Naktī no sestdienas uz svētdienu,
27. oktobrī Sarkandaugavā ostas apkārtnē atkal bija jūtama neizturama
naftas produktu smaka. Kā stāsta aculiecinieki, gāzei līdzīgu dvingu,
neskatoties uz cieši aizvērtiem logiem, jau varēja sajust sestdienas
vakarā. Savukārt, paverot logu, elpu aizsita ārkārtīgi spēcīga naftas
smirdoņa.
Sarkandaugavas smirdinātāji vienmēr ir bijuši naftas pārkraušanas termināļi. Aktīvākie un nekaunīgākie - Man-Tess, OVI Rīga un B.L.B Baltijas termināls.
Lai arī visiem šiem termināļiem Valsts vides dienests pēdējā gada laikā
ir sastādījis neskaitāmus administratīvos protokolus par piesārņojuma
atļaujas nosacījumu neievērošanu, smaku ierobežojošo normatīvu trūkums
padarījis par neiespējamiem iedzīvotāju centienus atgūt svaigu gaisu.
Šī gada vasarā uzņēmumam Man-Tess nomainījās gan īpašnieki, gan valde, gan nosaukums, un turpmāk tas sauksies T2 Terminal. Lai arī šāda maiņa neatstāja nekādu ietekmi uz piesārņojuma atļaujām, tā vien izskatās, ka iepriekš solītās investīcijas vairāku simtu tūkstošu latu apmērā gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumiem jauniem īpašniekiem vairs nešķiet saistošas. Arī iepriekš panāktā vienošanās par to, ka terminālis pārtrauks vai samazinās pārkraušanas intensitāti, ja vēja virziens būs daudzdzīvokļu māju virzienā, vairs netiek ievērota. Naktī uz svētdienu pūta RDR vējš ar ātrumu 6 m/s.
Rīgas dome līdz šim nekad nav izrādījusi interesi par vides traucējumiem pieostas apkārtnē dzīvojamo māju rajonos, norādot, ka ostas termināļu kontrole neietilps pašvaldības kompetencē. Rīgas pilsētas mērs N.Ušakovs uzskata, ka pašvaldībai nav pienākuma veikt gaisa kvalitātes monitoringu un vēl jo mazāk ar šiem datiem dalīties ar Valsts vides dienestu. Arī ilggadējais Rīgas domes vides nodaļas vadītājs A.Kļaviņš, kura vadītajā nodaļā strādā vairāki desmiti vides speciālistu, uzskata, ka tiesiskais regulējums neuzliek pašvaldībai par pienākumu vides informāciju publicēt oficiālajā Rīgas domes mājas lapā. Jautājums par Vides aizsardzības likuma 10.punkta 3. pantu, kurš nosaka, ka pašvaldība pastāvīgi sniedz sabiedrībai vides informāciju, kas ir tās rīcībā, tā arī palika nesadzirdēts un neatbildēts.
Valsts vides dienesta Lielrīgas reģiona pārvaldes piesārņojuma kontroles daļas vadītājs E.Jasinskis uz apkaimes biedrību jautājumu, cik ilgi ostas termināļi turpinās indēt iedzīvotājus, savos izteikumos bija lakonisks, norādot, ka smakas pilnībā nekad nepazudīs, bet, ja gribas baudīt nepiesārņotu vidi, tad ir jāpārceļas dzīvot uz mežu. Ar to acīmredzot pieostas dzīvojošiem liekot saprast, ka dzīves telpas nepievilcība Rīgā, kā rezultātā dramatiski turpina samazināties iedzīvotāju skaits, bet vairāki simti tūkstoši, kuri par dzīvesvietu izvēlējušies Pierīgu, ir mazsvarīgs apstāklis salīdzinājumā ar dažu privātu uzņēmumu peļņu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šogad, reaģējot uz ostas apkārtnē dzīvojošo iedzīvotāju sūdzībām, ir izstrādājusi jaunus noteikumus "Par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos". Šie noteikumi noteiks kārtību, kā tiek reaģēts uz iedzīvotāju sūdzībām, kā arī vides pārvaldei ļaus efektīvāk vērsties pret smaku traucējumu izraisītājiem. Tiesa gan, šie noteikumi varētu stāties spēkā vien pēc dažiem gadiem.
Jāsecina, ka arī šajos noteikumos sākotnēji ir iestrādāts, ka būtiskus smaku traucējumus radošie uzņēmumi varēs netraucēti indēt iedzīvotājus 20 diennaktis gadā. Sarkandaugavas attīstības biedrība ir norādījusi, ka 20 diennaktis, kad gaisā jūtama neizturama smaka, ir nesamērīgi ilgs periods un tas būtu jāsamazina vai vismaz jāievieš gradācijas. Taču valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos A.Ozola, kura šajā amatā stājusies vien šī gada septembrī, savos uzskatos bija nelokāma, norādot, ka uzņēmējdarbības intereses ir svarīgākas par iedzīvotāju tiesībām uz tīru gaisu.
Nacionālajā attīstības plānā 2014. - 2020. gadam vairākkārtēji ir uzsvērts darba produktivitātes un kvalitātes loma, kā arī nepieciešamība pēc darbavietu radīšanas ar augstu pievienoto vērtību. Pēc biedrības ieskatiem naftas produktu pārkraušana nerada augstu pievienoto vērtību, turklāt nodarbina zemas kvalifikācijas darbiniekus. Nav zināms arī, kāds ir nodarbināto skaits šajos uzņēmumos. Veselības inspekcija 2012. gada oktobra publikācijā ir norādījusi: lai arī smaku traucējumi nerada tūlītēju veselības stāvokļa pasliktināšanos, tie ietekmē pašsajūtu, traucē kvalitatīvu atpūtu un miegu, kas viennozīmīgi noved pie koncentrēšanās trūkuma, samazinot darbaspējas. Ilglaicīgas iedarbības rezultātā var radīt arī veselības traucējumus psihosomatiskā ceļā.
Kļuvis zināms, ka ostas naftas termināļi Rīgas brīvostai par pārkrauto tonnu samaksā tikai 1 eiro. Savukārt brīvostai pēc likuma pilsētai jāsamaksā vien niecīga daļa. Taču arī šos maksājumus tā pamanījusies viltīgi apiet un maksāt krietni mazāk.
Šī gada vasarā uzņēmumam Man-Tess nomainījās gan īpašnieki, gan valde, gan nosaukums, un turpmāk tas sauksies T2 Terminal. Lai arī šāda maiņa neatstāja nekādu ietekmi uz piesārņojuma atļaujām, tā vien izskatās, ka iepriekš solītās investīcijas vairāku simtu tūkstošu latu apmērā gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumiem jauniem īpašniekiem vairs nešķiet saistošas. Arī iepriekš panāktā vienošanās par to, ka terminālis pārtrauks vai samazinās pārkraušanas intensitāti, ja vēja virziens būs daudzdzīvokļu māju virzienā, vairs netiek ievērota. Naktī uz svētdienu pūta RDR vējš ar ātrumu 6 m/s.
Rīgas dome līdz šim nekad nav izrādījusi interesi par vides traucējumiem pieostas apkārtnē dzīvojamo māju rajonos, norādot, ka ostas termināļu kontrole neietilps pašvaldības kompetencē. Rīgas pilsētas mērs N.Ušakovs uzskata, ka pašvaldībai nav pienākuma veikt gaisa kvalitātes monitoringu un vēl jo mazāk ar šiem datiem dalīties ar Valsts vides dienestu. Arī ilggadējais Rīgas domes vides nodaļas vadītājs A.Kļaviņš, kura vadītajā nodaļā strādā vairāki desmiti vides speciālistu, uzskata, ka tiesiskais regulējums neuzliek pašvaldībai par pienākumu vides informāciju publicēt oficiālajā Rīgas domes mājas lapā. Jautājums par Vides aizsardzības likuma 10.punkta 3. pantu, kurš nosaka, ka pašvaldība pastāvīgi sniedz sabiedrībai vides informāciju, kas ir tās rīcībā, tā arī palika nesadzirdēts un neatbildēts.
Valsts vides dienesta Lielrīgas reģiona pārvaldes piesārņojuma kontroles daļas vadītājs E.Jasinskis uz apkaimes biedrību jautājumu, cik ilgi ostas termināļi turpinās indēt iedzīvotājus, savos izteikumos bija lakonisks, norādot, ka smakas pilnībā nekad nepazudīs, bet, ja gribas baudīt nepiesārņotu vidi, tad ir jāpārceļas dzīvot uz mežu. Ar to acīmredzot pieostas dzīvojošiem liekot saprast, ka dzīves telpas nepievilcība Rīgā, kā rezultātā dramatiski turpina samazināties iedzīvotāju skaits, bet vairāki simti tūkstoši, kuri par dzīvesvietu izvēlējušies Pierīgu, ir mazsvarīgs apstāklis salīdzinājumā ar dažu privātu uzņēmumu peļņu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šogad, reaģējot uz ostas apkārtnē dzīvojošo iedzīvotāju sūdzībām, ir izstrādājusi jaunus noteikumus "Par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos". Šie noteikumi noteiks kārtību, kā tiek reaģēts uz iedzīvotāju sūdzībām, kā arī vides pārvaldei ļaus efektīvāk vērsties pret smaku traucējumu izraisītājiem. Tiesa gan, šie noteikumi varētu stāties spēkā vien pēc dažiem gadiem.
Jāsecina, ka arī šajos noteikumos sākotnēji ir iestrādāts, ka būtiskus smaku traucējumus radošie uzņēmumi varēs netraucēti indēt iedzīvotājus 20 diennaktis gadā. Sarkandaugavas attīstības biedrība ir norādījusi, ka 20 diennaktis, kad gaisā jūtama neizturama smaka, ir nesamērīgi ilgs periods un tas būtu jāsamazina vai vismaz jāievieš gradācijas. Taču valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos A.Ozola, kura šajā amatā stājusies vien šī gada septembrī, savos uzskatos bija nelokāma, norādot, ka uzņēmējdarbības intereses ir svarīgākas par iedzīvotāju tiesībām uz tīru gaisu.
Nacionālajā attīstības plānā 2014. - 2020. gadam vairākkārtēji ir uzsvērts darba produktivitātes un kvalitātes loma, kā arī nepieciešamība pēc darbavietu radīšanas ar augstu pievienoto vērtību. Pēc biedrības ieskatiem naftas produktu pārkraušana nerada augstu pievienoto vērtību, turklāt nodarbina zemas kvalifikācijas darbiniekus. Nav zināms arī, kāds ir nodarbināto skaits šajos uzņēmumos. Veselības inspekcija 2012. gada oktobra publikācijā ir norādījusi: lai arī smaku traucējumi nerada tūlītēju veselības stāvokļa pasliktināšanos, tie ietekmē pašsajūtu, traucē kvalitatīvu atpūtu un miegu, kas viennozīmīgi noved pie koncentrēšanās trūkuma, samazinot darbaspējas. Ilglaicīgas iedarbības rezultātā var radīt arī veselības traucējumus psihosomatiskā ceļā.
Kļuvis zināms, ka ostas naftas termināļi Rīgas brīvostai par pārkrauto tonnu samaksā tikai 1 eiro. Savukārt brīvostai pēc likuma pilsētai jāsamaksā vien niecīga daļa. Taču arī šos maksājumus tā pamanījusies viltīgi apiet un maksāt krietni mazāk.
Raksts pārpublicēts no http://www.pietiek.com
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru