gabalos individuālai apsaimniekošanai.
3. Lai Parka attīstība tiktu veidota saskaņā ar apkārtnes attīstību un labu pilsētplānošanas praksi, detālplānojuma robežas jāpaplašina līdz dabiskajām robežām (ielām) un jāiekļauj tajā Vudisona termināla teritorija Viestura prospektā un Nacionālā zooloģiskā dārza teritorija Ķīšezera krastā līdz Cimzes ielai.
4. Detālplānojumā un Mežaparka teritorijas daļu zonējuma izvēlē jāievēro vadmotīvs – “Mežaparks” ir Dziesmu svētku mājvieta. Kultūras ministriju un Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūru nepieciešams iekļaut to institūciju sarakstā, no kurām detālplānojuma izstrādātājs pieprasa nosacījumus detālplānojuma izstrādei.
5. Par galveno vadmotīvu parka funkciju plānošanā papildus Dziesmu svētku mājvietai ierosinām paredzēt bērniem un jauniešiem piemērotas aktivitāšu iespējas, jo Rīgā praktiski nav labiekārtotu vietu ģimenes atpūtai ar bērniem brīvā dabā.
6. Neizvietot parkā nepiemērotas vai savstarpēji konfliktējošas izklaides vai citas funkcijas (piemēram, kazino, viesnīcas, mājokļus u. tml.), kas neatbilst Dziesmu svētku mājvietas un pilsētas meža parka funkcijām.
7. Saglabāt Mežaparku kā “Rīgas plaušas” – dabisku mežu, kā arī neapbūvētu ezera krastu un ezera ūdens teritoriju, tos veidojot kā vietu atpūtai brīvā dabā un nemotorizētajiem sporta veidiem – riteņbraukšanai, skrituļošanai, slidošanai, slēpošanai u. tml, bet Ķīšezerā – vairākas labiekārtotas peldvietas un teritoriju nemotorizētiem ūdenssporta veidiem.
8. Tā kā Nacionālais zooloģiskais dārzs ir iekļauts detālplānojumā, ierosinām Zooloģiskajam dārzam ieplānot kādu viegli uztveramu ieeju Pāvu ielas galā, kā arī atrisināt vienu no galvenajām problēmām Ķīšezera krasta izmantošanai – brīvas pastaigas iespēju gar ezeru, arī gar Zooloģisko dārzu (lai atbilstoši Zvejniecības likumam tauvas joslā nav pārrāvuma).
9. Teritorijas attīstības un izmantošanas plānošanā aizsargāt Mežaparka unikālo reljefu, ģeomorfoloģiju, ģeoloģiju un hidroloģiju un nodrošināt parkam raksturīgās bioloģiskās daudzveidības un 200 gadu vecā meža saglabāšanu visā parka teritorijā, tai skaitā īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzību. Meža apsaimniekošanā nepieļaut kailcirtes. Parka ainavisko vērtību objektos iekļaut kāpas virsotni, kas iet paralēli Bļodiņkalna malām un ko intensīvi izmanto slēpotāji ziemā un pastaigām pavasarī, vasarā un rudenī. Veicamajos izpētes darbos noteikti jāiekļauj esošā un paredzamo aktivitāšu izraisītā trokšņa novērtējums.
10. Plānojot attīstību mežā un Ķīšezera krastā, jāievēro klimata mainības pieaugošā ietekme, tai skaitā vētru stipruma unatkārtojamības pieaugums, vējuzplūdes un jūras līmeņa celšanās, neplānojot apbūvi arī reti applūstošajās teritorijās.
11. Tā kā Ķīšezers ir nozīmīgs un atpūtai izmantojams ezers visas Rīgas kontekstā, turklāt vairākas teritorijas rīdzinieki lieto kā peldvietas, tādēļ:
11.a – visu Ķīšezera krastu atstāt kā dabisku, neurbanizētu teritoriju, ieplānojot tur labiekārtotu peldvietu ierīkošanu;
11.b – pārējā krasta posmā neveidot krasta nostiprinājumus (rievsienas), kas ezeru padara nepieejamu un zema ūdenslīmeņa gadījumā pat bīstamu bērniem;
11.c – plānojumā un apsaimniekošanas plānā paredzēt iespējas visā krasta kopgarumā izveidot gājēju celiņus gar krastu un nepārtrauktas pastaigas gar ezeru no golfa laukuma līdz Cimzes ielai.
Mežaparka Attīstības biedrības veiktajā pētījumā iedzīvotāji noteica šādas Ķīšezera saglabājamās vērtības prioritārā secībā:
1. dabiska, neskarta, neapbūvēta vide;
2. ezera panorāma;
3. klusums, miers;
4. ezera putni;
5. svaigs gaiss, labs vējš;
6. brīva piekļūšana ezeram;
7. maz cilvēku;
8. iespēja braukt ar laivām, ūdens velosipēdiem.
12. Plānojot Mežaparkam piemērotas sporta un atpūtas aktivitātes (piemēram, Mežakaķis, BMX trase, bērnu rotaļlaukumi, piknika vietas, slēpošanas trases, dabas takas u. c.), izvairīties no meža transformācijas, lai nevajadzētu veikt izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un zemes lietojuma zonējumā.
13. Apbūves elementus, kas nepieciešami Parka funkciju nodrošināšanai, plānot tikai vietās, kur jau līdz šim ir bijusi vēsturiskā apbūve, – Slidotavas teritorijā, atrakciju parka vietā, un Dziesmu svētku estrādi saglabāt esošajā vietā. Visur, kur Parka teritorijā būs pieļaujama apbūve, to veidot ar zonējumu: apstādījumu un dabas teritorijā (A), publiskās apbūves teritorijā ar apstādījumiem (Ap) un sporta un rekreācijas apbūves teritorijā ar apstādījumiem (As).
14. Apbūves stāvu augstumu Parkā paredzēt atbilstošu Mežaparkam kā vietējās nozīmes arhitektūras piemineklim – ne vairāk kā trīs stāvi, ieskaitot jumta jeb bēniņu izbūvi.
15. Pilnveidojot Mežaparku kā Dziesmu svētku mājvietu un pilsētas parku, transporta risinājumos piekļūšanai pie Parka galvenokārt jāizmanto nākotnes risinājumi – sabiedriskā
transporta uzlabošana un velotransporta attīstība, lai izvairītos no jaunu sastrēgumvietu veidošanas un satiksmes palielināšanas, līdz ar to trokšņa, stresa un piesārņojuma palielināšanas Rīgas teritorijā:
15.a – lai samazinātu automašīnu pieplūdumu, jāuzlabo sabiedriskā transporta sakari ar citām Rīgas apkaimēm, ne tikai ar centru;
15.b – lai veicinātu Parka apmeklētājus lietot sabiedrisko un velotransportu, veidot mazāk autostāvvietu, nekā paredzēts pašreizējos normatīvos;
15.c – nepieciešamās autostāvvietas veidot ārpus Parka teritorijas, lai nesamazinātu parka “ekoloģisko” teritoriju, šīm vajadzībām izmantojot apkārtnē stāvparkiem paredzētās teritorijas Inčukalna ielā, Viestura prospektā un Ostas ielā;
15.d – iebraukšanu Parkā ar personisko autotransportu paredzēt tikai apkalpojošajam personālam un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām;
15.e – tā kā Parkā jāsaglabā veselīgā un kultūrvēsturiskā vide, par Parka iekšējo transportu izmantot pa vēsturiskajiem celiņiem telpu nesadalošu transportu, kas nerada piesārņojumu;
15.f – neveidot jaunus ceļus Parkā;
15.g – nepieļaut satiksmes intensitātes palielināšanos uz Parka celiņiem un alejās.
16. Parku konsekventi saglabāt kā publisku bezmaksas atpūtas vietu, līdzekļus apsaimniekošanai iegūstot no maksātspējīgākās apmeklētāju daļas uz papildu ērtību un servisa rēķina, piemēram, noorganizējot mantu glabātuves slēpotājiem un citiem sportotājiem,
dušu pakalpojumus pēc sportošanas, ērtu un oriģinālu vietējo transportu no autostāvvietām līdz Parka ieejām, īpašu uzmanību pievēršot gājējiem potenciāli ārkārtīgi neērtajai Austrumu maģistrāles šķērsošanai utt.
17. Parka energoinfrastruktūras nodrošināšanai plānot vietējo atjaunojamo vai neizsmeļamo energoresursu izmantošanu.
Andis Zīlāns
Pārpublicēts no „Mežaparka attīstības biedrības avīze”, 23./24. laidiens. RĪGA 2010. g., decembris,
_____________
Reklāma: Uzzini, kāpēc profesionālie sportisti, mūziķi, finansisti, studenti, miljonāri, vecmāmiņas un pat viesi no Londonas, Berlīnes un Parīzes brauc uz RigaBrain. http://www.RigaBrain.com
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru