2001. un 2002. gadā Ķīšezera krastā Rīgas domei (RD) piederošajā teritorijā Mežaparkā,
Ezermalas ielā 20b, veicot pretlikumīgas darbības, tika izgāzti būvgruži, tā palielinot ezera krasta joslu.
Būvgružu izgāšana un izlīdzināšana notika mērķtiecīgi, lai iegūtu ekskluzīvu zemes gabalu. Kad
sabiedrības pretestības dēļ neizdevās legalizēt 1,5 ha platībā no būvgružiem apzināti izveidoto teritoriju,
RD centās atbildību par būvgružu izvešanu pārlikt uz valsts pleciem. Pēc RD Vides departamenta
apstiprinātā projekta, atdalot daļu būvgružu no krasta ar grāvi, ezerā izveidoja “salu”. RD jaunradītā
būvgružu “sala “ nu piederot valstij, kas tad arī esot atbildīga par tās izvešanu.
Tiesas skatījums ir citāds – tā kā pašvaldības veiktā būvgružu aizvākšana, pārvietojot tos nevis
tam paredzētā atkritumu apsaimniekošanas vietā, bet ezerā, nav bijusi atbilstoša Atkritumu
apsaimniekošanas likumam, tad būvgružu atrašanās ezerā un secīga to aizvākšana no turienes izceļas no
prettiesiskas pašvaldības rīcības saistībā ar atkritumiem, un nav saistāma ar ezera juridisko piederību.
Valstij kā ezera īpašniecei konkrētajā gadījumā nav jānes trešo personu ezeram taisītie izdevumi.
Ar šī gada 23. februāra Latvijas Republikas Augstākās tiesas lēmumu ir stājies spēkā
Administratīvās apgabaltiesas tiesas spriedums, ar kuru apmierināts Mežaparka Attīstības biedrības
(MAB) pieteikums par pienākuma uzlikšanu RD nekavējoties izvest visus būvgružus no RD piederošās
teritorijas iepretim Ezermalas ielai 20b un Ķīšezera akvatorijas un atjaunot Ķīšezera krasta līniju, kāda
tā bija pirms prettiesiskās būvgružu izbēršanas. Lēmums nav pārsūdzams.
Līdz ar to RD nekavējoties jāsāk pildīt tiesas spriedumu un jālikvidē prettiesisko darbību
rezultātā radīto vides piesārņojumu. Diemžēl masu medijos parādās RD amatpersonu viedoklis – tiesas
spriedumu var nepildīt. Būvgružus nevajagot izvest, jo tā būšot nelietderīga pašvaldības naudas
ieguldīšana, bez tam piesārņojums neesot ķīmisks, veselībai kaitīgs, bet gan tikai estētisks (lietots vārds
estētisks nevis neestētisks). Jāveicot arī dārgi pētījumi. Te jāatgādina, ka RD varētu izmantot jau 2011.
gadā pasūtīto SIA Vides Konsultāciju Birojs “Būvgružu ietekmes novērtējumu uz Ķīšezera
ekosistēmu”. Pat RD apmaksātā pētījumā secinājumos norādīts, ka “būvgružu aizvešana un utilizācija
būtu vislabākais risinājums”. Tiek secināts, ka tas gan būs nepārdomāti no izdevumu – ieguvumu
analīzes viedokļa. Interesanti, ka nekāda ekonomiskā aprēķina nav un aprēķinu veikšana nemaz nav SIA
Vides Konsultāciju Birojs kompetence.
Pārdomu vērts ir tas, ka šai pētījumā norādīts, ka sākotnējais būvgružu apjoms 2004. gadā bija
apm. 15 205 m3, vēlāk privātpersona izveda 11 800 m3, atlicis apm. 2500-4000 m3. Ja RD aprēķinātā
summa pilnīgai būvgružu izvešanai 2003. gadā bija LVL 249 372, tad pēc apm. 2/3 būvgružu izvešanas
sākotnējai summai vajadzētu krietni samazināties, nevis daudzkārtīgi pieaugt. RD amatpersonu pašlaik
minēto summu amplitūda ir ļoti plaša - no vairākiem simtiem tūkstošu eiro līdz pat miljonam eiro. Bet
varbūt šie būvgruži būtu noderīgs materiāls uzbērumu veidošanai u.tml.? Šādu interesi pirms dažiem
gadiem izrādīja, piemēram, SIA Domuss, kas veidoja akustisko skaņu valni jaunajā savrupmāju ciematā
RD Vides komitejas deputāti arī šobrīd nav atmetuši cerības legalizēt Ķīšezerā izveidoto
būvgružu salu. Tiek piesauktas pat bērnu intereses (droši vien domājot, ka tas varētu labi iedarboties uz
sabiedrisko domu), esot jāiekārto pludmale ar atrakcijām bērniem. Pirms 15 gadiem būvgružu salas
atbalstītāji apgalvoja, ka šādi būvgruži ezerā arī ir ļoti noderīgi sabiedrībai - gribēja veidot atpūtas centru
ar laivu piestātnēm un nav jau nozīmes ko piesaukt, tikai iemesls jāizdomā tāds, lai tas neradītu šaubas
par “labajiem” nolūkiem.
Lai nepieļautu Mežaparkā prettiesisku vides degradāciju, MAB un apkārtējo māju iedzīvotājiem
diemžēl 15 gadu garumā bija jāiegulda milzīgs darbs. Rakstīti simtiem iesniegumi dažādām pašvaldības
un valsts institūcijām, kuru pienākums ir iedzīvotāju interesēs rūpēties par likumu ievērošanu. Diemžēl
tikai pēc ilgstošas tiesvedības panākts rezultāts – RD uzlikts pienākums nekavējoties izvest visus
būvgružus no Ķīšezera akvatorijas.
Jāuzsver, ka mērķis, ko izvirzīja apkārtējo māju iedzīvotāji un MAB ir panākt būvgružu
salas, kas Ķīšezerā izveidota RD apzinātu darbību rezultātā, pilnīgu izvešanu. Šīs iedzīvotāju
aktivitātes ir vistiešākajā saskaņā ar MAB darbības virzienu – nodrošināt kvalitatīvu dzīves vidi
pašreizējām un nākamajām Mežparka iedzīvotāju paaudzēm.
Tiesiskā valstī tiesas spriedumu neapspriež, bet likumpaklausīgi pilda.
_____________________________________
Notikumu hronoloģija:
1) 2001. gada nogalē Rīgas pašvaldībai piederošajā nekustamajā īpašumā Ezermalas ielā 20B, Rīgā 1,5
ha platībā tiek izgāzti būvgruži, tos izlīdzinot pa krastu un ezera akvatoriju. RD priekšsēdētājs Gundars Bojārs
atbildē MAB raksta, ka šai teritorijā saimniecisko darbību veic SIA Ezermala. SIA Ezermala pārstāvis Ilgvars
Kavacs nevar uzrādīt dokumentus, kas apliecinātu tiesības lietot minēto zemes gabalu.
2) Apkārtējo māju iedzīvotāji un MAB sāk cīnīties pret šīm nelikumībām. Dažādām amatpersonām tiek
rakstītas neskaitāmas vēstules un iesniegumi. Sabiedrības aktivitāšu rezultātā tiek ierosināta krimināllieta par
Ķīšezera aizbēršanas faktu. Diemžēl krimināllietas izmeklēšana ieilgst un noilguma dēļ to izbeidz.
3) MAB un apkārtējo māju iedzīvotāji vēršas Vides valsts inspekcijā (VVI), kas uzdod RD līdz 2004.
gada 20. maijam (pēc RD lūguma termiņš tika pagarināts) veikt būvgružu izvešanu, atjaunojot iepriekšējās
robežās Ķīšezera krasta līniju.
4) RD Vides komiteja vēstulē MAB raksta, ka RD Vides departaments jau 2003. gada 9. decembrī
iesniedzis RD Finanšu komitejā pieprasījumu piešķirt LVL 249 372 apjomā, kas nepieciešami būvgružu izvešanai.
Finanšu departamenta direktors Kārlis Kavacs presē gan noliedz, ka Ķīšezera sakopšanai līdzekļi pieprasīti.
5) Finansējums LVL 249 372 netika piešķirts. Taču no pašvaldības budžeta 2004. gadā tiek piešķirti LVL
20 000, lai veiktu ar būvgružiem piebērtās teritorijas rekultivāciju un meliorāciju.
6) Jau 2005. gadā LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, atbildot uz MAB iesniegumu,
atzīmē, ka „RD Vides departamenta apstiprinātajā projektā meliorācijas grāvi bija paredzēts rakt tādā veidā, lai
atjaunotu ezera iepriekšējo krasta līniju, projektā norādīts, ka minēto darbu rezultātā izveidosies būvgružu sala,
kuras īpašnieks pēc CL ir valsts. Iespējams, RD amatpersonas tādējādi vēlējās samazināt savu atbildību un
piesaistīt valsts līdzekļus videi nodarītā zaudējuma novēršanai.” Tas apstiprinājās, saņemot RD Vides
departamenta direktora A. Kļaviņa vēstuli MAB, kurā viņš norāda, ka „būvgruži izvesti no visas Ķīšezera krasta
līnijas, atjaunojot sākotnējo ezera krasta līniju, tādējādi izpildot VVI rīkojumā noteikto.” Taču reāli pēc RD
veiktajiem darbiem, dabā tika atjaunota tikai zemes virskārta gar fizisko personu zemes īpašumiem un ezera krasta
līnija atjaunota, vienīgi izrokot seklu grāvi. Turklāt daļa būvgružu no krasta līnijas tika pārkrauta uz izveidoto
salu akvatorijā. Pēc šo darbību paveikšanas, RD atbildīgās amatpersonas paziņoja, ka par būvgružu, nu jau
“salas” izvešanu RD vairs nav atbildīga, jo tagad būvgružu sala atrodas ezerā un pēc CL pieder valstij.
7) 2007. gadā privātpersona, kuras īpašums atrodas blakus būvgružu izgāztuvei veic daļēju būvgružu salas
izvešanu. Pēc RD Vides komitejas aplēsēm izvests 2/3 no izgāztajiem būvgružiem.
8) 2007. gadā LR Vides ministrija vēstulē MAB norāda, ka VVI izsniegtais rīkojums RD izvest
būvgružus nav izpildāms, jo iestājies noilgums – pagājuši vairāk kā 3 gadi. MAB lūdz Valsts vides dienestu
(VVD), kas ir VVI tiesību pārņēmējs, dot jaunu rīkojumu izvest būvgružus, taču VVD vilcinās.
9) 2007. gadā MAB vēršas pie LR tiesībsarga Romāna Apsīša. Tiesībsargs ierosina pārbaudes lietu, kā
rezultātā konstatē RD bezdarbību, kā arī to, ka VVD nav izmantojis normatīvos aktos noteiktos piespiedu
mehānismus, lai panāktu, ka RD izpilda pienākumu sakopt savu īpašumu.
10) 2008. gada 15. septembrī MAB iesniedz Administratīvajā rajona tiesā prasību par VVD faktisko
rīcību-atteikšanos izdot administratīvo aktu. MAB vēršas sabiedriskajā organizācijā “Delna”, kas neatsaka
juridisku palīdzību, tiesvedības gaitā piesaistot savus juristus un sniedzot neatsveramu ieguldījumu lietas
risināšanā.
11) 2012. gada 3. jūlijā Administratīvā rajona tiesa apmierina MAB pieteikumu par pienākuma uzlikšanu
VVD izdot administratīvu aktu, kas uzdotu RD izvest visus būvgružus no Ķīšezera, Ezermalas ielā 20b, Rīgā.
Administratīvā rajona tiesa uzliek par pienākumu VVD līdz 2012. gada 10. septembrim izdot administratīvo aktu,
ar kuru RD tiktu uzdots nodrošināt būvgružu izvešanu no Ķīšezera, Ezermalas ielā 20b, Rīgā.
12) RD iesniedz apelācijas sūdzību.
13) VVD, neskatoties uz to, ka RD iesniegusi apelācijas sūdzību, 2012. gada 17. septembrī izdod
rīkojumu, ar kuru uzdod RD nekavējoties izvest atlikušos būvgružus no RD piederošās teritorijas iepretim
Ezermalas ielai 20b un Ķīšezera akvatorijas un atjaunot Ķīšezera krasta līniju, kāda tā bija pirms pretlikumīgās
būvgružu izbēršanas. Būvgružu izvešanu un krasta līnijas atjaunošanu saskaņot ar VVD un iesniegt kopsavilkumu
par paveiktajiem darbiem vienas nedēļas laikā pēc darbu veikšanas.
14) 2014. gada 1. jūlijā Administratīvā apgabaltiesa atzīst par pamatotu MAB pieteikumu par VVD
pienākumu izdot administratīvo aktu, kas RD uzdotu izvest visus būvgružus no Ķīšezera, Ezermalas ielā 20b,
Rīgā. Administratīvā apgabaltiesa noraida RD pieteikumu par VVD 2012. gada 21. novembra lēmuma Nr.
25A/2012 atcelšanu (ar šo lēmumu atstāts negrozīts VVD 2012. gada 17. septembra rīkojums, kuru RD arī
apstrīdēja).
15) RD iesniedz kasācijas sūdzību.
16) 2016. gada 23. februārī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnešu kolēģija atsaka
ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar RD kasācijas sūdzību.
Mārīte Spiridovska
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru