Labdien,
esmu saņēmusi Jūsu vēstuli ar lūgumu rast iespēju tikties ar MAB kopīgi ar Sarkandaugavas attīstības biedrību. Jāteic, ka šobrīd mums ir tik saspringts laiks darbā, ka diemžēl tas nav iespējams, ja vien Jūs uz to neuzstājiet. Paskaidrošu - pirms mēneša mēs tikāmies ar Sarkandaugavas attīstības biedrību un pārrunājām tieši tos jautājumus, kurus vēlaties apspriest. Es ierosinu Jums, abām biedrībām, satikties un apmainīties ar informāciju. Papildus tieši Jums īsumā varu paskaidrot par situāciju. Rīgas brīvostas teritorijā strādā daudzi uzņēmumi, kuri veic viena un tā paša tipa darbības, kuras uz apkārtējo vidi rada vienādu ietekmi. Tāpēc ir jārēķinās, ka pie nelabvēlīgiem atmosfēras apstākļiem vai uzņēmumu darbības kumulatīvā efekta dēļ, ar pilnu jaudu strādājot vairākiem vienlaikus, ir iespējama ietekme, ko sajūt iedzīvotāji. Tā nekad nebūs, ka šajā apkārtnē nesmirdēs, jo tā uzņēmējdarbība ir tāda. Un arī saskaņā ar normatīvajiem aktiem, uzņēmumiem ir atļauts radīt smaku, bet ir ierobežojums laikā un smakas stiprumā. Diemžēl šie MK noteikumi nav izmantojami gadījumos, kad ir sūdzības, tas ir operatīvai darbībai. Bet mūsu valstī vismaz kaut kar ir, citām valstīm ir vēl grūtāk, jo viņiem nav pat šāda regulējuma. Šobrīd kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju tiek strādāts pie normatīvo aktu regulējuma uzlabošanas. tas ļaus mums labāk kontrolēt uzņēmumus. Taču tas, ko mēs esam panākuši ir - gaisa kvalitāte šajā apkārtnē ir būtiski uzlabojusies. Un mēs arī turpmāk sekosim, lai uzņēmumi stingri ievērotu viņiem izvirzītos nosacījumus.
Vienlaikus jāatgādina, ka smakas nenozīmē indīgu gāzu mākoni, kurš varētu noindēt iedzīvotājus. Veselības inspekcijas speciālisti ir izvērtējuši ostas apkārtnē gaisā sastopamo vielu iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību un norādījuši, ka tiešas ietekmes nav. Attiecībā, piemēram, uz benzolu viņi paskaidro, ka smēķētājs dienā saņem daudz lielāku devu benzola, nekā iedzīvotāji šajā apkārtnē pie visaugstākajiem līdz šim reģistrētajiem rādījumiem. Taču neskatoties uz to, mūsu mērķis ir maksimāli samazināt iedzīvotājiem nepatīkamo smaku izplatību. šim nolūkam šogad mēģināsim iegādāties speciālu datorprogrammu, kas palīdzēs mums labāk modelēt un izrēķināt piesārņojošo vielu izkliedes. Mēs jau strādājam un turpināsim strādāt šajā virzienā.
Ja tomēr ar manu paskaidrojumu ir par maz un Jūs uzstājiet uz tikšanās nepieciešamību, lūdzu dodiet ziņu.
Cieņā, Inga Koļegova
Iepriekšējā sarakste:
No: Liga Cruz
Nosūtīts: trešdiena, 2013. gada 23. janvārī 11:18
Kam: Inga Kolegova
Tēma: No Mežaparka Attīstības biedrības - par gaisa kvalitāti
Labdien!
Mēs, Mežaparka Attīstības biedrība (MAB), esam saņēmuši zemāk pievienoto vēstuli no VARAM, kurā ieteikts tikties ar Jums. Kopīgi ar Sarkandaugavas Atttīstības biedrību vēlamies ierasties vizītē pie Jums, Valsts Vides dienesta ģenerāldirektores, lai apspriestu progresu indīgo gāzu un smaku novēršanā. Lai arī 2012/2013 rudenī, ziemā smaku biežums un intensitāte ārkārtīgi mazinājušies, tomēr sestdien, 5.janvārī šis ārkārtīgi nepatīkamais aromāts pie mums Mežaparkā atkal bija ļoti jūtams. Tātad varam secināt, ka „gāzu uzbrukumi” var atkārtoties jebkuru brīdi, un rodas jautājums - vai ir rasts ilgtspējīgs risinājums pienācīgas gaisa kvalitātes uzturēšanai mūsu apkaimēs?
Lūdzu informēt mūs par iespējamo tikšanās laiku.
Ar cieņu, Līga Puriņa
MAB Valdes locekle
From: Maija Vanaga
Sent: Friday, December 21, 2012 5:03 PM
To: 'Liga Cruz'
Subject: RE: No Mežaparka Attīstības biedrības - par gaisa kvalitāti
Labdien!
Mums ir patiess prieks dzirdēt, ka Mežaparka iedzīvotāji jūt reālus uzlabojumus smaku izplatības ierobežošanā. Jāatzīst, ka pagaidām uzlabojumi panākti galvenokārt pateicoties Valsts vides dienesta (turpmāk – VVD) darba efektivitātes uzlabošanai jaunās dienesta ģenerāldirektores vadībā. Nozīmīgākās VVD aktivitātes ir bijušas saistītas ar kontroles pilnveidošanu ostas kompāniju uzņēmumos, piesārņojošo darbību atļauju nosacījumu pārskatīšanu (īpašu vērību veltot emisiju limitu projektu vērtējumiem, pieaicinot neatkarīgus ekspertus), pieminēšanas vērts ir arī 21.09.2012. VVD lēmums par SIA „Mantess” darbības apturēšanu, kas tika pamatots ar konstatētiem pārkāpumiem uzņēmuma veiktajā darbībā. Tiklīdz Mantess iesniedza plānu, kā darbībā konstatētie pārkāpumi tiks novērsti, atļauja tika atjaunota, bet operatoram, citu pasākumu starpā, tika uzlikts pienākums sagatavot iesniegumu grozījumu veikšanai piesārņojošas darbības atļaujā.
Ja Jums ir interese sagatavot kārtējo rakstu izdevumā „Mežaparka Akcenti” par VVD veiktajām darbībām, detalizētu informāciju variet iegūt sazinoties ar dienesta jauno ģenerāldirektori Ingu Koļegovu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) uzsāktās aktivitātes situācijas uzlabošanai pagaidām vēl ir procesā un nav devušas „taustāmus” rezultātus, bet esam pārliecināti, ka tas ir tikai laika jautājums.
Šobrīd ir izstrādāti un Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi MK 2003.gada 22.aprīļa noteikumos Nr.200 “Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi”. Minēto MK noteikumu grozījumi cita starpā noteiks konkrētākas prasības emisijas limitu projektu izstrādē. Ieguvums no šo noteikumu projekta prasību īstenošanas ir tajā, ka piesārņojošas darbības veicējam tiek noteiktas konkrētas prasības, kā rēķināt un modelēt emisiju izkliedes, lai VVD reģionālā vides pārvalde varētu izvirzīt atbilstošākus nosacījumus piesārņojošas darbības atļaujas izsniegšanas procesā. VVD ir informējis, ka arī tā struktūrvienībās plānota datormodeļa iegāde un darbinieku apmācības, lai pārbaudītu operatora sniegto informāciju.
VARAM dienaskārtībā joprojām ir jautājumi arī par normatīvā regulējuma izstrādi ostu un termināļu darbībai, kā arī pārskatīt un nepieciešamības gadījumā pilnveidot vai grozīt MK noteikumu normas, kas reglamentē saimnieciskas darbības radītas smakas.
Diemžēl līdz šim VARAM nav izdevies izveidot konstruktīvu sadarbību ar Rīgas domi attiecībā uz programmas „Rīgas rīcības programmas gaisa piesārņojuma samazināšanai 2011.-2015.gadam” pārskatīšanu un atjaunošanu. Rīgas dome formāli piekrīt problēmjautājuma nozīmībai un nepieciešamībai risināt, tomēr atrunājas ar šobrīd notiekošu vides aizsardzības funkciju pārdali starp struktūrvienībām, kādēļ neesot iespējams noteikt atbildīgo struktūrvienību un uzsākt reālus darbus. Attiecībā uz šo tiek meklēts risinājums augstākās vadības jeb politiskā līmenī.
Ar cieņu,
Maija Vanaga
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Ministra padomnieks vides jautājumos
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru