Rīgas dome riskē ar iedzīvotāju dzīvībām! Viena kļūme un 90 000 tonnu amonija nitrāta eksplodējot nopostītu Rīgu! (precizēts 24.04.)

Mežaparka Attīstības biedrība,
Biedrība „Bolderājas grupa”,
Biedrība „Kundziņsala”,
Vecmīlgrāvja attīstības biedrība,
Sarkandaugavas Attīstības biedrība
Rīgā,
24.04.2013.

Rīgas dome riskē ar iedzīvotāju dzīvībām!
Viena kļūme un 90 000 tonnu amonija nitrāta
eksplodējot nopostītu Rīgu!

Rīgā plāno uzglabāt 300 (!) reižu vairāk tonnu amonija nitrāta minerālmēslu nekā nupat
nopostītajā pilsētā Teksasā.
17. aprīlī nograndušajam sprādzienam ASV Teksasas štata minerālmēslu ražotnē, kas paņēma cilvēku
dzīvības, daudzus ievainoja un nopostīja nelielo pilsētu, vajadzētu būt nopietnam brīdinājumam
arī Rīgas un Latvijas iedzīvotājiem. Rīgas apkaimju iedzīvotāju biedrības pauž sašutumu par
politiķu tuvredzību un kategoriski iestājas pret lēmumu pieļaut lielu apjomu sprādzienbīstamu
minerālmēslu transportēšanu Latvijā/Rīgā un to uzglabāšanu Kundziņsalā.

Ar Rīgas domes (RD) 26.07.2011 lēmumu Nr. 3518 ir dota zaļā gaisma SIA “Riga fertilizer terminal”
(RFT) minerālmēslu uzglabāšanas un pārkraušanas kompleksa būvniecībai Kundziņsalā, Rīgā. Tur ir
paredzēts pārkraut 2 miljonus tonnu minerālmēslu gadā, tai skaitā arī līdz 600 000 tonnu amonija
nitrāta - vielas, kas pēc šobrīd pieejamajām ziņām bija viena no Teksasas sprādziena cēloņiem.

Teksasas štata Vestas pilsētā esošās minerālmēslu ražotnes sprādziens, saskaņā ar CNN datiem,
paņēmis vismaz 14 cilvēku dzīvības, apmēram 200 cilvēki ir ievainoti, bet pati nelielā pilsētiņa
ir izpostīta. Eksplozijas rezultātā līdz ar zemi nolīdzināts gan tuvumā esošais sociālās aprūpes
centrs, gan arī daudzdzīvokļu ēka. Reuters ziņo, ka sprādziena brīdī ražotnē atradās 270 tonnas
amonija nitrāta jeb salpetra, kas ir sprādzienbīstama viela. To ļaunprātīgai spridzināšanai teroristi
izmantojuši gan iepriekš ASV, gan arī citviet pasaulē.

Salīdzinājumam, RFT plānotajā kompleksā vienlaikus būs atļauts uzglabāt 180 000 tonnas dažādu
minerālmēslu, no tiem 90 000 tonnu būs dažādu veidu amonija nitrāta minerālmēslu. Katru
dienu uz SIA „Riga fertilizer terminal” teritoriju tiks piegādāti divi vilcienu sastāvi ar
minerālmēsliem – kopā 84 dzelzceļa vagoni. Lai piegādātu augstā riska kravu uz RFT, šie vilcienu
sastāvi ar sprādzienbīstamajām vielām katru dienu šķērsos lielu daļu Latvijas teritorijas un Rīgas.
Savukārt citās pasaules ostās vispār ir aizliegts šo vielu pārkraut kā beramkravu vai ir stingri
ierobežots pārkraujamo kravu apjoms. Tomēr Rīgā amonija nitrātam ne tikai atvērtas durvis,
bet pat pieļauts šokējoši liels uzglabāšanas apjoms, kas Teksasai līdzīgas eksplozijas gadījumā
nopostītu ievērojamu daļu Rīgas.

RD 26.07.2011 lēmums Nr. 3518 par RFT minerālmēslu ražotnes un novietnes būvniecību tika
pieņemts steidzīgi, pamatojoties uz nepilnīgiem dokumentiem un atļaujoties nepildīt visas likuma
normas. Procesā ir konstatēti šādi pārkāpumi:

1. Vides pārraudzības valsts birojs, izsniedzot atzinumu RFT, savu lēmumu balstīja uz nepilnīgi
izstrādātu Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu. IVN vērtēja vienīgi ietekmes no
plānotās darbības SIA „Riga fertilizer terminal” teritorijā. IVN netika skatītas iespējamās
negatīvās ietekmes saistībā ar minerālmēslu kravu transportēšanu pa dzelzceļu caur
Latviju/ Rīgu uz Kundziņsalu. Līdz ar to IVN ir uzskatāms par nepilnīgi izstrādātu uz kura
pamata nedrīkstēja izsniegt būvatļauju.
2. Tā kā amonija nitrāts un stabilizēti amonija nitrāta minerālmēsli, kādus ir paredzēts
pārkraut RFT, ir klasificētas kā sprādzienbīstamas vielas, tās ir pakļautas MK noteikumiem
Nr.532 „Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas
pasākumiem”. Proti, pirms darbības ar amonija nitrātu saturošiem minerālmēsliem uzsākšanas
RFT ir jāizstrādā drošības pārskatu un civilās aizsardzības plānu, kuru jāapstiprina Vides
pārraudzības valsts birojam un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Sabiedriskās
apspriešanas procesā RFT neievēroja minēto MK noteikumu prasības un līdz ar to sabiedrībai
bija liegta iespēja paust viedokli RFT drošības pārskata un civilās aizsardzības plāna izstrādē.
Turklāt līdzīgi kā IVN ziņojumā, arī RFT civilās aizsardzības plānā vienīgie potenciālie
draudi, kas tiek skatīti, saistās ar RFT teritoriju, un netiek skatīti draudi, kas saistās ar
amonija nitrāta pārvadājumiem pa dzelzceļu caur Latviju un Rīgu.
3. Lielrīgas reģionālā vides pārvalde RFT izsniedza Atļauju B kategorijas piesārņojošai
darbībai, kas nebija novērtēta IVN ziņojumā, līdz ar to pārkāpjot likuma "Par
piesārņojumu" nosacījumus (28.pants (4)).

Š.g. 17. aprīļa katastrofa ASV Teksasas štatā ir kārtējais pierādījums, ka darbības ar amonija
nitrāta minerālmēsliem ir bīstamas un var radīt katastrofālas sekas sabiedrības veselībai,
apkārtējai videi un īpašumiem. Pasaulē ir neskaitāmi amonija nitrāta minerālmēslu eksploziju
gadījumi. Piemēram, 2001.gadā Tulūzā, Francijā eksplodēja 200-300 tonnu amonija nitrāta, paņemot
31 cilvēka dzīvību, savukārt 2004. gadā Ziemeļkorejā uzsprāga vilciena sastāvs ar minētajiem
minerālmēsliem, nogalinot 162 cilvēkus un ievainojot vairāk nekā 3000.

Rīgas dome, pieņemot steidzīgo lēmumu par RFT minerālmēslu kompleksa būvniecību Kundziņsalā,
ir apzināti ignorējusi Rīgas iedzīvotāju intereses. Milzīgais pieļautais uzglabājamo minerālmēslu
apjoms, kā arī to regulāra transportēšana pāri Latvijai un Rīgai ir kā viltīgi noslēpta kājnieku
mīna. Viens neapdomīgs solis vai viena apzināta sabotāža un puse Rīgas varētu tikt nolīdzināta
līdz ar zemi.

Lai Latvijas un Rīgas iedzīvotāju interesēs mudinātu atcelt būvatļauju SIA „Riga fertilizer terminal”
minerālmēslu īslaicīgas uzglabāšanas un pārkraušanas terminālim saistībā ar normatīvo aktu
pārkāpumiem, Mežaparka Attīstības biedrība ir nosūtījusi informatīvas vēstules atbildīgajām
amatpersonām: Ministru Prezidentam Valdim Dombrovska kungam, Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministram Edmundam Sprūdža kungam, Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovska kungam
un Rīgas Domes priekšsēdētājam Nilam Ušakova kungam.


Tuvāka informācija:
Mežaparka Attīstības biedrība (26477900; 28390057), Biedrība „Bolderājas grupa” (28204051), Sarkandaugavas Attīstības biedrība (26446757; 29424689), Biedrība „Kundziņsala” (26338263), Vecmīlgrāvja attīstības biedrība (26818414).