Mežaparka e-pasta jaunumi
E-pasts:
Browse Archives at groups.google.com
Diennakts tālrunis sūdzībām par naftas produktu smakām! 25666365

Skats no malas

Šoreiz tas nebūs populārais šāda nosaukuma televīzijas raidījums, bet gan oriģināls jauniešu iespaidu kopums par Mežaparku. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes sešas studentes Sociālās un politiskās ģeogrāfijas kursa darbam bija izvēlējušās, mūsuprāt, interesantu projekta tēmu: “Teritorijas un kopienas pētījums – Mežaparks”. Elīna Ivanova, Ieva Kirilko, Inese Pallo, Silva Stalaža, Polīna Šķiņķe, Ieva Vaickovska un Inga Zvaigzne rūpīgi bija iepazinušās gan ar dažādu laiku vēstures materiāliem, gan iejutušās Mežaparka ikdienas ritmā. Publicējam pētījuma to nodaļu fragmentus, kurās vairāk raksturota Mežaparka vides kvalitāte un sociālā atmosfēra. Mežaparks jau kopš paša sākuma ir bijis īpašs. Atšķirībā no daudzām citām Rīgas daļām tas ir ne tikai izveidots atbilstoši konkrētam plānam, bet arī nes īpašu ideju – apvienot to, kas pašos principos ir atšķirīgi – pilsētu un laukus. Veidojot Mežaparku, tajā tika savienotas cilvēku vajadzības pēc urbānā komforta, mātes-dabas un laba drauga. Kaimiņa plecs vieglās un grūtās dienās bija viena no lietām, kuras tika ieplānotas, un vēl mūsdienās runājam par Mežaparka kopienu. Tāpēc savā darbā apskatījām Mežaparka un tās kopienas rašanās priekšnoteikumus,

vēsturisko attīstību un mūsdienu situāciju...

Darbā bieži minam un rakstām par Mežaparka divām paaudzēm – “veco” un “jauno”. Šajā pētījumā paaudzes netiek definētas pēc vecuma, bet gan pēc cilvēku attieksmes, piederības vietai un saskarsmes ar apkārtējiem. Par “vecās” paaudzes pārstāvi varētu teikt, ka viņš dzīvo Mežaparkā, ciena šo vietu un apzinās, ka tā ir īpaša, viņš ir par to, lai šī vieta saglabātos

tāda arī turpmāk. Vidējā aritmētiskā “vecās” paaudzes Mežaparka iedzīvotāja dzīvojamā māja labi iederēsies apkārtējā vidē un būs harmonijā gan ar citām ēkām, gan apkārtējo dabu. “Jaunās” paaudzes pārstāvji vairāk ir tādi Mežaparka iedzīvotāji, kuri šajā vietā dzīvo lielākoties vietas prestiža dēļ. Viņu dzīvojamās mājas nereti disharmonizē ar apkārtējo vidi. Vai Mežaparku viņi izjūt kā savas mājas, ir grūti noskaidrot, jo ārēji “jaunā” paaudze to pauž ļoti reti. “Jaunajai” paaudzei raksturīgi, ka socializācija ar citiem Mežaparka

iedzīvotājiem bieži vien ir minimāla. Lai gan Mežaparkam ir nācies piedzīvot dažādus laikus,

tai skaitā arī padomju gadus, kad iepriekš izvirzītie stingrie apbūves noteikumi netika ievēroti, tas joprojām ir spējis saglabāt savu unikālo “dārzu pilsētas” gaisotni. Atrodoties šajā apkaimē, pārņem sajūta, ka esat nokļuvis mazā, klusā lauku ciematiņā, kur vietējie pazīst cits citu, bet nepazīst ikdienas steigu un kņadu. Ziemā, darbdienas vidū šeit sastopams ļoti maz cilvēku. Savukārt vasarā, īpaši brīvdienās, Mežaparka ieliņas ir pārpildītas ar cilvēkiem un automašīnām. Tomēr pat ļaužu pārpildītajā siltajā sezonā Mežaparkā nav sastopama lielpilsētai raksturīgā atmosfēra. Mežaparkā ir saglabājušās vairākas būtiskas “dārzu pilsētas” iezīmes. Piemēram, apkārtējās vides skaistums, viegli sasniedzami parki, tīrs gaiss, skaistas mājas un lielas atpūtas iespējas. Nevienā citā apkaimē nav koncentrēta tāda kultūras un aktīvās atpūtas iespēju dažādība kā Mežaparkā. Te iespējams izmantot gan parastus kājāmgājēju vai riteņbraucēju celiņus, gan arī nodarboties ar elitārākām aktīvās atpūtas iespējām, piemēram, golfu vai burāšanu. Tomēr lielākais nopelns apkaimes gaisotnes veidošanā ir šaurajām ieliņām un savdabīgajai arhitektūrai. Ilgu laiku teritorijā pastāvošie stingrie apbūves noteikumi, ir ļāvuši attīstīties unikālam pilsētbūvniecības piemineklim. Lai gan padomju gados un nedaudz arī mūsdienās būvniecībā valda daļēja visatļautība, tomēr pagājušā gadsimta sākumā iezīmētais Mežaparka raksturs ir tik stingrs, ka šādi akcenti nekļūst par dominējošiem...

Jau sākotnēji Mežaparkā pilnībā netika nodrošinātas sociālās iespējas, piemēram, medicīnas pakalpojumi vai ķīmiskā tīrītava. Tāpat neatbilstoša ir zemes vērtība. Mežaparks ar savām savdabīgajām apkārtējās vides īpašībām ir kļuvis par elitāru bagātnieku rajonu, kur rente ir daudzreiz augstāka nekā citviet. Laika gaitā ir tikušas iznīcinātas arī sākotnējās dabas vērtības, piemēram, pludmales. Ja kādreiz Ķīšezera krastā nebija problēmu atrast vietu, kur uzklāt dvieli vai uzspēlēt volejbolu, tad mūsdienās gar krastu vietām ir sarežģīti pārvietoties

pat tauvas joslas teritorijā. Lai gan apkaimē iespējams identificēt vairākas “dārzu

pilsētai” neatbilstošas iezīmes, Mežaparkam raksturīga viena no svarīgākajām “dārzu pilsētas” pamatiezīmēm – kopienu veidošanās. Aktīvā vietējo iedzīvotāju sabiedriskā dzīve (kultūras un sporta pasākumi, tirdziņi) veido cilvēku grupas ar kopīgām interesēm. Kopienas veido arī iedzīvotāji ar līdzīgu skatījumu uz Mežaparka turpmāko attīstību. Īpaši aktīvi cilvēki kļūst tad, kad nepieciešama vienotība apkaimei neadekvātas būvniecības apkarošanā... Mežaparkā ir aktīvs nekustamā īpašuma tirgus un regulāri apkaimē ienāk jauni iedzīvotāji. Lielākoties tie ir salīdzinoši bagāti cilvēki, kas savrupi dzīvo savās villās, un viņiem nav lielas intereses apkaimē notiekošajos procesos, ja vien tas tieši neskar viņu īpašumu vai biznesa intereses. Šiem jaunienācējiem ir tendence norobežoties no apkārtējās teritorijas. Iespējams, ka šos jaunos Mežaparka iedzīvotājus jeb “jauno” paaudzi vieno ne tikai iepriekš minētās intereses, taču attiecīgās cilvēku grupas savrupuma dēļ, neiekļūstot viņu vidē, to ir grūti izprast... Viena no trim cilvēku pamata vajadzībām – darbs – Mežaparkā tiek nodrošināta tikai ļoti mazai iedzīvotāju daļai. Lielākā daļa iedzīvotāju strādā citās Rīgas vietās un Mežaparkā

atrodas tikai pēc darba un brīvdienās. Tieši tāpēc var teikt, ka Mežaparks savā ziņā ir ļoti kvalitatīvs Rīgas guļamrajons. Secinot no intervijas un apsekojumiem, Mežaparka galvenās

funkcijas ir dzīvesvieta un vieta, kur cilvēki var socializēties. Iedzīvotājiem nozīmīgākā Mežaparka funkcija noteikti ir dzīvesvieta. Rekreācijas zona ar tās izklaides un atpūtas iespējām un zaļajām zonām ir liela pievienotā vērtība šai dzīvesvietai. Otru svarīgāko Mežaparka funkciju – vietu, kur iespējams socializēties – Mežaparka gadījumā var vērtēt no dažādiem skatu punktiem. Vietējo skatījumā dārzu pilsētas identitāte ar obligātajām zaļajām zonām un pārējiem elementiem uzliek zināmu atbildību vietējiem iedzīvotājiem. Korekti attiekdamies pret šo atbildību, iedzīvotāji apvienojas kopienā – socializējas, lai attīstītu savu dzīves vidi gan ilgtermiņā, gan īstermiņā – satiekoties, organizējot pasākumus utt. Mežaparka

apmeklētāju socializēšanās funkciju veido tur pieejamās aktivitātes. Šeit liela nozīme ir Mežaparka estrādei, kurai ir simboliska nozīme latviešu vienotības apziņas veidošanā.

Ir grūti iedomāties citu vietu Latvijā, kurā tik spēcīgi būtu vērojams tautas socializēšanās process, kā tas ir Mežaparka Lielajā estrādē Dziesmu svētkos... Mežaparka teritorijā notikusi īpaša kopienas attīstība. To noteica fakts, ka Mežaparka sākotnējo sabiedrību veidoja īpašs

sociālais slānis – rakstnieki, mākslinieki, diplomāti, politiķi, zinātnieki, akadēmiķi, kā arī dažādi kultūras jomas darbinieki. Abos pasaules karos inteliģence un cilvēki ar augstāku stāvokli sabiedrībā tika izsūtīti vai arī viņi paši aizbrauca un viņu vietā ieplūda citas

ļaužu masas, tomēr sākotnējā Mežaparka gaisotne ir saglabājusies, jo vide savā ziņa piespiež cilvēku, un tādēļ arī mūsdienās Mežaparks ir samērā elitārs dzīvojamais rajons.

...Mūsdienu Mežaparka kopiena ir daudzslāņaina, interesanta un materiāli nodrošināta cilvēku grupa. Ja salīdzina mūsdienas ar laiku pirms ~ 50 gadiem, tad var secināt, ka mūsdienās kopienas ideja ir sašaurinājusies. Daudz vairāk ir ienākuši jauni krievu valodā runājoši cilvēki, kuriem ir nauda un ir savādāka domāšana, mentalitāte, kas tomēr savā ziņā veicina sabiedrības šķelšanos. Ja agrāk daudz vairāk dzīvoja latvieši, bērni varēja spēlēt paslēpes visas ielas garumā un slēpties jebkurā pagalmā, tad tagad notiek tāda sava veida norobežošanās un sava īpašuma sargāšana – lielas sētas, videokameras, suņi utt. Var

pat teikt, ka šodien veidojas īpašas ielu, kaimiņu vai pagalmu kopienas. Ja agrāk bija pazīstami visi apkaimes iedzīvotāji, tad tagad tikai daļa, sasveicināšanās un apjautāšanās nenotiek visu Mežaparka iedzīvotāju starpā. Taču jāatzīmē, ka atsevišķi mazi rajoniņi, kur tas viss vēl notiek, tomēr ir saglabājušies, piemēram, Stokholmas ielā.

Iedzīvotāju neviendabības dēļ Mežaparkā zūd sākotnējā atmosfēra, kā arī mainās Mežaparka vizuālais tēls. Ilggadējie iedzīvotāji, kā arī tie cilvēki, kuri Mežaparkā dzīvo īsāku brīdi, tomēr

izjūt Mežaparka īpašo starojumu un piedalās šī starojuma veidošanā, īpaši smagi pārdzīvo izmaiņas savā apkārtējā dzīves vidē. Sarunā viņi ar lepnumu stāstīja par savām gaitām “Tautas frontē”, kura guva plašu atbalstu Mežaparka kopienā, pateicoties iedzīvotāju ciešajai draudzībai, savstarpējai uzticībai un drosmei. “Tautas frontei” Latvijas vēsturē ir ārkārtīgi liela nozīme, kas saistās ar Latviju un nacionālo pašapziņu. Šāda kustība var izaugt tikai patiesi patriotiskā un inteliģentā vidē, un šādu norišu klātbūtne teritorijā un tās cilvēkos atstāj ļoti spēcīgu enerģiju. Izmaiņas, kādas šobrīd noris Mežaparkā, ir pilnīgā pretstatā visam, kas saistās ar latviešu inteliģenci un tradicionālo izpratni par izkoptu dzīves vidi, ideāliem, skaistumu, cilvēku savstarpējām attiecībām un neatkarīgu Latviju...

Mežaparka pamatiedzīvotāju attieksme pret “jauno” paaudzi jeb ienācējiem lielākoties nav negatīva. Nav tieksme teritoriju saglabāt tikai sev, ar citiem nedaloties. Vēl jo vairāk, pēc būtības šiem cilvēkiem nav lielas nozīmes, vai kaimiņš ir latvietis vai krievs, čigāns vai polis. Psiholoģisko slodzi rada veids, kādā jaunienācēji ierodas Mežaparkā un kādu auru rada viņu attieksme (žogi) pret kaimiņiem un Mežaparka apmeklētājiem. Rodas sajūta, ka ne tikai materiālais stāvoklis un Mežaparka atšķirīgā uztvere rada plaisu starp jaunienācējiem un pārējiem iedzīvotājiem, bet arī tas, šķiet, ka jaunienācēju vidū tomēr ir vairāk gados jaunas ģimenes bez veciem cilvēkiem, kas nozīmē, ka ir dažādas intereses un dažādi dzīves

ritmi. Jaunie Mežaparka iedzīvotāji nekomunicē ar līdzšinējiem iedzīvotājiem un daļai no tiem pat nav savstarpēju kontaktu, kas arī iezīmē lielu atšķirību abās paaudzēs. Komunikācija iedzīvotāju starpā ir lielā mērā veidojusi Mežaparka gaisotni, un tā ir neatņemama “vecās” Mežaparka iedzīvotāju paaudzes iezīme. Vēloties uzlabot savu dzīves vidi un nodrošināt iedzīvotājus ar svarīgu informācijas apmaiņu, viena no “vecās” paaudzes iniciatīvām ir izveidotā Mežaparka Attīstības biedrība, kas līdzās citām aktivitātēm ir Mežaparka kopienas pamatā. Tā nodrošina īpašu kultūrvēsturiskās kopības sajūtu un dzimtu tradīciju pārmantošanu. Kaut arī cilvēki ir kļuvuši pasīvāki, tomēr darbs notiek un galvenās problēmas, kas tiek risinātas, ir saistītas ar dabas aizsardzību, vides saglabāšanu, ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu, arī Mežaparka iedzīvotāju saliedētības un patriotisma veicināšanu utt.

Kā sava veida kopienas stiprināšanas mehānisms darbojas arī Mežaparka luterāņu draudze, kurā ir ~ 200 cilvēku. Par to liecina arī fakts, ka uz draudzes rīkotajiem pasākumiem ierodas arī tie, kas kādreiz ir dzīvojuši un aizbraukuši prom no Mežaparka. Kopiena šeit jūtas labi, ko apstiprina fakts, ka tikšanās notiek ne tikai dievkalpojumos, bet arī ārpus baznīcas. Bērniem darbojas svētdienas skola, kur ir daudz vietējo bērnu, kas, domājams, pēc tam iesaistīsies arī draudzē, tādējādi turpinot kopienas tradīcijas un nodrošinot kopienas pastāvēšanu. Svarīgs kopienu stiprinošs pasākums ir ikgadējie Mežaparka ielu svētki, kur ikviens var droši iesaistīties svētku organizēšanā. Rezultātā tiek uzlabotas iedzīvotāju attiecības un veidota patīkama atmosfēra, kur iespējams satikties un citam citu iepazīt, kā arī attīstās īpašas Mežaparka tradīcijas...

Pārpublicēts no „Mežaparka attīstības biedrības avīze”, 23./24. laidiens.

RĪGA 2010. g., decembris,

avīze pieejama šeit!

______

Reklāma: Uzzini, kāpēc profesionālie sportisti, mūziķi, finansisti, studenti, miljonāri, vecmāmiņas un pat viesi no Londonas, Berlīnes un Parīzes brauc uz RigaBrain. http://www.RigaBrain.com

Nav komentāru:

- Mežaparka Attīstības biedrība (157) - Mežaparka parks (91) - Mežaparka attīstība (75) - Būvniecība Mežaparkā (71) - Mežaparka cilvēki (69) - Satiksme Mežaparkā (58) - Mežaparka daba un vide (55) - Pasākumi Mežaparkā (52) - Piedalies Mežaparka veidošanā (48) Projekts Ezerparks (41) - Mežaparka vēsture (38) - Mežaparka bibliotēka (37) - Trakas lietas Mežaparkā (36) - Atpūta Mežaparkā (33) - Zooloģiskais dārzs (31) - Mežaparks bildēs (25) - Mežaparka namu un zemes īpašniekiem (21) - Mežaparka skola (19) - Saulcerīte Viese (19) Projekts Jaunais Mežaparks (19) - Saulesdārzs (18) - Mežaparka arhitektūra (14) - Sports Mežaparkā (13) Projekts Austrumu maģistrāle (13) - Mežaparka statistika (12) Mežaparks (12) Rīgas dome (12) gaisa piesārņojums (11) Nekustamā īpašuma nodoklis (10) - Drošība Mežaparkā (7) Nodokļi (7) Projekts Kokneses pr. 2 (7) Zemes nodoklis (7) detalplānojums (7) - Mežaparka sadarbības draugi (6) Mežaparka ielu svētki (6) Projekts Brīvības ielas dublieris (6) - Mežaparka piemājas dārzi (5) Parex bankas atbalsts (5) Sabiedriskā apspriešana (5) bērni (5) vide (5) - Mežaparka baznīca (4) - Mežaparks video (4) kopsapulce (4) talka (4) - Sludinājumi (3) - TOP3 Mežaparkā (3) Iesaistīšanās (3) Kompasts (3) Nometne (3) Rīgas Brīvosta (3) Seminārs (3) Teniss (3) angļu valoda (3) lapas (3) lekcija (3) pasākumi (3) tikšanās (3) zoo (3) Kultūras un atpūtas parks Mežaparks (2) Nils Ušakovs (2) Pilnsapulce (2) Presei (2) Riteņbraucējiem (2) Sarkandaugava (2) Tautas velosacensības (2) Vecrīga (2) Vēstule (2) apmācības (2) aprīlis (2) aptauja (2) atlaides (2) būvniecība (2) deputāti (2) energoefektivitāte (2) foto (2) gaiss (2) jaunieši (2) lokalplānojums (2) palīdzība (2) smakas (2) sports (2) tepat aiz stūra (2) zoodārzs (2) ģimeņu dienas (2) "Lauku sēta" (1) 11. maršruta tramvajs (1) 2016 (1) 9 autobuss (1) Baltijas jūra (1) Brīvosta (1) Bērniem (1) Delna (1) Dārza atkritumu izvešana (1) Eiropas mobilitātes nedēļa (1) IELŪGUMS (1) Iesniegums (1) Ieteikumi (1) Internets (1) Izstāde (1) Kameņu dienas (1) Karlsons (1) LR Kultūras ministrija (1) Lapu izvešana (1) Līdzdalība (1) MAB (1) Man-Tess (1) Mans dārziņš pilsētā (1) Metrum (1) Mežaparka Vasarsvētki (1) Mežaparak ielu svētki (1) Mežaparka Rezidences (1) Mežaparka akcenti (1) Mežaparka angļu pamatskola (1) Mežaparka foto projekts (1) Mežaparka skola (1) Mežaparks - Abrenes iela (1) Mežapars (1) Montesori (1) Paldies (1) Pasaules Dabas fonds (1) Publiskā apspriešāna (1) Riga Open 2014 (1) Rīga Open 2014 (1) Rīga Open2014 (1) Rīgas pirmsskolas izglītības "Mežaparks" (1) Rīgas plānojums (1) Sabiedrība (1) Skaņas valnis (1) Skolēni (1) Stokholmas iela (1) TV raidījums (1) Urdaviņa (1) Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (1) Valsts vides dienests (1) Vera Singajevska (1) Vides ministrija (1) X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (1) abonomenti (1) aktīvā atpūta (1) angļu (1) anketa (1) apkaime (1) atkritumu izvešana (1) atkritumu šķirošana (1) attīstība (1) augusts (1) brīvlaiks (1) bērnu brīvlaiks (1) bērnu dārzs (1) cūciņa Līga (1) darbnīca (1) drošība (1) dzīvnieki (1) dzīvnieku barošana (1) dzīvnieku mazuļi (1) eko (1) ekoloģija (1) ekskursijas (1) ekspedīcija (1) filma (1) filmas (1) grills (1) iedzīvotāju forums (1) ielu kvalitāte (1) interešu aizstāvniecība (1) koki (1) konkurss (1) kopiena (1) kosmētika (1) kultūra (1) laureāti (1) lētāks zoo apmeklējums (1) makets (1) mazpulki (1) me (1) minerālmēsli (1) mācības (1) mājas lapa (1) osta (1) pašvaldība (1) pieaugušie (1) piedalīšanās (1) piesārņojums (1) pikniks (1) pingvīni (1) priekšlikumi (1) projekti (1) projekts (1) pētnieki (1) radošā darbnīca (1) rezultāti (1) rtu (1) sanāksmes (1) savākšana (1) skola (1) sprādzienbīstami (1) starptautiskais jauniešu tenisa turnīrs (1) transports (1) tulpju balle (1) tīrība (1) uzzīmē apkaimi (1) vannas bumba (1) veselība (1) video (1) vēstures nakts (1) workshop (1) zoo vēsture (1) ēka (1) Ķeizarmežs (1)