Kā jau rakstījām iepriekš, Rīgas Brīvostai piegulošās apkaimes, tajā skaitā – mēs, regulāri ciešam
no smakām un kaitīgiem izmešiem, kurus rada ostas teritorijā strādājošie uzņēmumi. Sevišķi necie-
šama situācija kļuva 2012. gada pavasarī un vasarā, kad intensīvs, ārkārtīgi nepatīkams aromāts
ieskāva Sarkandaugavu un Mežaparku gandrīz katru dienu. Pašlaik, pateicoties iedzīvotāju un
biedrību aktivitātēm un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Valsts
Vides dienesta (VVD) rīcībai, smaku biežums un intensitāte Sarkandaugavā un Mežaparkā ir mazi-
nājusies, bet nav pazudusi. Pēdējā elpu aizraujoša ”smakošana” Mežaparkā bija 7. marta vakarā.
26.02.2013. mēs, MAB pārstāves Iveta Kaire un Līga Puriņa, tikāmies ar VVD ģenerāldirektori
Ingu Koļegovu, kura tikšanās laikā teica: „Es uzņēmējiem lieku saprast – attieksme „peļņa mums,
smakas iedzīvotājiem” nav pieļaujama. Ostā strādājošajiem uzņēmumiem ir jāveic investīcijas
tehnoloģijās un jāpanāk tādi uzlabojumi, lai šo uzņēmumu darbība būtu iedzīvotājiem nekaitīga.”
„Rīgas Brīvostas pārvalde izliekas par neesošu un nevienu jautājumu par vides kvalitāti nerisina.
Rīgas dome savukārt neveic pašvaldības funkcijas: netiek iepirktas un uzstādītas gaisa kvalitātes
monitoringa stacijas, kuras būtu reāls rīks kā vides inspektoriem, tā iedzīvotājiem un dotu iespēju
atbilstošā laikā sekot līdzi gaisa piesārņojumam,” vēl piebilda Koļegova.
Tikšanās laikā uzzinājām, ka Rīgas Brīvostā plaši tiek izmantota naftas pārstrādes
atlikumproduktu transportēšana, kuru pārkraušanas laikā tvaiku izplatību esot apgrūtināti novērst,
un tieši šīs darbības radot ārkārtīgi smakojošos izmešus, no kuriem cieš iedzīvotāji. Ja, pārkraujot
augstvērtīgus produktus (benzīnu, dīzeļdegvielu), smakas varot nebūt vispār, tad, pārkraujot
pirolīzes sveķus, Rīgas pilsētā smako 4 km rādiusā no termināļa. Saskaņā ar Koļegovas teikto,
Krievija augstvērtīgo produktu tranzītu pārsvarā novirzot uz savām ostām, piemēram, Sankt-
Pēterburgu, savukārt Klaipēda Lietuvā pati atsakoties no smirdošo vielu pārkraušanas.
Pēc sarunas nākas secināt, ka Rīgas Brīvosta tiek izmantota, lai lēti pārkrautu mūsu austrumu
kaimiņu dabas resursu nekvalitatīvo un vidi piesārņojošo „galu” (sortimentu), nerēķinoties ar Rīgas
iedzīvotāju veselību un graujot dzīves kvalitāti. Tas, protams, ir iespējams, pateicoties politiķu
samiernieciskumam un atbalstam visaugstākajā līmenī.
No tiešas, personīgās pieredzes šķiet, ka vienīgā politiskā partija, kas gaisa kvalitātes jautājumā
nostājas iedzīvotāju pusē, pašlaik ir Reformu partija. 21.02.2013. mēs, MAB pārstāvji Andis
Zīlāns un Līga Puriņa, tikāmies ar Reformu partijas kandidāti Rīgas mēra amatam, VARAM
ministra padomnieci un Rīgas Brīvostas Valdes locekli Ingu Antāni, kura lika saprast, ka radikālu
uzlabojumu gaisa kvalitātē Rīgā nevarot būt, jo tam pretdarbojoties dāsni finansēti spēki. „Loginovs
(Leonīds Loginovs, Rīgas Brīvostas pārvaldnieks. – Red.) par mani ieņirdz: – Antāne, nu ko tu
izdarīsi?” - šādu interesantu detaļu sarunas laikā atklāja Antāne.
Atturēt uzņēmējus no iedzīvotājiem kaitīgas rīcības, ja tā ir peļņu nesoša, spēj tikai iespējamās
soda sankcijas – darbības apturēšana, ierobežošana, būtiskas soda naudas, un mēs ceram, ka VVD
neapstāsies pie sasniegtā. Mūsu cerības gan var attaisnoties tikai tad, ja pie varas Rīgā un valstī būs
politiķi, kam svarīga iedzīvotāju dzīves kvalitāte, jo tikai tad VVD saņems savai darbībai pienācīgu
finansējumu un politisko atbalstu.
Līga Puriņa,
MAB valdes locekle
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru